Rudens atnāk ne tikai ar sārtām kļavu lapām, bet ar tādas pašas krāsas iesnu mocītiem degumiem, paaugstinātu temperatūru. Vieni pret saaukstēšanos lieto aptiekā rodamas zāles, citi ķeras pie tautas dziedniecības. Pamatīgu antibiotiku devu var saņemt “Ķiploku pasaulē”.
Ar meža zvēriem
nesadraudzējas
Pateicoties “Staburaga” sadarbībai ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Aizkraukles biroju, oktobrī bija iespēja apmeklēt vairākus uzņēmējus Zemgales reģionā. Viens no uzņēmumiem ir “Ķiploku pasaule” Olaines novadā. Tā vadītāja ir Antra Zeiliņa. Viņa arī biedrības “Pārtikas amatnieki” valdes locekle.
Interesants ir apdzīvotās vietas, kur rodama “Ķiploku pasaule” — Uzvaras Līdums — tapšanas vēsture. Tā izveidota prezidenta Kārļa Ulmaņa valdīšanas laikā — 1936. gadā, kad šajā pusē iekopa lauksaimniecībai paredzētas zemes platības. Agrāk tur pletās mežs un purvs. Mežu nocirta, purvu nosusināja, un lielos darbus atspoguļo vārdi — Uzvara un Līdums. Zemes gabalus šeit piešķīra Pirmā pasaules kara dalībniekiem un viņu ģimenēm. Rīkoja konkursu, pieteicās daudz pretendentu, un rezultātā īpašumus ieguva 16 ģimenes. Zemes gabalu lielumi — no 3 līdz 12 ha. Lai nokļūtu “Ķiploku pasaulē”, no Rīgas—Jelgavas šosejas jānogriežas iepretī Pēterniekiem, jāpārbrauc pāri, kā vietējie sauc — “Marijas pupiem” jeb bedrei, kas ir aizbērta senas upītes gultne. Pirmajā mājā labajā pusē, “Līdumniekos”, dzīvo ģimene, kuras senči šeit ieradās pirms 82 gadiem. “Ķiploku pasaule” ir nedaudz tālāk, pa kreisi.
Antras ģimene šajā vietā sešos hektāros saimnieko septiņus gadus. Šogad visai platībai, kas vienā galā robežojas ar mežu, uzlikta sēta. “Visus gadus centāmies sadraudzēties ar meža zvēriem, bet tas neizdevās,” stāsta saimniece. Sākumā bija tikai aizaudzis lauks — katrs stādījums, dobe ir jauno saimnieku sarūpēta. Tagad viņu pamatnodarbe ir ziemas ķiploku audzēšana un pārstrāde. “Mūsu mērķis nav audzēt tos vairumā un pārdot svaigā veidā. Cenšamies maksimāli izmantot visu ķiploku, tajā skaitā ziedus un kātus. Esam zaļā saimniecība — audzējam bez ķīmijas, tāpēc daudz darba vasarā aizņem ravēšana. Tepat izaug arī liela daļa no pārstrādei nepieciešamajām garšvielām, kā arī tomāti, kas ir otra saimnieces “vājība”.
Zeme kā garda
rupjmaize
Ieejot, kā saimniece sauc, šķūnī, telpā, kurā notiek gan apstrāde, gan arī degustācija, gaisā jūtama spēcīga ķiploku smarža, un viņa jokojot saka — līdzīgi kā sāls istabās, arī šeit varētu ņemt naudu tikai par to, ka apmeklētāji var ieelpot šādu gaisu. Aromātiskās inhalācijas terapijas esot aprakstītas arī vēstures lappusēs. Antra teic, ka ķiploka vērtīgās īpašības, arī kā pirmā un viegli pieejamā antibiotika, joprojām nav līdz galam novērtētas.
