“Beidzot būšu uz zaļa zara! Drīz pie viena galda sēdēšu ar pasaules varenajiem!” satiekot draudzeni, teica starojošā Trīne.
“Tev ar galvu viss kārtībā? Kur radās tādas fantāzijas? Varbūt sākās komplikācijas pēc gripas?” līdzjūtīgi apjautājās Jūle.
“Tā ir, ja nedzird jaunās valdības teikto par strauju labklājības līmeņa celšanos un nevienlīdzības likvidēšanu,” ar nožēlu secināja Trīne.
“Naivā! Pat vārnām jāsmejas par tādām pasakām! Redzēji, cik veikli šie leiputrijas solītāji atmeta opozīcijas priekšlikumu par minimālās pensijas celšanu un PVN samazināšanu pārtikai? Kas liedza pierādīt, ka viņi pilda pirmsvēlēšanu pasakas? Zars, pa kuru gribēji rāpties, jau nolūza,” ironizēja Jūle.
“Labklājības ministre solīja pensiju indeksāciju arī turpmāk,” cerību nezaudēja Trīne.
“Ko viņa var solīt, vēl lāgā neiesildījusi krēslu un nesapratusi, kas viņai vispār jādara? Tu aprēķināji, cik reižu tev janvārī atņēma “dižo” pensijas pielikumu — četrus eirikus? Vismaz piecas. Bet cik ir tādu cilvēku, kuri pat tādu dāvanu nesaņēma? Kur tu redzi labklājības celšanos? Tarifu un cenu kāpumā?” bija nelokāma Jūle.
Sarunas drumslas dzirdēja Silvestrs
