Salas novadā notika jau devītais Sēlijas kongress, kas pulcēja Sēlijas novadu apvienības pārstāvjus un citus interesentus. Tā galvenā tēma bija Nacionālā attīstības plāna devums Sēlijas novada attīstībai. Kongresa noslēgumā pieņemta rezolūcija, ko paredzēts iesniegt valsts institūcijām un politiķiem.
Galvenais — ekonomika
Pirmais Sēlijas kongress notika 1999. gadā Aknīstē, Sunākstē un Viesītē, ko sākotnēji rīkoja Sēlijas asociācija. Šo darbu pārņēma Sēlijas novadu apvienība, un neiztrūkstošs iedvesmotājs sēļu kopībai allaž bijis no šī reģiona nākušais akadēmiķis Jānis Stradiņš. Šoreiz viņš nevarēja ierasties, bet atsūtīja sveicienus, priecājoties, ka joprojām turpinās savulaik iedibinātā tradīcija, un paužot pārliecību, ka Sēlijai ir un būs nākotne.
Sēlijas Apvienības priekšsēdētāja Irēna Sproģe atzina, ka kopā patiesi ir lielāks spēks, izdevies daudz paveikt, bet iesāktais jāturpina. Iepriekšējos kongresos vairāk runāja un uzsvēra šī reģiona kultūrvēsturisko vērtību un nozīmi, šoreiz jau ieskanējās citas “notis”, un apvienības pārstāvji kā galveno izvirzīja ekonomiku un turpmāko attīstību, jo 2020. gadā sāksies nākamais plānošanas periods Eiropas Savienības līdzekļu sadalē. Sēlijas novadiem ir būtiski apzināties un citiem atgādināt, ka tajā jābūt arī viņiem.
Arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis atzina, ka ir jārunā, lai citi sadzirdētu, un Sēlija ir pietiekami liels spēks. Ja paši par sevi nerunās, neviens cits to nedarīs.
Nevar uztvert kā nolemtību
Nacionālās attīstības plāns ir galvenais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments Latvijā, un šobrīd dzīvojam ar to, kāda virzība paredzēta no 2014. līdz 2020. gadam. Plāns parāda valsts izaugsmes modeli — kur domāts ieguldīt, lai nodrošinātu ekonomikas pašpietiekamību, produktivitātes pieaugumu un valsts konkurētspēju. Tā kā noteiktais laika posms tuvojas noslēgumam, ir jau kaut kādi secinājumi. Par tiem kongresā stāstīja Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis, atzīstot, ka arī Sēlijai, tāpat kā citiem reģioniem, ir grūti konkurēt ar lielākiem centriem, kas lielā mērā noteic to turpmāko attīstību, un pozitīvā virzība ir lēna. Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas to ietekmē, ir iedzīvotāju skaita samazināšanās, un šī aina perspektīvā var būt vēl bēdīgāka. Vespera kungs pievērsa uzmanību attīstības plānā iekļautajai kartei, kurā plānota iedzīvotāju koncentrācija Latvijā tuvākajās desmitgadēs, un tā atklāj, ka Latvijas lauki paliks aizvien tukšāki. Tomēr, kā uzsvēra viņš un arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Dainis Rijkuris, tā nevar būt nolemtība, tāpēc jāturpina strādāt, lai cilvēki neaizplūstu no reģioniem, jo Latvijā ir arī labi piemēri, bet šī attīstība nav vienmērīga. Par šo sāpi daudz runāja kongresā.
Viesītes novada domes attīstības nodaļas vadītāja Gunta Dimitrijeva savā prezentācijā par Eiropas Savienības, valsts un pašvaldību nozīmi uzņēmējdarbības attīstībā Sēlijā atzina, ka attīstības plānā ekonomika izvirzīta kā galvenā, bet demogrāfijas jautājums atstāts pēdējās vietās, lai gan tie nav šķirami. Tikai no cilvēkiem ir atkarīga tālākā attīstība.
— Pasaule ir tik mainīga, ka ne vienmēr pagūstam visam tikt līdzi, bet ir daudz jāmācās visās jomās, jāstrādā inovatīvi un radoši. Tas jāatceras gan mums pašiem, gan normatīvo aktu izstrādātājiem, lai varētu strādāt brīvāk. Šobrīd ļoti svarīga ir informācija, un jādomā, lai tā būtu saprotama un pieejama visiem. Neapšaubāmi katra novada attīstībā svarīga ir uzņēmējdarbība, un pašvaldībām ļoti jādomā, kā atbalstīt savus uzņēmējus, un arī šajā darbā jābūt ļoti radošiem. Ir tāds prieks, ka var redzēt, kā atdzimst iepriekš novārtā pamestas vietas. Nav jau gan tikai veiksmes stāstu, bet arī neveiksmes un “ērkšķi”, bet vienmēr aicinām kopā meklēt risinājumu, — teica Gunta Dimitrijeva.
