Kā uz to visu raugās pašvaldībās, sarunas raisījās paneļdiskusijā.
Pļaviņu novada domes priekšsēdētājs Aigars Lukss atzina, ka ir jau bijuši mēģinājumu veidot kaut ko kopīgu. Dažs bijis veiksmīgs, cits nē, jo sadarbība ne vienmēr sokas. Katrā ziņā Daugavas projekts ir vērā ņemams, tomēr ir jādomā ne tikai par formu, bet arī saturu.
Aiga Petkēvica norādīja, ka pēc projekta noslēguma svarīgs ir vilcējspēks, kas to visu turpinās. Arī “Riverways” bijis veiksmīgs tikai tāpēc, ka ikvienā vietā atrasts cilvēks, kurš dega par savu lietu. Patiesi svarīgi ir veikt mājasdarbu, lai izzinātu visas iespējas un uzrunātu esošos, kā arī potenciālos uzņēmējus, kas to var īstenot.
Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks norādīja, ka iedzīvotāji ir dažādi — vieniem vajag tūristus, citiem — mieru un klusumu. Pašvaldībai jāstrādā savu iedzīvotāju labā, un, ja šī joma dod savu pienesumu, tajā var iesaistīties. Līdzīgi kā citi, arī viņš neuzskata par mērķtiecīgu atvērt publiskajai pieejamībai teritorijas, kas rada zaudējumus, jo pēc apmeklētāju pieplūduma ir tikai atkritumi, kas jāvāc pašvaldībai. Katrā ziņā tas, kas ir radies un attīstīts, veiksmīgi darbojas, bet jaunas lietas jāizvērtē, daudz ko nosaka piedāvājums un pieprasījums, bet aiz tā visa ir konkrēti cilvēki.
— Varētu domāt, ka ūdenstūristu bijušā Aizkraukles rajona robežās šobrīd nav vispār, iepriekš tā bija ar velotūristiem. Tomēr viņi ir, pateicoties infrastruktūras attīstībai, tā ka iespējama arī ūdenstūrisma attīstība, — teica Guntis Libeks.
Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris stāstīja, ka vismaz Koknesē pieprasījums pārsniedz piedāvājumu un nereti uzklausīts, ka nav iespējas izīrēt laivu vai paēst, jo visas vietas ir aizņemtas. Ieceres ir tālākai ūdens infrastruktūras attīstībai un darbībai citos projektos. Viņš izteica nožēlu, ka esošo likumu dēļ nav iespējams tūristiem piedāvāt vietējās zivis.
Tomēr ne visas pašvaldības var lepoties ar šādu tūristu pieplūdumu, jo, visticamāk, mājasdarbs nav veikts — ir jāizzina visas iespējas, ko piedāvāt tūristiem, gūstot labumu arī sev.
— Mēs esam pārrunājuši šo jautājumu pašvaldībā un pārliecināmies, ka pēc būtības mums tūrists nav vajadzīgs, ja viņš te tikai apstājas, bet neatstāj naudu. Ja ir pieprasījums, tad vajadzētu rasties arī piedāvājumam, bet diemžēl tas tik strauji nav vērojams, — teica Aigars Lukss. Noslēgumā viņš novēlēja, lai pēc gadiem varētu teikt, ka šī bija vēsturiska tikšanās, pēc kuras tad viss arī sākās.
Koknesiete Anta Kučere no bioloģiskās zemnieku saimniecības “Janavas” šo ideju domu apmaiņu noslēdza ar vīziju, ka pa Daugavu jau varētu kursēt kāds izklaides kuģītis. Kāpēc nē?
Pēc konferences biedrības “Zied zeme” projektu vadītājs Pļaviņās Māris Cīrulis atzina — viņš ir pārliecināts, ka ideja par projekta attīstību pašvaldībās pie Daugavas ir reāla. Tas gan nevar un nenotiks īsā laikā un vienkārši, bet iespēja ir.
— Idejas izskanēja labas, un noteikti būs cilvēki, kuri tās gatavi īstenot. Piedāvātos tūrisma pakalpojumus var apvienot un sasaistīt, kas dod jaunas iespējas un interesi. Viss notiek pamazām, bet notiek, — teica Māris Cīrulis. ◆
Publikācija sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
