Nav tā laika vērts
Iesaka Ginta Grincēviča, laikraksta “Staburags” reportiere
Iestājoties drēgnajam laikam, tā vien gribas ielīst mīkstos spilvenos ar tējas tasi vienā rokā, grāmatu — otrā. Mana vājība ir autobiogrāfijas. Esmu izlasījusi daudzus gan ārvalstu sabiedrībā zināmu cilvēku, gan pašmāju zvaigžņu dzīvesstāstus. Heidena Errera, atspoguļojot mākslinieces Frīdas Kālo dzīvesgājumu biogrāfijā “Frīda”, uzbūra reālistiskas ainas, meksikānietes sāpes, pārdzīvojumi un uzskati kļuva personiski. Patīkami pārsteidza Kristapa Porziņģa grāmata “Brālis”. Uzzināju daudz iepriecinošus faktus, kas lika izjust lepnumu par tautiešiem, lai gan jāatzīst, ka vietām jutās “zvaigžņu slimības skartā” pieticība. Vislielāko sarūgtinājumu raisīja skandalozā Latvijas erotisko fotogrāfiju meistara Aleksandra Sokolova grāmata “Skandalozi par… Latvijas fotogrāfa stāsti”.
Aleksandrs Sokolovs plašāku uzmanību piesaistīja, piedaloties šovā “Dejo ar zvaigzni”. Viņa izteicieni un uzvedība kaitināja. Uzzinot, ka Aleksandrs izdevis grāmatu par savas dzīves notikumiem, nespēju neizlasīt. Grāmatas tapšana skandalozajam fotogrāfam prasīja trīs gadus. Šajā laikā uzrakstīti 800 stāsti, visi autobiogrāfiski, kuri grāmatā sadalīti piecās lielās nodaļās. Grāmata sarakstīta gaužām vieglā, pat nepieklājīgā valodā. Viscaur jūtama vīzdegunība, nepamatota pašpārliecinātība, kas lasot pāraug nepatikā pret autoru. Neliegšos, cerēju uz pikantiem un erotiskiem atstāstiem, to vietā saņēmu pāris pliku faktu un autora mēģinājumus sevi emocionāli izskaidrot. Aleksandrs Sokolovs uzņem privātās fotosesijas. Grāmatā viņš nedaudz pastāsta par meitenēm un sievietēm, kas vēlas sevi apliecināt, iemūžinoties kailas, par pāriem, kas kopējā fotosesijā cenšas atgūt kaisli, par atribūtiem un sarunām, kas valda studijā pirms fotozibšņiem. Grāmatā arī atstāstītas reizes, kad par fotoseansu norēķināšanās notikusi baudā, nevis naudā. Vairākkārt šķita, ka autors uzrakstījis to, kā būtu vēlējies, lai notiek, nevis to, kas notika patiesībā.
Vienīgais, kas man aizķērās un palicis prātā, ir pamatotā kritika. Stāstot par sievietēm, kas izvēlas erotisko fotosesiju, viņš detalizēti apraksta to ķermeņus. Celulīts, vēdera “riepas”, nekopti mati… Aleksandrs Sokolovs diezgan skarbi, bet tajā pašā laikā godīgi pasaka to, ko sievietes baidās atzīt. Sevis nolaišanai nav attaisnojuma! Tas nekas, ka ir bērni, darbs, veselība vai vēl kas. Visi šie iemesli, kas traucē iegūt ideālu figūru, ir tikai tukšas atrunas. Man jāpiekrīt, ka mēs, sievietes, esam iemanījušās šo trumpi izmantot. Produktīvā patiesība bija šīs grāmatas vienīgais pluss.
Kopumā grāmata bija liela vilšanās. Gaidīju, ka tā pārsteigs ar pikantiem mirkļiem, tā vietā izjutu riebumu. Jāatzīst arī tas, ka grāmata ir tikpat pliekana un trula, kā sevi pozicionē pats fotogrāfs. Ja ir drosme, var mēģināt pieteikties pie Aleksandra Sokolova uz fotosesiju, ja grāmata nemelo, brīvdomātājiem tas var būt bezmaksas pasākums, taču viņa autobiogrāfiskos stāstus lasīt neieteiktu, nav tā laika vērts. ◆
