Esmu atklājusi jaunu notievēšanas recepti — vajag braukt uz galvaspilsētu, kad veikalos apģērbam izsludinātas pamatīgas atlaides. Rozālijas ietekmēti, pagājušajā nedēļā ar Indriķi aizbraucām iepirkties “Alfā”. Viņa tur bija sapirkusi tādas drēbes!
Kad iegāju milzīgajā veikalā, man uzreiz sākās depresija — pēkšņi vairs nezināju, no kura gala sākt un ko man īsti vajag. Tāpēc piekritu Indriķa ierosinājumam vispirms paēst. Atradām mājīgu stūrīti, kurā izvietotie sēžamkrēsli un dīvāniņi atgādināja Francijas karaļu mēbeles. Izvēlējos apsēsties dīvāniņā, bet tas taču domāts mušām, es tajā iegrimu līdz grīdai. Labi, ka bija Indriķis, izvilka mani no tā dzīvu un neskartu. Apēduši picu un zupu, nedaudz iestiprinājušies ar vīnu un samaksājuši 25 eiro, sākām operāciju “Jaunā āda”. Tās norise bija paredzēta ļoti vienkārša: izvēlējos 20 apģērba gabalus, un Indriķim jānovērtē, kā man kurš piestāv. Taču laikošanas kabīnē man uznāca otrais depresijas vilnis. Ar lielām pūlēm stīvēju virsū apģērbu, gan ierāvu vēderu, gan neelpoju, bet fakts paliek fakts — lielākā daļa man nederēja, dažos pat iesprūdu, tad saucu palīgā Indriķi, lai izvelk no vienas vai otras kleitas. Pēc laikošanas procedūras man bija sajūta, it kā es būtu darbojusies trenažieru zālē, sviedri lija aumaļām. Piedevām vēl jutos morāli diskriminēta, jo, izrādās, es nepiederu normālo sieviešu kategorijai. Atceroties tās mokas, ko piedzīvoju uzlaikošanas kabīnē, šonedēļ vairs nevaru daudz ieēst. Mans ‘‘Alfas” brauciens beidzās ar vienu halātu un trīs zaudētiem kilogramiem. Patiesībā nav nemaz tik slikti!
Izabella
