Ir vairāki vēstures notikumi un fakti, kas vēsta par Latvijas karoga rašanos. Pastāv viedoklis, ka Latvijas karogs šajā zemē parādījies ilgi pirms mūsdienu valsts veidošanās. Jau 13. gadsimta beigās līdzīgs karogs tika uzskatīts par cīnītāju karogu. Karoga karmīnsarkanā krāsa, kas ir līdzīga venozo asiņu krāsai — tumša un piesātināta, tika uzskatīta par latviešu tautas uzvaras simbola krāsu.
“Karoga tradīcija aprakstīta jau Atskaņu hronikā. Tas ir ticamāks avots,” vērtē Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vēsturnieks Tālis Vigo Pumpuriņš. Livonijas Atskaņu hronikā rakstīts, ka 1279. gadā aptuveni 100 karotāju no Cēsīm ar sarkanu karogu, kam pa vidu balta josla, devušies palīdzēt zemgaļu vadonim Namejam uzbrukt Rīgai.
Karoga baltā krāsa tiek uzskatīta par tīrības, ticības un labestības krāsu. Tā atspoguļo tautas ticību labākai nākotnei un valsts iedzīvotāju tīros nodomus.
Vēl viena teiksma stāsta, ka latvieši ir devušies cīņā ar baltu karogu. Cīņas laikā tika ievainots virsnieks un to noguldīja uz baltā karoga; kad viņu noņēma, uz karoga bija palikušas divas sarkanas svītras, bet pa vidu — balts.
Karoga izveide lielā mērā saistīta ar Latviešu strēlnieku bataljonu rašanos. 1917. gadā sākās diskusijas par krāsu toni un proporcijām. Oficiāli gan nekāds lēmums netika pieņemts, tāpēc, proklamējot Latvijas Republiku, Nacionālo teātri rotāja karogi, kuru krāsu proporcijas nav 2:1:2. Par pirmo karoga dzimšanas datumu tiek uzskatīts 1921. gads. Tā mūžs ilga deviņpadsmit gadus — 1940. gadā to aizliedza. Atkārtota karoga pieņemšana notika tikai 1991. gadā, kad Latvija izstājās no PSRS.
Latvijas himnas “Dievs, svētī Latviju!” vārdus un mūziku sacerēja Baumaņu Kārlis. Viņš bija pirmais Latvijas komponists, kurš izmantoja vārdu “Latvija” dziesmas tekstā. Vārds “Latvija” tika izmantots, lai apzīmētu visus reģionus, ko vēsturiski apdzīvojuši latvieši. Lai gan lielākā latviešu daļa neuzdrošinājās sapņot par valsti, kas būtu neatkarīga no cariskās Krievijas, dziesma “Dievs, svētī Latviju!” bija spēcīgs katalizators, kas ļāva veidoties nacionālajai pašapziņai. Vārda “Latvija” lietojums bija atklāts izaicinājums cariskajam režīmam. Sākotnēji Krievijas varasiestādes aizliedza tā izmantošanu, un dziesmas tek-
stā tas tika aizstāts ar vārdu “Baltija”. Pirmo reizi dziesmu publiski izpildīja 1873. gada jūnijā Pirmajos Dziesmu svētkos. Kā valsts himna tā pirmo reizi tika atskaņota 1918. gada 18. novembrī. 1920. gada 7. jūnijā “Dievs, svētī Latviju!” oficiāli apstiprināta par Latvijas valsts himnu.
Sagatavoja Liene Andersone-Kolosova
