Topošā izglītības ministre Ilga Šuplinska vēlas mainīt sistēmu, kā, skolu beidzot, tiek vērtēti Latvijas skolēni. Pēc viņas domām, skolas lietderību nevarot vērtēt tikai pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem, jāskatās arī uz citu skolas pienesumu sabiedrībai, piemēram, vai skola piedalās projektos, vai tās audzēkņi piedalās olimpiādēs un tamlīdzīgi. Vai šāda vērtēšanas sistēma būtu produktīvāka par pašreizējo?
Kristīne Galstjana,
Aizkraukles novada vidusskolas
12. klases skolniece
— Šādu sistēmu atbalstu, tas būtu demokrātiskāks vērtēšanas veids. Skolēniem papildu aktivitātes paplašina redzesloku, veidojas savs viedoklis par notiekošo apkārt. Tas ir produktīvs sevis pilnveidošanas veids, kas ir nozīmīgs, taču atzīmes par to skolā neviens neliek. Vienīgās bažas, kas varētu mest ēnu uz šo ieceri, ir neprasme plānot laiku. Ārpusstundu aktivitātes, projekti un citas lietas prasa daudz laika, tas nedrīkst atspoguļoties uz sekmēm. Ja tā notiks, tad arī centralizēto eksāmenu rezultāti būs zemi. Laika plānošana ir individuāls jautājums, vieni to prot, citi nē. ◆
Gita Eriņa,
Valles vidusskolas direktore
— Tas nebūs īstais risinājums. Skolēni nebūs vienlīdzīgā situācijā. Visi bērni nepiedalās konkursos un olimpiādēs, kā tad vērtēs tos, kam šādas aktivitātes neinteresē? Vai tādēļ viņi jāvērtē zemāk? Ja arī pamatskolēniem būtu centralizētie eksāmeni, tas vairotu viņu apzinīgumu. Veidotos bijība un nopietnāka attieksme pret mācībām. Tomēr arī pašreizējā sistēma nav korekta. Nav pareizi visu skolu audzēkņus “mest vienā katlā”, salīdzinot, piemēram, matemātikas eksāmenus. Vajag nodalīt lielās vidusskolas, ģimnāzijas, kurās ir matemātikas novirziens, līdz ar to vairāk mācību stundu šajā priekšmetā, salīdzinājumā ar vidusskolām, kurās ir priekšmetu noteiktais minimālais stundu skaits. Skolas jāizvērtē un atkarībā pēc kritērijiem jāiedala konkrētās grupās, kuru līmenis ir vienlīdzīgs. ◆
Lauma Mīlīga,
Jaunjelgavas vidusskolas direktore
— Jā, šāda sistēma būtu vispusīgāka. Šobrīd skolu reitingu veido, ņemot vērā tikai skolēnu centralizēto eksāmenu rezultātus. Tas nav korekti, jo ģimnāzijās ir vairāk matemātikas stundu, un šo skolēnu līmeni nevar salīdzināt ar profesionālo skolu audzēkņu rezultātiem, jo viņiem mācību uzsvars likts uz ko citu. Centralizēto eksāmenu rezultāti nesniedz vispusīgu rezultātu. Nebūsim naivi, mācību iestādes valstī nav vienlīdzīgā situācijā. Piemēram, Rīgā pieprasītākās ģimnāzijas var atļauties rīkot iestājeksāmenus, atlasīt teicamniekus, pārējām skolām jāstrādā ar to, kas ir.
Jaunjelgavas vidusskolā īpašais piedāvājums ir valsts aizsardzības mācība, ko kā pilotprojektu realizējam 10. klases skolēniem. Tas ir lieliski, ja jaunietis jau ir izlēmis, ar ko saistīs savu karjeru, un pievērsīsies jomai nepieciešamajām zinātnēm. Varbūt matemātikā viņam nebūs tik spīdošu rezultātu, bet viņš būs orientēts, mērķtiecīgs un padziļināti pārzinās sev interesējošo jomu.
Jaunieši jāattīsta vispusīgi, jāļauj viņiem dziedāt, dejot, paņemt visu, ko viņi skolā var gūt. Papildu aktivitātes attīsta viņu personību, paplašina redzesloku. Šo izaugsmi eksāmenu rezultāti neatspoguļo. Skola palīdz pilnveidoties ne tikai mācībās, bet arī papildu aktivitātēs — konkursos, olimpiādēs un projektos. Nav pareizi skolēnus mērīt pēc mērauklas, par piemēru liekot kādu izcilu ģimnāziju. ◆
