Laikā, kad lielie skolas bērni baudīja pavasara brīvdienas, mēs devāmies pretī pavasarim. Ak vai, pirmdienā no pavasara ne vēsts — divas dienas baudījām vēl ziemas priekus! Kā mums veicās? Mēs sniega baltumā saplūdām ar dabu, veidojām sniega eņģeļus, vēlāmies no kalniņa kā lieli un mazi akmentiņi, ne zaļumiņa, ne asniņa apkārtnē! Pat koku un krūmu pumpuriņi sev savilkuši baltas cepurītes.
Ne čiku, ne grabu, ziema bija prom! Steidzām meklēt pēdējās lāstekas un pilošās notekcaurules, kādā dienā pat likās, ka iestājies jau cits gadalaiks — vasara vai rudens, jo lija kā pa Jāņiem!
Mūsu grupā jau no dakšiņām tulpes plaukst, no rociņām pavasara ziedi top, pat vardes jau kurkst un dīvaini pūpoliņi baltus degunteļus rāda. Darāmā mums daudz — jālasa, jārēķina, burti jāpazīst un jāpaspēj pat sīpoliņus sastādīt, lai zaļie lociņi mūs iepriecina uz palodzes un tad — vēderiņus!
Mūsu grupiņas biedrs Kristers pozēja kopā ar runci Muri, Robijs — ar savu papagaili un Laura sniegainajā dienā ar savu mājas mīluli. Lai silts un skaists pavasaris mums visiem — cilvēkiem un dzīvniekiem!
Daiga Andersone, Pērses sākumskolas pirmsskolas grupas skolotāja