Uz galda jau gaida sarindoti trauki, pildīti ar dažādiem no ķiplokiem gatavotiem produktiem. Viens no tiem lielā terīnē — ķiploku biezzupa, kuras pamatā ir ķirbis, saldais krējums, kausētais siers un ķiploks. Aukstajā oktobra dienā sasildīties varēja ar ķiploku tēju. Tās sastāvā likts arī ingvers, citrons un medus. Antra teic, ka tagad gadā izveido vienu divas jaunas receptes, bet pirmais produkts, radīts pirms septiņiem gadiem, bija marinēti ķiploku ziedi. Toreiz tas daudziem bijis pārsteigums. Atceroties pirmsākumus, Antra saka — sākām, pateicoties krīzei. Palikusi bez darba, nācies domāt, kā nopelnīt. Viens bijis skaidrs — nestrādās pie kāda, tikai pati sev. Meklējot īsto vienīgo nodarbošanos apmeklējusi daudzus LLKC, Nodarbinātības valsts aģentūras seminārus. Interesējušas daudz un dažādas jomas, bet izvēle bija par labu ķiplokam. Toreiz Latvijā audzētu ķiploku veikalā nopirkt nebija viegli, bet par to audzēšanu runāja daudzi. Kad ideja bija skaidra, sekoja nākamais jautājums — kur to realizēt. Ap māju zemes ir maz, tāpēc nācās meklēt citviet un tādu atrada sešus kilometrus nostāk, Uzvaras Līdumā. Pirmajā gadā apstādītā platība bija 0,2 — 0,3 ha, šobrīd tas ir pushektārs. Apkārtnes zeme ir kūdraina, kā saimniece saka — garšīga kā rupjmaize, lai gan ķiplokam piemērotāka ir mālaina augsne. Rudenī zemē iear kūtsmēslus, bet rudenī piebaro ar kāliju.
Izsala un nokapāja krusa
Lielāku par 0,5 ha platību saimnieki necenšas veidot, jo viss, sākot no stādīšanas līdz novākšanai un pārstrādei, ir roku darbs. Stādīšanas talkas ir liels un jautrs pasākums, bet ražas novākšana nereti ir tikai uz saimnieces un saimnieka pleciem. Ieguldot savus un kredīta līdzekļus, soli pa solim uzņēmums ir audzis. Nu jau trešais gads, kā Antras vīrs pametis algotu darbu un pilnībā nodevies “Ķiploku pasaulei”. “Esam ļoti apmierināti, jo darām to, kas mums patīk un cik daudz gribam. Vasarā gan nepieciešamas palīga rokas, un katra brīva diena nozīmē dubultu darbu nākamajā,” stāsta Antra.
Pirmajos gados produkciju ražoja mazā, 18 kvadrātmetru virtuvē, kurā bija pats nepieciešamākais, lai nodarbotos ar pārstrādi. Līdz šim nav startēts nevienā ES piedāvātajā projektā, arī lielā ēka celta par kredīta līdzekļiem. “Ķiploku pasaulei” secen nav gājušas dabas stihijas — kailsals, kad izsala viss 0,5 ha lielais lauks, gadu vēlāk visu izaugušo nokapāja krusa. Balstoties uz citu un savu pieredzi, nonākuši pie atziņas, ka audzēšanai un pārstrādei vispiemērotākā ir baltkrievu šķirne ‘Ļubaša’. Jau trešo gadu pēc kārtas saimniecība pati sevi pilnībā nodrošina ar ķiploku sēklu.
Saimniece brīdina ēdājus
Pārceļamies pie gatavās produkcijas, un kā pirmo ekskluzīvo saimniece rāda kaltētos tomātus ar olīveļļu un ķiplokiem. Latvijas vasaras ir par īsu un vēsu dabīgai kaltēšanai, tāpēc talkā ņem elektrību. Ekskluzīvs šis produkts arī tāpēc, ka kaltējot rodas lieli zudumi. No 13 kilogramiem svaigu tomātu iegūst no 1,5 līdz 2 kg kaltēto.
Gandrīz visi šeit nogaršojamie un nopērkamie produkti izmantojami kā piedeva otrajam ēdienam. Kaltētos tomātus var sablenderēt kopā ar krēmsieru un izmantot starteriem, uzkodām pie maizītēm, grauzdiņiem, cepumiem pirms galvenā ēdiena pasniegšanas. Savukārt interesanta piedeva gaļas ēdienam var būt arī tomāti želejā savienojumā ar maltiem ķiplokiem.
