Pļaviņu novada Aiviekstes pagasta senioru biedrība “Ābeļziedi” turpina Latvijas simtgades gadā iepazīt savu tēvzemi. Šoreiz “Ābeļziedu” valde izvēlējās braukt apskatīt tūristu iecienītu galamērķi, kādu otru Latvijā neatrast: seno papīrfabrikas ciematu pie Gaujas — Līgatni. Maršrutā tika iekļauti pieci apskates objekti. Tā atzīmēta arī Starptautiskā senioru diena.
Mūsu pirmā apstāšanās vieta ir skaistais Šūpoļu parks “Zuši”. Šeit ir Latvijā augstākās šūpoles — 11 m augstumā. Uzkāpām skatu tornī, no kura paveras šīs klusās atpūtas un pastaigu vietiņas skaistums.
Esam Mores kauju muzejā. Afiša pie ieejas aicina uz Mores kauju 74. gadskārtas piemiņas pasākumu, kas drīz sāksies gan Brāļu kapos, gan piemiņas parkā. Dodamies iekšā muzejā. Klausāmies gida stāstījumu par sīvajām cīņām Siguldas aizsardzības līnijā, vietā, kur 1944. gada septembra beigās Latviešu leģiona 19. grenadieru divīzijas 44. pulka 1. rotas karavīri, kas bija iesaukti vācu armijā, divas nedēļas aizturēja Sarkanās armijas karavīru izlaušanos uz Rīgu. Tas ietekmēja turpmākos vēsturiskos notikumus. Sākam ar Mores kaujas situācijas maketu un kartēm. Apskatām cīņu vietās atrastos ieročus, apbalvojumus, karavīru apģērbu, dažādus piederumus, privātās mantas, pārtikas kartītes no abām frontes pusēm. Brīvdabas ekspozīcijā ir padomju tanks T-34, kas savulaik rotāja Ērgļu apkārtni, un kara tehnika. Aplūkojām Mores apkārtnes 19.—20. gs. sadzīves un amatniecības priekšmetu kolekciju. Otrajā stāvā sieviešu uzmanību piesaistīja Latvijas simtgadei veltītā izstāde “Rokdarbs 100 gados”. Tajā apskatījām trīs dzimtu trīs paaudžu rokdarbus. Izstāde būs atvērta līdz valsts svētkiem. Iegādājāmies muzeja saimnieku Antas un Antona Braču, kurš ir gan gids, gan rotkalis, etnogrāfiskā stilā veidotās rotas ar dzintaru. Vēl tikai apstājamies parkā, kur memoriālās plāksnes granītā iekalti 186 Mores kaujās kritušo un bez vēsts pazudušo karavīru vārdi. Apkārt jūtam gatavošanos svētkiem — ierodas mašīnas, daudz karavīru. Saprotam, ka šī teritorija sava novietojuma dēļ kļuva par kauju vietu abos pēdējos pasaules karos. Mūsdienās Mores notikumi ir starptautiski atzīts aizsardzības kauju paraugs. Par šīs kaujas taktiku interesējas ārvalstu militārie dienesti un arī NATO spēku augsta ranga amatpersonas un simtiem karavīru. Pasākumus šeit rīko biedrība “Mores muzejs”.
Mūsu nākamā apskates vieta ir pirmais privātais briežu dārzs Latvijā, kur notiek arī selekcija, — “Saulstari”. Te ir ap 400 savvaļas dzīvnieku — staltbrieži, dambrieži, baltie brieži, kas pasaulē ir retums. Tie ir selekcionēti no albīniem. Četri aploki izvietoti 170 ha platībā. Apmeklējot aplokus, izstaigājam 1,5 km garo pastaigu taku gides pavadībā. Viņa pievilināja dzīvniekus tuvāk, ļāva no rokas cienāt ar sagatavotajiem āboliem un zīlēm, stāstīja par briežiem, viņu dzīvi un uzvedību, atbildēja uz mūsu daudzajiem jautājumiem par vaislas briežiem, atļāva fotografēt. Arī izcilnieku — patiesi karalisko Roko ar lepnajiem, milzīgajiem ragiem! Latvijā ir liels potenciāls šo dzīvnieku audzēšanai! Bagātajiem cilvēkiem pasaulē joprojām nezūd interese par briežu dārziem. Stāstījuma beigās vēl aplūkojām briežu ragu kolekciju, mēģinājām pacelt smagos briežu ragus.
Beidzot — Līgatne ir deviņu brīnumu pilsēta! Jau 200 gadus Līgatnes vārds ir cieši saistīts ar papīrfabriku. To nodibināja 1815. gadā. Uzplaukumu papīrfabrika piedzīvoja 19. gs. beigās. Esam Līgatnes tūrisma informācijas centrā, kas izvietots vēsturiskajā Līgatnes papīrfabrikas sardzes namiņā, kurš celts 1889. gadā. Vēlāk tajā iekārtoja dzīvokļus un pastu. 2010. gadā šeit mājvieta rasta tūrisma informācijas centram. Tiekamies ar mūsu atraktīvo gidu un dodamies uz Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturisko centru. Tas ir saglabājies līdz mūsdienām un ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis.
Klausāmies stāstījumu par fabrikas strādnieku un administrācijas sociālo dzīves modeli 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Tas ir bijis viens no augstākajiem Eiropā! Atsevišķs dzīvoklis ar malkas apkuri, ūdeni un elektrību vēl 20. gs. sākumā bija bez maksas. Šeit ir senākās koka rindu mājas Latvijā! Eiropas mēroga unikāls strādnieku ciemata pilsētbūvniecības ansamblis, vienīgais koka apbūves industriālais dzīvokļu komplekss Eiropā! 21. gs. tas sagaidījis principā neskarts. Līgatnes papīrfabrika bija viena no vecākajām papīra ražotnēm Eiropā! Taču tas viss bija! 2014. gadā tās darbība beidzās. Ieejam direktora kabinetā. Izstaigājam visu ražotni. Viss pamests, apstādināts. Likās, ka staigājam kā
pa kapsētu. Visos sarūgtinājums par redzēto, tas laužas ārā.
Vēl tikai kopīgas pusdienas un mājupceļš. Ceļa malā parkā apstājamies pie liela (resna) koka — Zaubes dižozola. Pēc G. Eniņa uzmērījuma 1990. gada sākumā, tam ir 8,05 m apkārtmērs, 19 m augstums, 8×17 m vainaga projekcija. Tas ir devītajā vietā starp Latvijas dižozoliem.
Mūsu aizraujošais ceļojums ir galā! Par to īpašs paldies senioru biedrības “Ābeļziedi” valdei, tās priekšsēdētājai Annai Jukšai, bet īpaši — Leonam Laizānam. Visu braucēju pateicība par Starptautiskās senioru dienas skaistajiem iespaidiem! ◆
