Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi likuma grozījumus Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā, kas paredz ļaut 16 gadus vecam jaunietim medībās izmantot šaujamieroci ar vecāku vai likumisko pārstāvju atļauju un līdzdalību. Priekšlikumu atbalstīja 51 deputāts, pret balsoja 37 un četri atturējās. Šī likuma grozījumus neapstiprināt pieprasījušas vairākas nevalstiskās organizācijas. Ko jaunietim dod iespēja nogalināt? Kā vērtējat šo normu?
Artūrs Ciematnieks, mednieks (28 gadi)
— Arī pats 16 gados gāju tēvam līdzi medībās. Atceros, ka toreiz bises vietā uz mežu līdzi ņēmu fotokameru, bildēju mežarukšus. Vai lēmums atļaut šaut pusaudžiem ir labs? Nevaru vienprātīgi atbildēt. Atkarīgs arī no ģimenes, audzināšanas. Lauku puikam medīt, šaut ir kā pār plecu pārspļaut. Iespējams, ka jaunietim medības kā tādas iemāca atbildību — par sevi, savu rīcību. Šobrīd medībās eju regulāri, un, ja ieraugu, ka uz medībām atnācis puika tikko no skolas sola, vēl nenopietns, rokas, kājas iet pa gaisu, tad ir, kā ir, ja tāds sešpadsmitgadīgs man tuvumā ar plinti mētātos. Tā vietā, ja tuvumā ir tikpat vecs jaunietis, bet spēcīgs, kurš gandrīz zirgu var noturēt, medībās kopā ir drošāk. ◆
Ilmārs Dūrītis, 13. Saeimas deputāts (Attīstībai/Par)
— Savu viedokli par šo likuma projektu jau izteicu Saeimas plenārsēdē, un īsumā tas ir šāds: neatbalstu likuma grozījumus, kas atļauj jauniešiem medībās lietot ieroci jau no 16 gadu vecuma. Tā kā ieroci iegādāties un turēt var tikai pilngadīgas personas, atbildību par ieroci vienalga uzņemas tā turētājs. Tomēr nesaskatu vajadzību grozījumiem, kas nepilngadīgiem ļautu medībās šaut un nogalināt! Latvijā nav katastrofāla mednieku trūkuma un savvaļas dzīvnieku apdraudējuma sabiedrībai! Kopumā atbalstu saimnieciska rakstura medības, arī to, ka reizēm medniecība ir svarīga savvaļas dzīvnieku populācijas regulēšanai (piemēram, Āfrikas cūku mēra gadījumā), taču esmu pret to, ka dzīvnieku nogalināšanas procesā iesaistās bērni un paši veic nogalināšanas procesu vecumā, kad cilvēka psihe nav pilnībā nobriedusi! Esmu pret dzīvnieku nogalināšanu izklaides un prieka pēc, tāpēc neatbalstu šāda rakstura medības un pie tam, ja tajās vēl tiek iesaistīti bērni!
Šie grozījumi var veicināt arī nelaimes gadījumu pieaugumu medībās, kas jau pašreiz nav retums. Kā veterinārārstam, kādreiz strādājot praksē, man daudzreiz ir nācies glābt sašautus medību suņus, ir dzirdēts par traģiskiem cilvēku nāves gadījumiem medībās. Pie tam medību ieroču un tehnikas attīstība (optiskie tēmēkļi utt.) arvien atvieglo mednieku iespēju nogalināt dzīvnieku. ◆
Inese Jurisa, sertificēta ģimenes psiholoģe
— Izdzīvošana ir dabisks instinkts, un jebkurš cilvēks mēģina dabūt barību. Ēšana un gulēšana ir pamatvajadzības. Tāpēc vēlme nogalināt dzīvnieku mums ir ielikta no dabas. Tomēr, laikam ritot, barības iegūšana vairs nav ikdienas prioritāte, un cilvēkiem, kas dzīvo pilsētā, barības iegūšana ir vēl mazāk aktuāla, jo to nodrošina veikals. Laukos audzē vistas, trušus, cūkas un dzīvniekus kauj. Bērni, kas dzīvo šajā vidē, redz nokaušanas procesu un pārējās ap kautķermeni saistītās darbības — dīrāšanu, iekšējo orgānu izņemšanu. Jau no mazotnes piedaloties šajos procesos, bērns psiholoģiski nobriest, pieņem to kā normu. Tiktāl viss būtu skaidrs un pieņemams. Tomēr mūsdienās interneta vidē masu mediji 85% akcentu liek uz negatīvām ziņām, kas saistās ar vardarbību, nogalināšanu, zaimošanu, melošanu, apmelošanu. Bērni, pusaudži šo informāciju pieņem sev saprotamā formā. Mēs nevaram zināt, kā tieši viņš šo informāciju pieņem, apstrādā un kā tā izpaudīsies konkrētā līdzīgā situācijā. Trešais aspekts ir datorspēles, kuras pārsvarā saistītas ar šaušanu un kurās nogalina nevis dzīvniekus, bet cilvēkus. Ar šaušanu medības nebeidzas — seko ģērēšana, gaļas sadale, kurā piedalīsies arī jaunietis. Ja bērns desmit gadu vecumā sācis piedalīties medībās, arī te nezinām, kā šie procesi ietekmēs viņa psihi. Ja šo likumu pieņems, tad attiecīgi būtu jāveic jauno mednieku psiholoģiskā izpēte, vai jaunietī nav slēptā agresija, vai viņš nav trauksmains un depresīvs, kas var veicināt negatīvu medību rezultātu. Līdzīgi kā autovadītājiem, arī medniekiem vajadzētu veikt regulāras veselības pārbaudes, kā arī pārbaudīt zināšanas ieroča lietošanā, glabāšanā utt. Pirms tam būtu jāveic apmācība, kuru reģistrētu. ◆
