Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz iespēju mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu. Fondēto pensiju shēmas dalībniekam būs tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls otrajā pensiju līmenī gadījumā, ja persona nomirs pirms vecuma pensijas sasniegšanas. Kā vērtējat iespēju mantot otrā pensiju līmeņa uzkrājumus?
Pēteris Strautiņš, bankas “Luminor” ekonomists
— Neesmu ne kategoriski pret, ne par. Ieguvums ir tas, ka sociālā apdrošināšana būs vairāk kā apdrošināšana, nevis nodoklis. No otras puses, tas samazinās naudu, kas būtu pieejama minimālo pensiju paaugstināšanai vai cita veida pārdalei. Pozitīva ietekme uz stimulu piedalīties sociālajā apdrošināšanā, bet, visdrīzāk, būs lielāks nevienlīdzības risks. Latvijā sistēma tuvinās komerciālai dzīvības apdrošināšanai. Mantojuma gadījumos runa būs par diezgan nopietnām summām, tādēļ cilvēki būs aktīvi un izmantos šo iespēju. ◆
Silvija Ozoliņa, Aizkraukles pensionāru biedrības priekšsēdētāja
— Manuprāt, tas ir ļoti labi. Mantošanas iespēja veicinās interesi ieguldīt otrajā pensiju līmenī, cilvēkiem būs drošības sajūta, to darot. Tas, visticamāk, ir aktuālāk jaunākai paaudzei, iemaksas otrajā pensiju līmenī veic neliela daļa strādājošo pensionāru. Personīgi man saistošāks ir pensiju trešais līmenis — varu veikt iemaksas un pēc nepieciešamības uzkrājumu izņemt. Jaunāki to nevar, uzkrājumu saņemt var, sākot no 55 gadu vecuma. ◆
Ināra Gaile, Aizkraukles novada sociālā dienesta vadītāja
— Vērtēju pozitīvi. Ja cilvēks aiziet, nesagaidījis pensijas vecumu, tad tā ir traģēdija, iespējams, kādas slimības vai nelaimes gadījuma dēļ. Aizgājējiem paliek bērni, vecāki, laulātais draugs — otrā pensiju līmeņa uzkrājumu mantošana tuviniekiem būs reāla palīdzība mūsdienu grūtajos apstākļos. Tas ir cilvēka sakrātais, un ir pat loģiski, ka šī nauda tiek nodota ģimenei. No ienākumiem un pensijām tiek maksāts nodoklis valstij, mantojuma sistēma to nedaudz kompensētu. ◆
