Aizvadītās nedēļas notikumu krustpunktā bija 13. Saeimas vēlēšanu rezultātu analizēšana, ievēlēto politisko partiju pārrunas, diskusijas par jaunās valdības veidošanu un minējumi par ministru portfeļu sadalījumu.
Sekoju līdzi diskusijām televīzijā un radio, lasīju laikrakstus, kur dažādi eksperti sprieda arī par zemo vēlētāju aktivitāti. Šoreiz nobalsojuši tikai 54% balsstiesīgo iedzīvotāju, kas ir par dažiem procentiem mazāk nekā 12. Saeimas vēlēšanās. Eksperti zemo vēlētāju aktivitāti skaidro dažādi, taču es uzskatu, ka lielākoties tas ir cilvēku protests pret valdošo iekārtu. Daļa domā, ka nebalsojot sodīs pie varas esošos. Ja uz vēlēšanām neaiziet gandrīz puse balsstiesīgo iedzīvotāju — tas ir signāls, ka valstī kaut kas nav kārtībā!
Jau trešajās Saeimas vēlēšanās pēc kārtas pārliecinoši uzvarējusi politiskā partija “Saskaņa”, šoreiz iegūstot 23 Saeimas deputātu krēslus. Aizvadītajā nedēļā radās pamatotas šaubas par to, vai dzīvojam demokrātiskā valstī un kādi tad ir demokrātiskas valsts pamatprincipi. Sākoties pirmajām partiju sarunām, iniciatīvu uzņēmušās divas — “Jaunā konservatīvā partija” un “KPV LV”, uzvarētājpartiju kārtējo reizi atstājot ‘‘stāvam pie ratiem’’ — visi izliekas, it kā tās nemaz nebūtu.
Kā var neņemt vērā vēlēšanu rezultātus jaunās valdības veidošanā, ja ar tiem ir izteikta tautas griba? Ja vēlētāji ir pauduši tik lielu atbalstu “Saskaņai”, politiķiem jāsecina, jāmeklē atbildes uz jautājumiem, taču to nedrīkst ignorēt. Tieši tāpat kā 13. Saeimā neiekļuva Zaļo un Zemnieku savienības līderis Augusts Brigmanis, piecu procentu barjeru nepārvarēja “Latvijas Reģionu apvienība”, lai gan pašvaldībās abas partijas ir plaši pārstāvētas, šī vēlētāju griba ir jāņem vērā. Pēc notiekošā rodas iespaids, ka mums ir pirmās, otrās un trešās šķiras pilsoņi, proti, pēdējie atbalsta “Saskaņu” un “Latvijas Krievu savienību”, par kādu demokrātiju varam runāt? Manuprāt, ar šādiem vēlēšanu rezultātiem “Saskaņai” vismaz būtu jādod iespēja sākt veidot jauno valdību un tikai pēc tam spriest un analizēt, bet viņiem nedod pat iespēju mēģināt! Kāds paziņa par “Saskaņas” līderi Vjačeslavu Dombrovski teica — viņš diezgan slikti runā latviski. Es atbildēju — toties viņš labi runā krieviski un ļoti labi angliski, kas, vērojot iepriekšējos ministrus savā darbā, laikam nav mazsvarīgi, esot augstā amatā.
Negribētos, lai lasītājiem rastos priekšstats, ka esmu tikai dedzīgs politiskās partijas “Saskaņa” atbalstītājs, esmu par demokrātiju, vienlīdzīgām iespējām visiem un par to, lai tiek ņemta vērā tautas griba. Kāpēc Ministru kabinetā ir uzraksts: “Viens likums, viena taisnība visiem”, ja paši sev raksta likumus, un skaidrs, ka tikai pašiem vienmēr ir taisnība? Tāpat arī domāju par novilktajām “sarkanajām līnijām”, ko partijas min, nosaucot tos politiskos spēkus, ar ko nesadarbosies — vai kāds zina, kas tās novilka, kāpēc un kas tās līnijas vispār lika novilkt? Kāpēc politiskajā vidē nevaram novilkt, piemēram, zilas līnijas?
Sekojot līdzi norisēm, kā politiskās partijas sākušas tirgoties, uzsverot, kura ar kuru negrasās sadarboties, kura kuru aicina uz sarunām, piekrītu ekspolitiķei, Rīgas Stradiņa universitātes profesorei Ilgai Kreitusei, kura atgādināja par priekšvēlēšanu laiku, kad “JKP” līdere Juta Strīķe medijos skandināja: “Zagli Kučinski, atkāpies!” Kaut ko tādu pat Tatjana Ždanoka nav atļāvusies. Vai otrā dienā pēc vēlēšanām šie cilvēki ir spējīgi sēsties pie sarunu galda un lemt par jaunās valdības veidošanu? Jautājums, vai viņi vispār ir spējīgi kopā sastrādāties?
Šonedēļ ar 13. Saeimā ievēlēto partiju pārstāvjiem tiksies arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Visticamāk, partijas pašas līdz nedēļas beigām nebūs vienojušās par jaunās valdības izveidi, tāpēc domāju, būs interesanti, jo prezidents pats pārstāv ZZS. Pieļauju iespēju, ka, nespējot vienoties, varētu rīkot arī ārkārtas vēlēšanas.
Lasīju, ka, pārskatot ministriju budžeta izdevumus, Finanšu ministrija pagājušajā nedēļā “atradusi” nedaudz vairāk nekā 50 miljonu eiro, par kuru izlietojumu lems jau jaunā valdība. Tas ir neaptverami, ka gada beigās ministrijās atrodas tāda nauda, kas nav izmantota! Starp Eiropas Savienības dalībvalstīm turības un labklājības ziņā esam trešajā vietā no beigām, dzīves līmenis arvien krītas, bet sabiedrība par to klusē. Pirms vēlēšanām vairākas partijas solīja samazināt Saeimas deputātu skaitu — diez vai par to tagad atcerēsies?
Vēl aizvadītajā nedēļā Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Trauksmes celšanas likumu, kura mērķis ir aizsargāt cilvēkus, kas ir gatavi ziņot par likumu pārkāpumiem savās darbavietās. Kā galvenie jaunā likuma ieguvumi nosaukti divi — trauksmes cēlējs tagad varēs būt anonīms, kā arī valsts garantēs viņam bezmaksas juridisko palīdzību. Manas domas šajā jautājumā — agrāk vai vēlāk darba devējs identificēs trauksmes cēlēju, tāpat mēģinās viņu sodīt, vērst sankcijas vai pat atbrīvot no darba. Drīzāk vairāk spēka un enerģijas būtu jāvelta darbinieka labsajūtai un vēlmei strādāt uzņēmumā vai iestādē, lai nav šī trauksme jāceļ.
Tāpat Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, turpmāk iedzīvotājiem būs iespēja mantot 2. pensiju līmenī uzkrāto kapitālu, un es šo ieceri atbalstu. Sociālo jautājumu analītiķe Ruta Zilvere teic, ka tas radīs zaudējumus sociālajam budžetam, kurā šobrīd nonāk 2. pensiju līmeņa neizmaksātās naudas daļa. Manuprāt, par to būtu jāgādā valstij, varbūt tos ministrijās “atrastos” 50 miljonus var novirzīt sociālajam budžetam?
Arī šonedēļ daba mūs lutina ar rudenim neierasti siltu un saulainu laiku. Lai tas iedvesmo jaunai darba nedēļai un rod spēku ikdienai!
