Aizkrauklietes Ārijas Karakones dzīvoklī pirmoreiz ļoti bagātīgi uzziedējis Ziemassvētku kaktuss. Tajā saskaitīti 130 ziedi, un daudzi vēl ir pumpuros.
“Kaktusam laikam patīk Latvijas jubileja, un tas ir pienācīgi saposies, sūtot mīļus sveicienus Latvijai,” saka saimniece.
Kaktusu viņa izaudzējusi no mazas lapiņas. “Kaktusam, tāpat kā kārtīgam latvietim, vajag savu dzimteni — pārcēlu podu no vienas vietas uz otru, līdz atradu vietu, kur tam patīk vislabāk,” saka Ārijas kundze un piebilst, ka šogad ļoti bagātīgi ziedējušas arī citas istabas puķes.
Uz galda pamanu jaunizdoto Nacionālo Latvijas enciklopēdiju. “Oktobrī, kad Aizkrauklē notika vidusskolas absolventu salidojums, to man uzdāvināja bijušie skolēni — 1983. gada absolventi,” stāsta Ārijas kundze, kura par latviešu valodas un literatūras skolotāju nostrādājusi 56 gadus. “No sirds dzīvoju līdzi visam, kas notiek Latvijā. Skolēni kādreiz teica, ka mana raksturīgākā īpašība ir mīlestība pret savu zemīti, Latviju, un es viņiem piekrītu. Ar sava pirmā izlaiduma skolēniem esam izbraukājuši visu Latviju, salidojumu viņi organizē katru gadu. Šovasar uz salidojumu Aknīstē nevarēju aizbraukt, un mani bijušie skolēni izdomāja, ka pēc pāris nedēļām rīkos atkārtotu salidojumu Aizkrauklē, muzejā. Tikšanās bija ļoti jauka! Latvijas jubilejā visiem novēlu savu puķi un savu mīļo zemi, kur ar sirdi un dvēseli godīgi dzīvot, strādāt un veidot attiecības, kurām pamatā ir mīlestība. Novēlu visiem jaunajā Latvijas gadu simtenī ieiet ar mīlestību un arī visu darīt ar mīlestību!” saka Ārija Karakone un vēl nocitē tikko radio dzirdētās dziesmas rindas: “Maza mana tēvuzeme/Divu roku platumā./Mīļa mana tēvuzeme/Divu roku siltumā./Dziļa mana tēvuzeme/Visa mūža garumā.” ◆
