Pretēji plaši izplatītam stereotipam Latvijā lielākā daļa cilvēku, kuriem piešķirta invaliditātes grupa, ir pirmspensijas vecumā ar vispārējām saslimšanām jeb tā saucamo neredzamo invaliditāti.
Pēc Labklājības ministrijas datiem, invaliditātes grupa ir piešķirta 9,3% Latvijas iedzīvotāju. Veselības aprūpes nepieejamība un bezdarbs, nepārdomāta atbalsta sistēma un nepiemēroti sadzīves apstākļi ir problēmas, ar kurām visbiežāk saskaras cilvēki ar invaliditāti, secina pētījuma “Nevienlīdzības seja” eksperti.
1. grupai — visgrūtāk
Invaliditāte nav tikai funkcionāli traucējumi. Tā var būt iedzimta un iegūta, izpausties kā kustību traucējumi, garīgās attīstības traucējumi, dzirdes vai redzes daļējs vai pilnīgs zudums, smagas hroniskas saslimšanas, visbiežāk — sirds un asinsvadu slimības un onkoloģiskas diagnozes.
2017. gada beigās Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieki bija reģistrēti 8234 cilvēki ar invaliditāti — 13% no kopējā bezdarbnieku skaita. No iedzīvotājiem ar 1. invaliditātes grupu nodarbināti bija tikai mazliet vairāk par 1000 cilvēkiem. Lai arī kopējais bezdarba līmenis Latvijā samazinās, invalīdu bezdarbnieku īpatsvars pieaug, novērojuši pētījuma autori. Lielākam invalīdu bezdarbam par iemeslu var būt arī praktisko prasmju un darba pieredzes trūkums, nepietiekama izglītība, kā arī darba devēju un sabiedrības aizspriedumi. Visaugstākais nodarbinātības rādītājs šo cilvēku lokā Latvijā ir tiem, kuriem piešķirta 3. invaliditātes grupa — visbiežāk šāda invaliditāte nav vizuāli pamanāma, bet netraucē ikdienas komunikācijā un darbā.
Atsevišķa kategorija ir cilvēki, kam invaliditāte ir jau kopš bērnības. Viņiem būtu vajadzīgs atsevišķs pabalsts, lai nodrošinātu cilvēku cienīgu dzīvi — šo cilvēku veselības uzturēšanai un uzlabošanai nepieciešamie medikamenti, rehabilitācija un palīglīdzekļi ir ļoti dārgi. Specializētā transporta kompensācija gadā var nosegt tikai dažus braucienus, savukārt asistenta pakalpojumi jāpamato ar dokumentiem, piemēram, čeku pēc veikala apmeklējuma. Tas būtībā liedz iespēju apciemot draugus, apmeklēt tuvinieku kapus vai veikt citas dokumentāli nepierādāmas darbības.
Jārada izpratne
Gan “Apeirona” speciālisti, gan eksperti atzīst — lai nodrošinātu pienācīgu, kvalitatīvu un pēc būtības atbilstošu hronisko pacientu aprūpi, ļoti svarīga loma ir veselības un labklājības jomu sadarbībai gan savstarpēji, gan ar nevalstiskajām organizācijām. Jaunieši pēc studijām uzreiz nonāk ministrijās un pašvaldībās, lielākoties bez izpratnes par jomu, kurā viņi grasās pieņemt lēmumus, tāpēc jaunajiem speciālistiem būtu vajadzīga prakse invalīdu atbalsta organizācijās.
Citi ekspertu ieteiktie problēmu risinājumi paredz obligāto veselības apdrošināšanu un rehabilitācijas pakalpojumus, lielāku tehnisko palīglīdzekļu iespējamību, iekļaujošu izglītību bērniem ar invaliditāti un speciālo skolu skaita samazināšanu, kompleksu atbalsta pasākumu nodrošināšanu, lai cilvēki ar invaliditāti un viņu ģimenes locekļi varētu strādāt vai būtu iespēja strādāt attālināti, elastīgu darbalaiku un citus risinājumus.
Uztura paradumi atšķiras no vēlamā
Iedzīvotāji arvien vairāk interesējas par veselīgu uzturu ikdienā, piedomājot par sabalansētu ikdienas maltīšu saturu. Uzņēmums “Maxima Latvija”, pētot iedzīvotāju iepirkšanās paradumus, veicis iedzīvotāju pirkumu grozu analīzi, lai salīdzinātu, kā reālie pircēju paradumi atšķiras no vēlamā veselīgā uztura šķīvja, stāsta uzņēmuma pārstāve Liene Dupate-Ugule.
