Šoruden Jaunjelgavas novadā, mežā pie Taurkalnes, Artūrs Bečs ar dēlu Arti atrada līdz šim Latvijā reti sastopamu sēni — krokaino kazbārdi.
Artūrs stāsta, ka divatā devušies gailenēs un netālu no ceļa mežā uzskrējis virsū neparastām sēnēm. Lokā ap priedes celmu augušas piecas — kā lielas dzeltenas bumbas. Viena no tām bijusi sirds formā. Divas nogriezuši un pārnesuši mājās. Vienu paņēmis kaimiņš, bet otra noderēja, meklējot atbildi internetā. Salīdzinājuši ar tīmeklī atrastajiem variantiem, līdz secinājuši — krokainā kazbārde. “Staburags” sēnes attēlus nosūtīja Latvijas Dabas muzeja Botānikas nodaļas vadītājai Initai Dānielei. Arī viņa saka — tā ir kazbārde un šogad Latvijā esot bieži sastopama.
Tīmekļa vietnē fungi.lv rakstīts, ka šī sēne ir ar daudzkārt sazarotu un viļņaini sakrokotu augļķermeni, kuram ir resns, bet ļoti īss, tikko samanāms kāts. Aug uz priežu vai egļu pamatnēm un celmiem. Ēdama, taču jānovāra. Botāniķi šo dabas brīnumu uz pannas likt tomēr neiesaka, jo var būt sajaukta ar kādu citu, iespējams, indīgu sēni. Krokainā kazbārde ir iekļauta Latvijas aizsargājamo sēņu sarakstā.
Šo sēni Latvijā pirmo reizi konstatējis biologs Ferdinands Erdmans Štolls 1932. gadā Rīgā. Kopš XX gs. vidus uzieta arvien vairāk vietās dažādās valsts daļās — gan Zemgalē (īpaši Tērvetes dabas parkā), gan Vidzemē, īpaši Gaujas Nacionālajā parkā, un Kurzemē.
Vietnē www.latvijasdaba.lv lasāms, ka tā ir parazītiska sēne, aug uz skuju koku saknēm. Izraisa brūno trupi. Izplatība — Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika. Latvijā reti, tāpēc ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā un Ministru kabineta noteikumos Nr. 396 “Par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu’’. Sēne ierakstīta arī Lietuvas un Igaunijas Sarkanajā grāmatā. ◆
