Pēdējā laikā arvien vairāk izskan to vecāku viedoklis, kuri izvēlējušies nevakcinēt savus bērnus pret Latvijā izplatītām, bīstamām infekciju slimībām. Lielākoties arguments tam ir iespējamās vakcināciju blakusparādības vai uzskats, ka liela daļa slimību, pret kurām piedāvā vakcināciju, Latvijā jau sen izskaustas. Mediķi gan atspēko šādu viedokli, jo tas ir labākais veids, kā pasargāt bērnus no bīstamām saslimšanām. Saistībā ar vairākiem nāves gadījumiem pēdējā laikā aktualizēts jautājums par vecāku atbildību, nepiekrītot vakcinācijai. Vai vecākus vajadzētu par to sodīt?
Olga Tomaševska,
ģimenes ārste Aizkrauklē
— Esmu par vakcināciju, bet pret sodiem, jo daudzkārt esmu pārliecinājusies, ka sodīšana neko nemaina. Katram cilvēkam var būt sava pārliecība, šajā gadījumā vairāk jāinformē. Arī man ir pacienti, kuri atsakās no vakcinēšanas un apliecina to ar savu parakstu. Dažkārt jau pierakstoties, cilvēki vēlas noskaidrot, vai esmu no tiem ārstiem, kuri to veic “piespiedu”. Mierinu viņus, ka neko neuzspiežu, ja vecāki nevēlas, tomēr skaidroju par vakcinācijas nozīmi. Ir slimības, kam ir minimālas sekas, bet dažās ir tikai divi iznākumi — invaliditāte vai nāve. Ja pret to var nodrošināties, vajadzētu izmantot.
Nesen apmeklēju kvalifikācijas celšanas kursus, kur runāja arī par šo tēmu. Mana kolēģe no Rīgas atzina, ka, bērniņam nonākot slimnīcā ar kādu no infekcijas slimībām, pret kurām varēja sapotēt, bet to neizdarīja, pieaugušo attieksme krasi mainās.
Padomju laikā visus potēja bez izņēmuma, un tāpēc ieguvām diezgan spēcīgu tautas imunitāti, bet tagad tā tomēr mazinās. Nevakcinētam bērnam var palaimēties, ja nesatiek tādu, kurš pārnēsā kādu infekcijas bacili, lai arī pats ir potēts. Bet ja nē? Tāpat lielas diskusijas ir par vakcīnu meitenēm pret papilomas vīrusu, kas izraisa dzemdes kakla vēzi. Es tomēr uzskatu, ka šī aizsardzības metode jāizmanto, un arī savām meitām to ieteicu. Tā ka esmu ārste, kura ir par vakcinēšanos, bet ne piespiedu kārtā. Vecāki vairāk jāinformē. ◆
Zigrīda Maija Gulbe,
ģimenes ārste Jaunjelgavā
— Bērni jāvakcinē noteikti. Arī pieaugušajiem pēc 60 gadu vecuma ir daudz dažādu pamatslimību, tāpēc noteikti vajadzētu vakcinēties pret gripu. Bija man viens gadījums vēl padomju gados, kad māte atteicās no bērna vakcinācijas, bet tad devu viņai parakstīties, ka pati atbildēs, ja kas notiks. Tas var apdraudēt arī apkārtējos. Šobrīd manā praksē visi bērni ir vakcinēti, un nevienam no vecākiem nav bijušas šaubas par nepieciešamību to darīt. Ir pieejama informācija par vakcīnām un to iedarbību, laiku, kad tas jādara. Jā, bērnam līdz gada vecumam jāsaņem vairākas potes, un vecākiem žēl, ka bērniem jāsaņem dūriens, bet tas ir vajadzīgs. Dažkārt kādas saslimšanas dēļ bērnu konkrētajā laikā nevar vakcinēt, un tad to izdara vēlāk, kad izveseļojas, un viss ir kārtībā. ◆
Agnese Rudzīte,
triju bērnu māmiņa
— Par to nekad nav bijis šaubu, ka bērniem jāsaņem visas nepieciešamās vakcīnas. To atbalsta arī valsts, un šī iespēja, manuprāt, noteikti jāizmanto. Neesmu tik kompetenta medicīnas jautājumos, lai pati izvērtētu vakcinācijas nepieciešamību katrā konkrētajā gadījumā. Ņemot vērā tos gadījumus, kad bērni cieš vai pat mirst slimību dēļ, kuras varēja novērst, jāizmanto veids, kā viņus vislabāk pasargāt. Tā ir vecāku atbildība. ◆
