Iesaka Ginta Grincēviča, laikraksta “Staburags” reportiere
Austrietes Natašas Kampušas vārds 2006. gadā pāršalca pasauli. Meiteni uzskatīja par aizvestu verdzībā un mirušu. Pēc astoņiem gūstā pavadītajiem gadiem viņa izbēga un ar savu stāstu šokēja sabiedrību. Piedzīvotais aprakstīts grāmatā “3096 dienas” — tieši tik ilgi viņa bija gūstā.
1998. gadā desmitgadīgo meiteni ceļā uz skolu nolaupīja telekomunikāciju tehniķis Volfgangs Priklopils. Viņš Natašu astoņus gadus turēja gūstā savas mājas pagrabā. 18 gadu vecumā meitenei izdevās izglābties, savukārt nolaupītājs izdarīja pašnāvību.
Lai saglabātu intrigu un vēlmi grāmatu iepazīt personīgi, detaļās neieslīgšu. Nataša grāmatā apraksta notiekošo, tā laika sajūtas un attiecības ar nolaupītāju. Grāmatas varonei pēc izglābšanās pārmeta pieķeršanos Volfgangam, sabiedrība meitenei uzkāra birku “Stokholmas sindroms” jeb paradoksāls psiholoģisks fenomens, kad gūsteknis slavina un izrāda lojalitāti pret savu sagūstītāju. Meitene pāridarītāju attaisno — kā lai ienīst to, kurš dod ēst un ir vienīgais sarunu biedrs. Esošajā situācijā Volfgangs Natašai ir sātans un Dievs vienā personā. Detalizētais notikumu apraksts ļauj lasītājam justies klātesošam šausminošajos notikumos, dalīt apjukumu un bailes, cerēt, ka vienā vai otrā veidā katorga beigsies.
Kādēļ iesaku to izlasīt? Jo grāmata raisa emocijas. Meitenes piedzīvotais šokē, liek vairākkārtīgi pārdomāt un analizēt. Vietām lasīt kļūst smagi, taču līdzīgi kā ar autokatastrofas ainu — ir grūti novērsties. Natašas traģēdija ekranizēta filmā, tiek izmantota psiholoģijas lekcijās un joprojām “ķidāta” sociālajos medijos. Austriete turpina pārsteigt — 10 gadu pēc nolaupīšanas mieru viņa radusi nolaupītāja mājā. Tajā pašā, kurā Volfgangs viņu turēja ieslodzījumā.
Tieši šī grāmata lika man pievērsties autobiogrāfijām kā žanram. Tas pavēra jaunu nodaļu, kurā iepazinu kara izmocītos čečenus grāmatā “Groznijas eņģelis” un amerikānieti, kura pieņēma islāmu un savu pieredzi atklāj grāmatā “No manu māsu lūpām”. Ikviena no šīm autobiogrāfijām ļāva ar acs kaktiņu paraudzīties uz notiekošo ar citu skatījumu. Šie grāmatu vākos ietītie stāsti palīdz iepazīt, ja paveicas, izprast šķietami tālus un nereālistiskus notikumus un cilvēkus. ◆