Sarežģīts process
Uztura speciālistu izstrādātajā un ieteiktajā veselīgā uztura šķīvī lielāko daļu (50%) vajadzētu saturēt augļiem, dārzeņiem un ogām, 25% olbaltumvielām un 25% graudaugu produktiem un kartupeļiem.
Proporcijas iedzīvotāju šķīvjos tomēr atšķiras — liecina reālā situācija. Gada sākumā veiktā aptauja norādīja, ka 87% iedzīvotāju ir svarīgi ikdienā lietot veselīgu uzturu, tomēr trešdaļa norādīja, ka veselīga dzīvesveida ievērošana ir sarežģīts un grūts process. Augļiem un dārzeņiem uz sava šķīvja iedzīvotāji atvēl aptuveni 23,5%, kas ir tikai puse no vēlamajiem 50%, turpretī graudaugiem un kartupeļiem tikai 9% (25% vietā). Savukārt olbaltumvielas tiek patērētas stipri vairāk, nekā tas ir ieteicams — 45,5% (vēlami 25%). Protams, arī našķi tiek iekļauti ikdienas maltītēs — pēc aprēķiniem tie aizņem aptuveni 14,1%, liecina veiktais pētījums.
Sertificēta uztura speciāliste Līga Balode uzsver: “Veselīgas ēšanas ieteikumi var ievērojami atšķirties dažādām cilvēku grupām atkarībā no veselības, vecuma, fiziskās aktivitātes un citiem faktoriem. Norādītās vēlamā veselīga uztura šķīvja proporcijas ir attiecināmas uz cilvēkiem ar zemu fizisko aktivitāšu līmeni, vieglām fiziskām aktivitātēm ikdienā, vairāk sēdošu dzīvesveidu, kas šobrīd ir atbilstošs lielai sabiedrības daļai. Pozitīvi, ka iedzīvotāji arvien vairāk domā par veselīgu uzturu, taču šie dati pierāda, ka vēl jāpiestrādā pie saņemšanās šos paradumus ieviest savā ikdienā.”
Dažādība un mērenība
Veselības ministrijā skaidro, ka veselīga uztura pamatprincipi ir dažādība, sabalansētība, mērenība. Veselīgs uzturs piegādā cilvēkam enerģiju un uzturvielas tādā daudzumā, lai apmierinātu vesela cilvēka vajadzības konkrētajos darba, vides un dzīves apstākļos.
Uzturā pietiekamā daudzumā jābūt olbaltumvielām, taukiem, ogļhidrātiem, ūdenim, kā arī minerālvielām, vitamīniem, balastvielām (šķiedrvielām) u. c. Lai uzņemtu visas šīs vērtīgās vielas, ieteicams lietot dažādus produktus, jo neviens no tiem atsevišķi nesatur visus nepieciešamos komponentus. Lai nodrošinātu organismu ar visām uzturvielām un citām veselībai nepieciešamām vielām, jāveido veselīga ēdienkarte, izmantojot uztura piramīdu. Veselīgas ēdienkartes pamatā ir tās produktu grupas, kas ir uztura piramīdas apakšējā daļā: graudaugu produkti, augļi un dārzeņi. Ministrijā uzsver, ka vairākas reizes dienā un puse no dienas enerģijas jāuzņem tieši ar graudaugu produktiem un kartupeļiem. Viena porcija augļu ir viens vidēja lieluma auglis — ābols, bumbieris, banāns, apelsīns; divi nelieli augļi — plūmes, mandarīni, aprikozes, kivi (arī dabiskā sulā konservēti); puse greipfrūta; šķēle melones, arbūza vai ananasa; glāze augļu sulas; aptuveni septiņas zemenes; sauja ķiršu, upeņu, aveņu, dzērveņu vai citu ogu. Dārzeņu vēlamais daudzums dienā ir viena bļodiņa lapu salātu, puse paprikas, viens vidēja lieluma dārzenis — tomāts, burkāns, trīs ēdamkarotes zaļo zirnīšu, pākšu pupiņu vai jebkuru sasmalcinātu, svaigu vai sutinātu dārzeņu, glāze dārzeņu sulas.
Sagatavoja LIENE ANDERSONE-KOLOSOVA