Antras gatavotie produkti ir pārdomāti, sākot no iekšējā satura līdz ārējam un arī nosaukumam. Tiem ne tikai jāgaršo labi, bet arī jāizskatās skaisti un jāpiemeklē atbilstoša burciņa, jāizdomā piemērots nosaukums. Pildot saturu burciņās, tam mēdz pievienot garšaugu kātiņus, ziedus, lapiņas, un rezultātā traukā rodas gaumīgas kompozīcijas. Viens no šādiem, arī vizuāli baudāmiem, ir ķiploki etiķa novilkumā, kas papildināts ar garšaugiem.
Uzmanību piesaistošs nosaukums ir “Rīkļurāvējs”. Burciņā paslēpts patiešām ugunīgi spēcīgs sastāvs — tomāti un čili pipari. “Esam interesanti dažādu noskaņu ēdienu cienītājiem, un pārstrādātie ķiploki pieejami saldā, sāļā, asā, marinētā un svaigā veidā. Ja “Rīkļurāvējs” bija pirmais eksperiments ar čili pipariem, jau rūdītiem aso garšu mīļotājiem radīts jauns — “Asais kliedziens”, kurā ir tikai ķiploki un čili pipari. Tāpēc esiet, lūdzu, uzmanīgi un prātīgi ar degustācijas trauciņu nr. 3, nesāciet ar to, lai spētu novērtēt arī citas garšas,” ciemiņus brīdina saimniece.
Konfektes ar ķiploka garšu
Sortimentā ir arī svaigi, neapstrādāti produkti. Tos atpazīsiet pēc nosaukumu “Piedeva visam” — zupām, mērcēm, omletēm, marinādēm utt. To Antra dēvē par sāls aizvietotāju, sastāvā ir tomāti, ķiploki un sāls. Paturot, piemēram, karbonādi mērcītē, kas gatavota uz “Piedeva visam” bāzes, pietiek ar desmit minūtēm, lai izdotos lielisks ēdiens. Otrs svaigais produkts ir ķiploku pesto.
“Ķiplonēze” ir vēl viens īpašs produkts, kura nosaukums jau izsaka tā sastāvu — mērce, kuru var izmantot kā majonēzi. Tā kā saimniecībā audzē arī avenes, radīts arī šo ogu un ķiploku apvienojums — mērce, kuru izmanto pie zivīm, cūkas, medījuma gaļas, bet tikpat labi tā noder kā pirmā palīdzība vīrusu saslimšanas gadījumā un, šķīdināta karstā ūdenī, ir labu labā tēja pret saaukstēšanos.
Pavisam jauns, šogad radīts produkts, ir ķiploku svece. Noder pret mošķiem, vampīriem, kā arī inhalācijām. Noturīga klientu interese ir par pirms sešiem gadiem sadarbībā ar “Karameļu darbnīcu” radītajām ķiploku ledenēm. Ideja šīm končiņām ņemta no receptes mājās gatavotam pretsaaukštēšanās sīrupam — citrons, dzērvene un medus, pievienojot variācijas ar ķiploku, ingveru vai čili. ◆
Interesanti
◆ Ķiploks — latīniski Allium sativum — ir daudzgadīgs sīpolu dzimtas augs. Ķiplokus audzē gan kā garšaugus, gan kā ārstniecības augus. Tas ir radniecīgs sīpoliem, šalotēm, puraviem un maurlokiem. Raksturīga asa, pikanta garša. Visbiežāk no ķiplokiem izmanto daļu, kas aug zem zemes, ķiploka sīpolu, kas sastāv no vairākām daiviņām.
◆ Ķiploku izcelsmes vieta ir Centrālāzija, bet cilvēks apzināti tos sāka audzēt Ķīnā.
◆ Latvijā ķiplokus sāka audzēt 12. — 15. gadsimtā, tie “ienā-
ca” no Krievijas dienvidiem.
◆ Ķiploki tiek uzskatīti par vērtī-
giem ārstniecības augiem.
