Paldies dievam, viens no gada stresainākajiem posmiem aizvadīts samērā mierīgi. Vienīgais kreņķis — pēc Jaunā gada būs jāpērk grīdas krāsa. Es jau Indriķim teicu — vajag nopirkt sarkano grīdceliņu, kuru no istabas izklātu līdz ledusskapim, lai svētku laikā nenobružājas grīda. Bet vai tad viņš mani klausa?
Mūsu plāns izstrādāt maršrutu un kaut kur paslēpot izgāzās ar skaļu blīkšķi. Nepaspējām nopirkt slēpes, tāpēc svētkos izvēlējāmies daudz ērtāku maršrutu: ledusskapis—istaba—televizors. Nezinu, vai vainojams nākamais Cūkas gads, bet pa šo maršrutu kursējam bieži, jo es jau pirms svētkiem biju kārtīgi pastrādājusi un ledusskapi piepildījusi, kā nākas. Un nevarēja taču laist visu zudībā, jo ciemos neatbrauca Indriķa radi, kuri bija saķēruši kaut kādus baciļus. Trešajā brīvdienā bija mazliet grūti, kaut kas ar gremošanu lāgā nebija, laikam zirņi spieda. Nopirku televīzijā reklamētās zāles, bet no tām nekāda labuma, tad sapratu: katrs pats sev ārsts: nopirku dzērienu “Sprite” un kopā ar kuņģa pilieniem sevi izārstēju. Tagad esmu gatava Jaungada maršrutam. Kaut kā ar slēpēm vairs negribas. Vienīgā cerība — varbūt sniegs nokusīs!
Izabella
Ha! Ha!
Pats briesmīgākais pēdējās dienās pirms Jaunā gada — ledusskapī ir daudz ēdiena, bet ēst to nedrīkst.
Kā nolikt dāvanu bērnam zem eglītes? Suns tik un tā pirmais atradīs!
Pati pirmā valsts, kurā atnāk Salavecis, ir Ķīna… Lai piekrautu maisu ar dāvanām.
Retais zina — lai izrotātu dzīvokli Jaunajam gadam, pietiek iemest petardi vinegretā!
— Mīļais, es Jaunajā gadā kāroju tik… kažoku.
— Ak, tu mana saimniece! Rītdien aiziešu un nopirkšu bietes un siļķi!
Nedēļu neizeju ārā. Šauj. Ķīniešu pirotehnika.
Vīrs atnesa egli. Sieva:
— Vai! Un kam mums tik liels pētersīļu saišķis?
— Mīļā, ko tev uzdāvināt Jaunajā gadā?
— Ak, mīļais, es pat nezinu…
— Labi, dodu tev vēl vienu gadu pārdomām. ◆
