Kad uzkāpjam kalnā, viss lejā šķiet labāk redzams. Tāpat arī ir ar gadiem. No laika attāluma visas lietas, notikumi, cilvēki labāk izgaismojas. Katru mēnesi gada garumā pavērsim “Staburaga” priekšteces “Komunisma Uzvaras” lappuses. Kā dzīvojām pirms 30, 40 un 50 gadiem? Vairumam cilvēku lasītais būs kā atgādinājums — cik ātri skrien laiks! —, jo paši būs bijuši aprakstīto notikumu aculiecinieki.
1969. gads
Pirmā deviņstāvu māja
Šodien, rīt Pētera Vītoliņa vadītās kompleksās brigādes celtnieki valsts komisijas vērtējumam nodos pirmo deviņstāvu namu Stučkā. Jaunajā augstceltnē labiekārtoti 45 trīs, divu un vienistabas dzīvokļi, ātrgaitas lifts, bet no plašajām lodžijām un balkoniem paveras brīnišķīgs skats uz Daugavu. Pilsētas izpildu komiteja te piešķīrusi dzīvokļus iestāžu, uzņēmumu un organizāciju strādniekiem un kalpotājiem. Šogad Stučkā uzcels arī otru deviņstāvu namu.
4. februārī
Priekšgalā neretieši
(..) Pildot uzņemtās sociālistiskās saistības, rajona patērētāju biedrību savienība caurmērā preču apgrozības janvāra plānu izpildīja par 109,8 procentiem, tas ir, par 163 000 rubļiem pārsniedzot pagājušā gada janvāra uzdevumu. (..) Visaugstākos darba rādītājus sasniegusi Neretas un Jaunjelgavas patērētāju biedrība, preču apgrozības plānu attiecīgi izpildot par 116,4 un 112,7 procentiem. Iepriecina Jaunjelgavas patērētāju biedrības kolektīva sasniegums, kas šogad preču apgrozības janvāra plāna izpildi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, kāpinājis par 19,3 procentiem. Te liels nopelns ir šīs patērētāju biedrības valdes priekšsēdētājam Apolinārijam Džeriņam, kas samērā īsā laikā pratis kolektīva darbu ievirzīt pareizā gultnē.
8. februārī
Vecāki mācās
Jau otro gadu Neretas vidusskolā darbojas Tautas universitātes pedagoģijas fakultāte. Nodarbības notiek vienu reizi mēnesī. Uz tām ierodas vecāki, kuru bērni mācās dažādās klasēs. Visplašāk pārstāvēta ir 2.a klase, no kuras mācās vairāk nekā puse vecāku. Fakultāti vada skolotāja R. Kazenko. (..) Lektori visbiežāk ir skolotāji. (..) Fakultātes nodarbībās regulāli ierodas H. Puriņa, R. Skrebele, E. Dinga, M. Vāverāne, V. Krankale, L. Saukuma un daudzi citi bērnu vecāki.
11. februārī
Uz grāmatu draugu salidojumu
Šī gada 14. un 15. februārī Rīgā notiks Latvijas komjaunatnes 50. gadadienai veltītais ceturtais republikāniskais grāmatu draugu salidojums. (..) Mūsu rajona delegāciju pārstāvēs tautas grāmatnīcas “Rītausma” vadītājs Vladislavs Antāns. Viņa vadītajā grāmatnīcā līdz šī gada 1. janvārim pārdotas grāmatas par 4120 rubļiem. Daudz neatpaliek arī salidojuma delegāte Ilga Krampe, kura Zemkopības institūta tautas grāmatu kioskā realizējusi literatūru par 3540 rubļiem. Pārējie delegācijas dalībnieki ir sabiedriskie grāmatu izplatītāji Velta Jirgena, Elga Krūmiņa un Vilis Stakle no Pļaviņām, Skaidrīte Namiķe no Skrīveru izmēģinājumu saimniecības un Erna Erzāma no Aizkraukles lauksaimniecības arteļa. (..)
13. februārī
Rajona laikrakstu — katrā ģimenē
Pēc apkopotiem datiem 1969. gada 1. janvārī, Stučkas rajona iedzīvotāji abonē 57 258 eksemplārus dažādu preses izdevumu, bet mazumtirdzniecībā kioskos pērk 11 4900 eksemplāru. Kopā uz katriem 1000 iedzīvotājiem iznāk 1460 eksemplāri jeb 1,5 eksemplāri vienam iedzīvotājam. Rajona laikrakstu “Komunisma Uzvara” abonē 7850 iedzīvotāju, mazumtirdzniecībā kioskos pērk 570 eksemplāru, tātad uz katriem 1000 iedzīvotājiem 179 eksemplāri.
Liekas neticami, ka no 1000 iedzīvotājiem mūsu rajonā tikai 179 cilvēkus interesē, mūsu rajona dzīves notikumi, bet skaitļi to rāda. (..)
