Jaunajā vidējās izglītības mācību saturā vidusskolēniem piedāvās iespēju izvēlēties sev interesējošus mācību priekšmetus padziļinātai apguvei. Līdzīga pieredze ir arī citās valstīs, tostarp Igaunijā un Somijā. Izvērtēti arī Latvijā esošie izglītības modeļi. Šāds vidējās izglītības modelis skolēnam došot iespēju vairāk mācīties savām nākotnes interesēm atbilstošu saturu. Skolām tāpat būs iespēja piedāvāt dažādus specializētos kursus, lai varētu konkrētu lietu mācīties vēl padziļinātāk.
Vai šīs izmaiņas uzlabos kopējo absolventu sagatavotību?
Laima Grebska, Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas direktore
— Šāda pieredze jau bija arī Latvijā, kad izglītības ministrs bija Andris Piebalgs. Sākām to arī mūsu skolā, bet pēc laika to vairs nepraktizēja. Nezinu, vai tagad ir izvērtēta šī pieredze, un ko tas deva. Kā pedagoģe ar lielu stāžu domāju, ka tiem, kuri noteikti zina, ko tālāk vēlas dzīvē darīt vai mācīties, tas būtu labi. Viņiem vajadzētu dot iespēju konkrētus mācību priekšmetus apgūt padziļinātāk. Tikai tādu ir mazākumā. Pieredze rāda, ka vairums jauniešu nav pārliecināti par savu nākotnes izvēli un viņiem būs grūti pateikt, ko tad vairāk mācīties. Vēl katrā skolā jādomā, kā to nodrošināt, jo vajadzīgi resursi, bet vidusskolas klases nav lielas.
Tā ka nākotne parādīs, vai tam būs ieguvums, jo izglītības jomā bijušas dažādas izmaiņas, kam esam gatavojušies, bet vēlāk tās tomēr neattaisnojās. ◆
Inese Saulīte, Kokneses novada domes izglītības darba speciāliste
— Tas noteikti palīdzēs gadījumā, ja jaunietis būs pilnīgi pārliecināts par to, kur studēs. Ja kāds nav to izdomājis, tad kāda priekšmeta apgūšana padziļinātāk var arī neko labu nedot. Nereti jaunieši maina savas domas un, piemēram, visus gadus vidusskolā pastiprināti mācoties vienu jomu, studēt izvēlas citā. Tādā gadījumā konkrētu zināšanu varētu pietrūkt.
Arī šobrīd skolēni var izvēlēties mācīties vispārizglītojošā virziena programmu, matemātikas vai dabaszinātņu. Piedāvājums ir, bet vairāk vispārīgāks. Varbūt arī nepieciešama lielāka specializācija, bet pašam jaunietim jābūt pārliecībai par savu izvēli. ◆
Liene Lakstīgala, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas studente
— Domāju, ka noteikti jā, jo zināšanu nekad nevar būt par daudz. Ja zina savu virzienu, kur studēt, pēc tam noteikti ir vieglāk. Ja nezini, ko tālāk darīt, protams, ir grūtāk izvēlēties. Man pašai tas bija skaidrs, tāpēc jau vidusskolā vairāk apguvu ekonomiku un arī eksāmenu kārtoju šajā mācību priekšmetā. Mācīšanās papildus vairāk gan bija individuāla, jo skolā to nepiedāvāja, ja vienīgi, gatavojoties olimpiādēm, bet ar stundām ir par maz. Mans tas viss noderēja, tāpēc šāda iespēja noteikti ir vajadzīga. ◆
