“Latvijas stāsti Latvijas simtgadei” — šāds raidījums Latvijas Radio 1. programmā skan katru svētdienu. Vairākkārt tajā viesojušies arī Aizkraukles reģiona darbīgākie ļaudis, taču ar labu vārdu šo pusi atceras arī citos novados dzīvojošie, kas savulaik bijuši ar to saistīti.
Aizvadītās nedēļas nogalē raidījuma “Latvijas stāsti Latvijas simtgadei” veidotāji bija devušies uz Tukumu pie Durbes pils muzeja vadītājas Intas Dišleres. Jau sešus gadus viņa ir pensijā, 27 gadus nostrādājusi par skolotāju — mācīja vācu valodu un vēsturi, bet pēdējos 18 gadus ir vēstures pētniece Tukuma muzejā un Durbes pils muzeja vadītāja. Viņa ir autore un līdzautore 30 grāmatām, izstāžu katalogiem un citām publikācijām, prot iztulkot arī senos vācu rokrakstus, ko reizēm pat nespēj paši vācieši. Ar īpašu mīlestību viņa atcerējās Pļaviņu novadu, precīzāk, Gostiņus, kur aizritējusi viņas bērnība. Raidījumā viņa stāstīja, ka pēc divu gadu mācībām Dundagā pārcēlušies tuvāk tēva dzimtai pusei: “…vecāki pārcēlās uz Gostiņiem, kas tagad ir Pļaviņas, kuriem ir pat minēti septiņi nosaukumi un kas ir arī Blaumaņa “Skroderdienās Silmačos” pieminētā Trentelberga, Ābrams no turienes brauca.” Tā bijusī novadniece atsauc atmiņā bērnības zemi. Viņa arī teic, ka dzīvē ļoti daudz devusi tieši bijusī Gostiņu septiņgadīgā skola — gan interesi par valodu, gan vēsturi. Ar lielu mīlestību viņa atceras savas skolotājas, kas nu jau aizsaulē — Emīliju Spēlmani un Vilhelmīnu Lusti. Emīlija Spēlmane vadījusi dabas draugu pulciņu, bērni ļoti daudz ko darījuši, pat audzējuši trušus, savukārt Vilhelmīne Luste mācījusi vācu valodu. Tas bijis laiks, kad sākušās mācību olimpiādes, un Intas kundze atceras, kā viņa piedalījusies gan latviešu, gan vācu valodas olimpiādēs.
Ciklā “Latvijas stāsti Latvijas simtgadei” raidījuma veidotāji izzina, kādi ir cilvēki, kas laukos veido savu biznesu, darbojas dažādās biedrībās un pašdarbībā, izzina pagasta vēsturi, pārceļas uz laukiem no pilsētām vai atgriežas no darba gaitām ārvalstīs. Raidījumā ir iespēja tikties ne tikai ar viensētu saimniekiem, bet arī mazpilsētu iedzīvotājiem — visiem tiem, kas dara labus un iedvesmojošus darbus.
Pirmais raidījums izskanēja 2015. gada janvārī. Vairāk nekā triju gadu laikā no Aizkraukles reģiona tajā viesojušies Andris Romanovskis no Jaunjelgavas, Grīnbergu ģimene no Skrīveriem, Kaspars un Oskars Ādami no Neretas novada Mazzalves pagasta, Kalnozolu ģimene no Aizkraukles pagasta, Irēna Žurzdina no Aizkraukles, Andra Simanova un Ingus Zālītis no Seces pagasta “Omračiem”, Elga un Auseklis Grigāni no Kokneses novada, Nauris Beļūns no Neretas. Raidījumus var noklausīties arhīvā. ◆
