Aizkraukles novada vidusskolas ēkā Draudzības krastmalā 5 notika orientēšanās pasākums telpās, kuru organizēja biedrība “Daugavas ceļotājs”.
Orientēšanās pasākumā piedalījās gan skolēni, gan pieaugušie, kuri to vēlējās.
Direktora vietniece Žanna Murahina stāsta, ka skolu ieinteresējis biedrības īstenotais projekts, kurā iegādāta elektroniskās atzīmēšanas sistēma šādu pasākumu organizēšanai, tādēļ biedrība tika uzaicināta noorganizēt orientēšanās sacensības skolā. Ikvienam dalībniekam pirkstam tika piestiprināts čips, ar kuru vajadzēja reģistrēties startā, visos kontrolpunktos un finišā. Ļoti vienkārši — ieliec čipu mazā kastītē un esi piereģistrēts! Katram tika iedota arī karte. Biedrības valdes locekle un sacensību organizētāja Viktorija Zilgalve stāsta, ka pirms sacensībām skolas telpas nav izstaigājusi, karti viņa veidojusi, apskatot evakuācijas plānu. Finišā viņa visiem dalībniekiem izdrukāja lapiņu kā kases aparāta čeku, tajā bija redzams laiks, kas pavadīts ceļā uz katru kontrolpunktu.
Skolēniem telpas ir zināmas, tomēr, lai distance būtu grūtāka, dažas ejas tika slēgtas ar norobežojošām lentēm, un dalībniekiem nācās domāt, kā nākamajā kontrolpunktā nokļūt pa citu ceļu. Punktu secību mainīt nedrīkstēja. Aptaujātie skolēni atzina, ka visgrūtāk bija skriet no pirmā stāva uz trešo un atpakaļ, visu laiku augšā un lejā — tas prasa labu fizisko sagatavotību un izturību. Finišā dalībnieki ieradās sārtiem vaigiem, azartiski un apmierināti — šādas sacensības viņiem patika, tas bija kaut kas iepriekš nepieredzēts. Gūtas jaunas izjūtas un pieredze. Dažs skolēns distanci veica pat divas reizes, uzlabojot rezultātu.
“Tas bija interesanti, mūsu pilsētā vēl kaut kas nebijis!” atzīst skolnieces Polīna Savenko un Aleksandra Dodonova.
“Kopā ar sievu cenšamies piedalīties visos sportiskos pasākumos, arī šajā,” stāsta Juris Cielēns no Aizkraukles. “Skolā biju pirmo reizi, telpas svešas, centos ātri saprast, pa kurieni labāk skriet, lai atrastu kontrolpunktus. Ļoti labi, ka ir cilvēki, kas uzņemas rīkot šādus pasākumus!”
“Skrējēji distancē vidēji pavadīja 15 minūtes, veiklākie to pabeidza ātrāk, bet pastaigājoties dažam pagāja pat pusstunda,” stāsta Viktorija Zilgalve. “Grūtāk veicās tiem, kuri ēkā bija pirmo reizi un to nepārzināja. Kā atzina skolas audzēkņi, kuriem telpas ir pazīstamas, bijis grūti nolasīt informāciju kartē, kas bija veidota trijās plaknēs. Pie kartes bija jāpierod. Šādas orientēšanās sacensības telpās pēdējā laikā kļūst arvien populārākas visā Latvijā. Domāju, ka tādas varētu rīkot arī turpmāk, jo skolēni piedalās ar lielu interesi un azartu.” ◆
