(Nobeigums. Sākums laikraksta ‘‘Staburaga’’ 21. septembra numurā.)
Aizraujas ar Austrumu filozofiju
Tagad mazliet par sudraba ūdeni. Jau tālā senatnē sudrabam piedēvētas maģiskas spējas. Kā jau minēju, pirms ekspozīcijas apskates mums bija iespēja degustēt dzīvā sudraba ūdeni. Tas esot attīrīts no visu veidu piemaisījumiem, pilnīgi tīrs. Kāda gan saistība ūdenim ar sudrabu? Aizraušanās ar Austrumu filozofiju un medicīnu bagātinājusi mākslinieka vērtību skalu, kas atspoguļojas arī viņa darbos. Tibetas medicīnu O. Auzers izzinājis vairāk nekā 50 gadu. Daudzi dārgakmeņi un metāli tiek izmantoti dziedniecībā. Pirmo reizi saskaroties ar traumām, viņš izmantojis sudrabu to dziedināšanā. Tā kā rezultāts bija veiksmīgs, mākslinieks nolēma, ka darbosies ar sudrabu. Ir pierādīts, ka sudrabs ir antibakteriāls. Ja antibiotikas nogalina līdz 10 veidiem konkrētu baktēriju, tad sudrabs pat līdz sešiem simtiem. Tas nozīmē, ka sudrabs esot pat līdz 90 reizēm spēcīgāks par penicilīnu.
Līdz pagājušā gadsimta 30. gadiem sudraba ūdens plaši tika izmantots klīnikās un citās dziedniecības iestādēs. Mākslinieks uzskata, ka ūdens dod ļoti labu stimulu un, ja to pareizi lieto, būs arī labs rezultāts. Tāpēc muzejā tiek stāstīts par šādu ūdeni. Lai būtu iespēja tādu pagatavot arī mājās, muzejā var iegādāties sudraba stienīšus. Uzreiz piebildīšu, ka šādam mērķiem nederēs ne brīvvalsts laika sudraba pieclatnieks jeb Milda, tā kā satur vien 835. proves sudrabu, un neģeldēs arī kāds aizķēries sudraba gredzentiņš, jo var saturēt dažādus piemaisījumus.
Kā rozīne uz kūkas
Kas var būt labāks par šo? Šādu jautājumu mēdz uzdot ne tikai populārais šefpavārs Mārtiņš Rītiņš, bet ikviens no mums, jo ekskursijas noslēgumā paredzēta atpūta pie jūras Saulkrastos. Gluži kā rozīne uz kūkas. Taču ceļā uz jūru apskatām arī Katrīnas liepas un Balto kāpu. Pēc nostāstiem, šos kokus stādījusi pati Katrīna II. Visticamāk, gan jau dēstījuši kalpi ķeizarienes klātbūtnē, kad tā braukusi caur Pabažiem uz Pēterburgu. Divu resnāko liepu apkārtmērs ir 3,5 m un 2,5 m. Dižie koki un kļavu aleja saglabājusies no 19. gs. peldvietas. Diemžēl liepas bieži cieš no vandaļu postījumiem.
Baltā kāpa ir viena no raksturīgākajām Saulkrastu vietām. No tās paveras skaists skats uz Rīgas jūras līci, Inčupes grīvu un plašo pludmali. Piebildīšu, ka te uzņemtas ainas filmām “Kā gulbji balti padebeši iet” un “Nauris”.
Šis dabas veidojums radies, vējam dzenot pludmales smiltis pāri Baltijas ledus ezera mālainajiem nogulumiem. Tās baltais 18 m augstais smilšu atsegums senatnē kalpoja kā orientieris vietējiem zvejniekiem. Nosaukumu kāpa ieguvusi no baltajiem sacietējušo smilšu slāņiem, kas vizuāli līdzinās smilšakmenim.
Kāpas apkārtne ir labiekārtota un sakopta, bet tās nogāzes — nostiprinātas. Lai arī kāpa ir apaugusi ar priežu mežu, arvien ir redzama tās stāvā, uz jūru vērstā nogāze.
***
Pēc šādas ekskursijas atziņa parasti ir — nav jādodas kaut kur simtiem un tūkstošiem kilometru, lai ieraudzītu ko skaistu. Skaistums ir tuvumā, tikai jāprot saskatīt. Lai mums katram tas izdodas!
(Rakstā izmantoti arī
internetā publicētie materiāli.)
