Deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) vēlas mainīt deklarētās dzīvesvietas sistēmu — cilvēkiem, kuri dzīvo vienā pilsētā, bet strādā citā, iedzīvotāja ienākuma nodokli vajadzētu maksāt abās. Ja cilvēks strādā Rīgā, bet dzīvo citur, daļu nodokļa viņam vajadzētu maksāt Rīgai, bet daļu tur, kur viņš dzīvo. Respektīvi, noteikt Rīgas pašvaldībai pienākumu nodrošināt visiem Latvijas iedzīvotājiem vienlīdzīgus pakalpojumus neatkarīgi no viņu deklarētās dzīvesvietas. Pašreizējā sistēma Dombravas ieskatā nav vērsta uz valsts attīstību. Par šo jautājumu šonedēļ lēma Saeimā. Ja deputāta ideja gūs atsaucību, vai šādā gadījumā mazās pašvaldības nenonāks vēl lielākā nabadzībā?
Līga Leitāne, NA/TB/LNNK, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes pētniece, Finanšu un grāmatvedības nodaļas lektore
— Šo jautājumu vērtēju kā kompleksu ideju, ne tikai kā partijas biedra ierosinājumu. Idejai ir divas puses — ja skatāmies kā tikai uz dalītu nodokļa maksājumu, tad ieguvēja būtu ne tikai Rīga, bet arī visi ekonomiski aktīvie centri Latvijā, kuros koncentrējas darba vietas. Tā var būt Valmiera, Ventspils, Smiltene utt. Ņemot vērā uzņēmēju viedokli, kas izskanējis arī priekšvēlēšanu debatēs, Darba devēju konfederācijas un Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedru izteikumos izriet vēlme radīt vidi, kurā pašvaldības būtu ieinteresētas uzņēmējdarbības attīstībā konkrētajā pašvaldībā. Mana partijas biedra ideja ir diskutējama un, manuprāt, skatāma kopā ar pašvaldības izlīdzināšanas fonda līdzekļu iesaisti. Pašlaik, neredzot konkrētus skaitļus, būs grūti sniegt vienprātīgu par vai pret. Neaizmirsīsim arī to, ka esam ieinteresēti vienmērīgā reģionālajā attīstībā. Ideja kopumā nav jauna, bet acīmredzot pienācis brīdis, kad par to jādiskutē, jāliek kopā plusi un mīnusi. Tā ietver pozitīvus stimulus, bet jāsaprot, ka ikvienā ekonomiskajā risinājumā ir ieguvēji un zaudētāji. ◆
Leons Līdums, Vidzemes partija, Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs
— Protams, esmu pret šādu soli, jo tas nozīmētu reģionu noplicināšanu uz Rīgas attīstības rēķina. Rīgā jau šobrīd koncentrējas viss labākais, tur ir lielākā ekonomiskā aktivitāte, un cilvēki, kas Rīgā dzīvo, strādā, arī saņem visus iespējamos labumus. Valdības uzstādījums taču ir par līdzsvarotu valsts attīstību. Tā vietā, lai turpinātu varas un ekonomikas centralizāciju Rīgā, būtu jānodarbojas ar pretējo — decentralizāciju, proporcionāli izdalot valsts pārvaldi reģionu centros. Cilvēki no reģioniem, tajā skaitā no Aizkraukles, uz Rīgu brauc ne jau pilsētas kā vietas, bet iestāžu, pakalpojumu, darba vietu dēļ. Viņi nav vainīgi, ka tuvāk šādu iespēju nav. Otrs pretarguments šādam ierosinājumam ir saistībā ar Rīgas mēra Ušakova politiku — aicinājumu deklarēties Rīgā. Daļa to arī izdarījuši un uz Aizkraukli, Koknesi, Skrīveriem un citviet brauc kā uz guļamrajonu, kur izmanto vietējo infrastruktūru, kultūras pasākumus, bet viņu ienākumu nodoklis nonāk Rīgas domes kasē. Jau tagad no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda daļa līdzekļu nokļūst republikas nozīmes pilsētās, un turpmāk nāktos dalīties arī ar Rīgu. Patiesībā varētu būt otrādi — bagātā Rīgā varētu dalīties ar mazākajām un vājākajām pašvaldībām. ◆
Didzis Bērziņš, koknesietis, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas pētnieks
— Noteikti atbalstu ideju, ka Latvijā ir jābūt spēcīgiem reģioniem un tai nav jākļūst par vienas lielpilsētas valsti. Taču droši pateikt, vai Dombravas piedāvājums to veicinās, šobrīd ir sarežģīti. Tas, ko par šo piedāvājumu līdz šim man ir sanācis lasīt, ir ļoti vispārīgi, tāpēc varētu būt daudz jautājumu, kā tieši šī ideja tiks realizēta, vai tā neradīs citas vai nesaasinās jau esošās problēmas? Mēs taču zinām, ka dažkārt labi plāni praktiskās izpausmēs pārvēršas par jaunu problēmu, jo it kā jaukām iecerēm parādās kādas neizvērtētas vai vispār nepamanītas blaknes. Tāpēc domāju, ka šī ideja noteikti raisīs daudz diskusiju un vērtējumu, ko būtu vērts apsvērt. Turklāt pie tādām aktualitātēm kā līdzekļu pārdale starp centru un perifēriju, novadu pārstrukturēšana, reģionālo tīklu veidošana mēs atgriezīsimies atkal un atkal, jo, sistēmiski raugoties, mūsu valstij ir viena būtiska problēma — salīdzinoši nelielais iedzīvotāju blīvums, un šobrīd nav redzami strauji pasākumi, kas tuvākajā laikā varētu šo situāciju būtiski mainīt. Tāpēc, lai kā arī iepriekš minētie jautājumi tiktu risināti, tie atgriezīsies publiskajā dienaskārtībā atkal un atkal. Tādām vietām kā, piemēram, Aizkrauklei vai Koknesei, tas nozīmē tikai vienu — cik vien iespējams, stiprināt uzņemējdarbības vidi, izglītību (primāri — skolas), kultūras, sporta un atpūtas infrastruktūru, lai kļūtu par pievilcīgām un spēcīgām tīklojuma vietām, kur cilvēki grib dzīvot un pavadīt savu laiku. ◆