Šī gada 1. aprīlī laikraksts “Komunisma Uzvara” atzīmēs divu gadu jubileju. Divos gados abonentu skaits pieaudzis par 2000 eksemplāriem, bet, salīdzinot ar rajona iedzīvotāju skaitu, tas nav daudz. (..)
20. februārī
1979. gads
Laureāti
(..) Kokneses kolhoza pļavkopji izcīnījuši uzvaru Vissavienības konkursā par labākajām kultivētajām ganībām. Saimniecība kļuva par Vissavienības tautas saimniecības sasniegumu izstādes dalībnieci. Nupat rajona izpildkomitejas lauksaimniecības pārvaldē saņemta priecīga ziņa: piedaloties izstādē, izcīnīts otrās pakāpes diploms un kolhozs apbalvots ar automašīnu UAZ-469B. Sudraba medaļu un balvu saņem valdes priekšsēdētājs Ādams Gavrovskis, bet bronzas medaļu un balvu — agronoms Ernests Skopāns, mehanizatori Auseklis Grigāns, Ēriks Sutkalns un Juris Šanters.
10. februārī
Egles gads
Ziemā parasti sākas darbs Kokneses čiekuru kaltē (republikā ir tikai četras šādas kaltes). Šogad — 25. janvārī. Un tad nu četrus mēnešus tiek žāvētas, kultas, atspārnotas un tīrītas egļu vai priežu sēklas. (..) Egļu čiekurus kaltei piegādā no Jēkabpils, Jaunjelgavas, Ogres, Daugavpils un Mazsalacas. Lai izpildītu šīs sezonas sēklu sagatavošanas plānu — 1500 kg — nepieciešams ap 70 000 kg čiekuru. (..) Kalte darbojas dienu un nakti. (..) Kaltes jauda: astoņās stundās var izžāvēt septiņus hektolitrus jeb 245 kg čiekuru. (..) Kaltes vadītājam Andrejam Knēģerim ir trīs palīdzes. Ilgus gadus šeit strādā Melānija Kondratjeva, otro sezonu pie čiekuriem darbojas Anna Medņeva, bet Valija Saimena vēl tikai sāk iepazīt šo atbildīgo un ļoti nepieciešamo amatu. (..) Pagājušās nedēļas nogalē kaltes ļaudis vērtēja pirmo šīs sezonas produkciju, pirmos 100 kilogramus iztīrīto sēklu. Pēc pirmā kūluma varēs noteikt ražību.
6. februārī
Labākie fizkultūras kolektīvi
Partijas rajona komiteja un rajona izpildkomiteja apkopojušas sociālitiskās sacensības rezultātus starp rajona fizkultūras kolektīviem 1978. gadā. Pirma vieta, ceļojošais sarkanais karogs un Goda raksts piešķirts V. I. Ļeņina Pļaviņu HES kolektīvam, otrā vieta — Neretas padomju saimniecības, trešā — Vecbebru sovhoztehnikuma audzēkņu kolektīvam.
24. februārī
1989. gads
Kā šodien dzīvot
pensionāram?
(Fragmenti no intervijas ar Stučkas rajona sociālās nodrošināšanas nodaļas ilggadējo vadītāju Ansi Eglīti)
(..)
Rajonā esam ap 44 tūkstošiem iedzīvotāju, no šī skaita katrs ceturtais ir pensionārs, no tiem kolhoza pensionāru ir 2,5 tūkstoši. Vidējā vecuma pensija rajona strādniekiem, kalpotājiem ir 85 rubļi, kolhozniekiem — 49 rubļi. Visi rajona kolhozi un Vietalvas padomju saimniecība saviem pensionāriem izsniedz dažādu veidu piemaksas, piemēram, pagājušā gadā šīs piemaksas bija 164 tūkstoši rubļu. Kolhozi 137 pensionāriem maksā personālo pensiju kopsummā par 53 tūkstošiem rubļu gadā. Ik gadu pensijā aiziet ap 800 strādnieku un 200 kolhoznieku. Stučkā ir ap 900 pensionāru. Jāpiezīmē, ka rajonā pilnīgi vientuļi ir 700 pensionāru. Ir divi veco ļaužu pansionāti. Mēmelē — psihiski slimo pansionāts ar 165 vietām un Skrīveros — pansionāts veciem ļaudīm ar 105 vietām. Jāatzīst, ka Skrīveru pansionāta dzīves apstākļi nav viegli. Ar šo gadu katram pansionātā dzīvojošajam ik mēnesi pašam paliks 10 rubļu naudas, iepriekš bija tikai 5 rubļi. Viena pensionāra uzturēšanas maksa mēnesī ir 121 rublis.
