Mūsdienu pasaule nav iedomājama bez rakstības. Izrādās, ka daļai pasaules valodu vēl aizvien tās nav un līdz ar to nav arī alfabēta.
◆ Sākumā bija piktogrāfija jeb zīmējumu raksts. Uz alu sienām un darbarīkiem senie cilvēki attēloja savas dzīves notikumus. Vēlāk radās ideogrāfiskā rakstība, kurā, piemēram, acs zīmējums apzīmēja aci, redzi vai vērīgumu, bet sakrustoti ieroči — naidu, karu.
◆ Tūkstoš gadus pirms mūsu ēras feniķieši izveidoja skaņu rakstus, 22 zīmes (tikai līdzskaņus) sakārtojot noteiktā secībā un tā radot pirmo alfabētu.
◆ 700 gadus p. m. ē. feniķiešu alfabētu pārņēma grieķi un papildināja ar patskaņiem. No alfabēta pirmo burtu nosaukumiem arī radies vārds “alfabēts”.
◆ Ap 6. gadsimtu p. m. ē. romieši jeb latīņi no grieķu alfabēta izveidoja savu. Kad Eiropas tautas sāka veidot katra savu rakstību, par pamatu ņēma latīņu alfabētu.
◆ Viduslaikos bija izplatīts īpašs latīņu alfabēta burtu tips — gotiskie burti jeb fraktūra. Sevišķi populārs tas bija Vācijā un Zviedrijā. Uz tā pamata 16. gadsimtā iespieddarbos veidojās arī latviešu rakstība, bet rokrakstos tika lietots parastais latīņu alfabēts.
◆ Pirms 13. gadsimta Latvijas teritorijā pašiem savas rakstības nebija. To radīja vācu mācītāji, veidojot pēc 16. gadsimta vācu rakstības principiem. Senākie latviešu alfabēti meklējami pirmajās ābecēs 17. gadsimta beigās.
◆ Arābu rakstības virziens ir no labās puses uz kreiso.
◆ Kirilicā raksta sešas slāvu valodas un daudzas citas — pamatā bijušās PSRS teritorijā.
◆ Pats garākais alfabēts pasaulē ir Kambodžā — 74 burti. Havajiešu alfabētā ir tikai 12 burti.
◆ Burts “o” ir pats senākais. Pirmo reizi tas parādījās feniķiešu valodā apmēram 1300 gadu p. m. ē. Šodien “o” burts ietilpst 65 pasaules alfabētos.
◆ Neviena valoda nevar izdzīvot bez patskaņa “a” — tas ir visizplatītākais burts.
◆ Kādu laiku daļa no angļu valodas alfabēta bija posmzīme “&”.
◆ Angļu valodā pastāv viens 15 burtu vārds, kurā neviens burts neatkārtojas — “uncopyrightable” (nevar tikt aizsargāts ar autortiesībām).
◆ Vārds “news” (ziņas/jaunumi) tika izgudrots pēc burtiem uz kompasa, kas rāda debespuses — North, East, West, South.
◆ Braila raksts aizsākās kā militārais raksts, ko dēvēja par “nakts rakstīšanu”. 1819. gadā to ieviesa Francijas armijas karavīri, lai naktī spētu komunicēt bez sarunāšanās. Vēlāk 15 gadus vecais francūzis Luijs Brails izstrādāja racionālāku alfabētu, kādu to pazīst mūsdienās. Braila rakstu izmanto arī neredzīgi cilvēki. Brails nav valoda, bet gan taktils alfabēts, ko izmanto, lai rakstītu teju katrā valodā. ◆