28. februārī
Kino gada
sākumā
Ja ko labu iesākam Jaunā gada pirmajās dienās, tad tā turpināsies visu gadu. Stučkas rajona kinodirekcijai šis gads aizsācies ar panākumiem. Īstu “bumu” izraisīja Maskavas studijas filma “Mazā Vera”, ASV kinematogrāfistu darbs “Karalis Kongs” un “Karalis Kongs dzīvo”. Skatītājiem tā bija iespēja gūt kaut ko jaunu, nebijušu, un, protams, interesantāku salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Kinodirekcijai — ienākumi. Janvāra plāns izpildīts par 126 procentiem. Plānoto 9,5 tūkstošu rubļu vietā — 12 tūkstoši. Šoreiz labākie kinoteātri ir “Dolomīts” un “Aurora” Pļaviņās, “Pērse” Koknesē. Lauku rajonos vislabāk darbojās A. Lobanovskis Sērenē un Aizkrauklē, jaunatnes atpūtas nometnes “Mežezers” kinoļaudis, J. Bagātais Iršos, Bormaņos un “Selgā”.
11. februārī
Atdod vagas parādu
Pērn nelabvēlīgajā rudenī aršana apsīka pusvagā, bet nule parādu var nolīdzināt. Tā rīkojas Skrīveros. Aparot 350 hektārus, pavasara sējas dienas pietuvinājuši Skrīveru izmēģinājumu saimniecības arāji Aivars Bāliņš, Jānis Bokalders, Dzintars Akmentiņš, Anatolijs Aleksandrovs un citi, pavisam deviņi arāji. Aruma kvalitāte ir labāka nekā rudenī artajos laukos.
Kas panākts arot pašlaik? Iegūti lieli laika ietaupījumi pavasarim. Arums pagūs nogulēties. Sēkla kritīs jau stingrā augsnē. Nav labi, ka grauds kustas, zemei sēžoties. Turklāt pārbaudīta traktoru T-150 un arklu tehniskā kvalitāte.
11. februārī
Dažos teikumos
1969. gads
* Atzīmējot 50. gadadienu kopš padomju varas nodibināšanas Latvijā, pie Daudzevas kolhoza valdes ēkas nesen svinīgi atklāja piemiņas plāksni varonīgajiem latviešu tautas dēliem. Marmorā iekalts uzraksts: “Nāve nespēj drošo sirdis lauzt! 1905. — 1965. Mūžīga piemiņa cīnītājiem, kuri savu dzīvi veltīja šodienai — laimei.”
* Lai sekmīgi izpildītu par godu V. I. Ļeņina 100. dzimšanas dienai pieņemtās sociālistiskās saistības, uzlabotu rajona darbaļaužu apgādi ar visām nepieciešamajām precēm un nemitīgi celtu tirdzniecības kultūru, 36 mūsu rajona patērētāju kooperācijas darbinieki uzsākuši mācības jaundibinātajā Tautas universitātes tirdzniecības ekonomikas fakultātē.
* Pagājušo otrdien Pļaviņās ekspluatācijā nodeva jaunu grāmatu veikalu. Veikala vadītāja Veneranda Kozireva no rīta pircējus sagaidīja, pacienājot ar vārītiem zirņiem, bet apmeklētājus un veikala darbiniekus jaunajās un gaumīgi iekārtotajās telpās sveica pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētāja Gunija Žilde.
* Pašlaik Rīgas kinostudija uzņem krāsainu platekrāna filmu “Līvsalas zēni”, kuras scenārijs veidots pēc Laimoņa Vāczemnieka stāsta. Konkursā uz Mārtiņa Pūpola lomu no apmēram septiņiem tūkstošiem bērnu izvēlēts Kokneses vidusskolas 9. klases skolēns Juris Bružiks.
1979. gads
* Kokneses kultūras namā 25. feb-
ruārī pulksten 17 notiks sarīkojums no cikla “Interesantas tikšanās”. Piedalās Nopelniem bagātā skatuves māksliniece V. Skurstene. Tautas skatuves mākslinieks
P. Grāvelis dalīsies iespaidos par ceļojumu pa Šveici (krāsaini
diapozitīvi).
* No 26. februāra līdz 3. martam mūsu rajona grāmatnīcās būs pēdējā eksemplāra diena. Tas nozīmē, ka attiecīgā grāmata ir izpārdota, palicis pēdējais eksemplārs.
1989. gads
* 24. janvārī tautas tiesas zālē, tautas tiesneša Ivara Bičkoviča pulcināti, vienkop sanāca 13 Stučkas rajona juristi, lai dibinātu Latvija Juristu biedrības Stučkas rajona nodaļu.
* Rajona izpildkomiteja apstiprināja sadzīves pakalpojumu kooperatīva “Liesma” statūtus un par tā priekšsēdētāju — Kārli Belaju. Tā bāzes uzņēmums ir rajona Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība.