Viņa piebilda, ka ne vienmēr lepojamies ar saviem uzņēmumiem, un varbūt novados vajadzētu izveidot kādu telpu, kur būtu šie labie uzņēmējdarbības piemēri. Laba iecere, bet izrādās, ka trūkst telpu, kas atklāj vēl vienu paradoksu — iedzīvotāju kļūst mazāk, bet brīvu telpu nav ne skolās, ne muzejos…
Jāpaļaujas uz savu ieguldījumu
Nu jau bijušais ilggadējais Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis Sēlijas kongresā bija pirmo reizi. Savā uzrunā viņš uzvēra, ka Latvijā reģioniem galvenokārt ir dažādu fondu, bet ne valsts atbalsts. Arī Nacionālais attīstības plāns balstīts uz Eiropas, nevis pašu naudu, un šī prakse jālauž, jo ir liela kļūda. Jāizlīdzina arī atbalsts reģioniem, kas tomēr būtiski atšķiras.
— Mūsu paaudze jau piedzīvojusi, kā agresīvi mēģināja pārcelt cilvēkus uz centriem. Vai tagad atkal jāiet uz to? Pēc esošās valsts politikas daudzas vietas vispār jāslēdz. Cilvēkiem diemžēl rodas pārliecība, tāpat kā jaunajiem ir “iepotēts”, ka uz labu pensiju vecumdienās nav ko cerēt, lai kā strādās. Plāns ir viena lieta, bet kāds ir risinājums? Labi, celsim pensijas vecumu līdz 70 gadiem, un pēc tā cilvēkam laikam jāraksta paskaidrojums, kāpēc tik ilgi nodzīvojis, — skarbs bija Andris Jaunsleinis.
Skeptiska par Nacionālo attīstības plānu bija arī ekonomikas doktore Raita Karnīte. Drīzumā jābeidzas tā īstenošanai, bet tajā paredzētā labklājība nav sasniegta. Viņa nepiekrita dažu politiķu pārliecībai, ka Latvija var attīstīties arī ar lieliem centriem. Un, protams, šajā aspektā būtisks jautājums ir neapmierinošie ceļi, par ko detalizētāk runāja Jēkabpils novada teritoriālās plānošanas speciāliste Dzidra Nartiša.
Nevar runāt tikai par vienu aspektu
Par to, ka jāļauj attīstīties arī lauku novadiem, pārliecināts ir Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks. Kā galveno izrāvienu šajā procesā viņš nosauca izglītību.
— Neapšaubāmi jādomā par izglītības kvalitāti, bet neviens nav pierādījis, ka arī mazākās skolās tādas nav. Mūs visu laiku mēģina “spiest”, bet nav atbildes, kādu ietekmi uz novadu atstās kādas skolas slēgšana. Tie ir cilvēki bez darba, tālāks ceļš uz skolu, tukšas ēkas, kas jāapsaimnieko. Kādi būs pašvaldību zaudējumi, neviens nav padomājis, un sabiedrības viedoklis vispār nevienu neinteresē. Tā ka nevar runāt tikai par vienu aspektu, nesaistot lietas kopā, — teica Guntis Libeks.
Domājot par to, lai Sēlijai arī turpmāk būtu sava vieta tālākajos valsts plānos, kongresa dalībnieki pieņēma rezolūciju, ko paredzēts iesniegt valsts institūcijās, arī esošajā un nākamajā Saeimā. Tajā teikts, ka Sēlijai ir ne vien bagāta kultūrvēsture, skaista daba, bet arī teritorija, kur uzņēmēji un zemnieki realizē ekonomiskās aktivitātes. Nepārtraukta iedzīvotāju skaita samazināšanās valstī un arī novados liecina, ka viņi nav atraduši iespēju tur sevi realizēt profesionāli, materiāli nodrošināt ģimeni un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Iecerētās piespiedu pašvaldību reformas nepārtrauks Sēlijas novadu depopulāciju. Tāpēc pieprasīts — izvērtēt Nacionālā attīstības plāna 2014. — 2020. gadam īstenošanas rezultātus, kas uz Sēlijas novadu apvienības pašvaldībām atstājuši negatīvas sekas; mainīt Nacionālā attīstības plāna nostādnes, nodrošinot visu Latvijas novadu un pašvaldību līdzsvarotu attīstību un vienlīdzīgas iespējas īstenot dažādus investīciju projektus; izstrādājot reģionālās politikas pamatnostādnes 2021. — 2027. gadam, sekmēt vienlīdzību un taisnīgumu Latvijas pašvaldību vidū. Ņemt vērā Sēlijas novadu izvirzītās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā iesniegtās prioritātes, radīt iespēju Sēlijas novadu apvienības pašvaldībām īstenot kopīgus projektus. ◆
Sēlija ir un būs!
Neraugoties uz satraucošo situāciju reģionos, cilvēki tur dzīvo un domā par pozitīvo. Sēlpils pagasta pārvaldes vadītāja Anita Bārzdiņa atzīst, ka cilvēku ir palicis mazāk, bet dzīve turpinās — lauksaimnieki strādā, bērni brauc mācīties galvenokārt uz Salas vidusskolu, darbojas vairāki pašdarbības kolektīvi, notiek pagasta labiekārtošana. Katru gadu ir kāds jauns uzlabojums. Tā ka sabiedriskā dzīve arī šajā salīdzinoši nelielajā pagastā ir aktīva. Pozitīvu attīstību dod arī uzlabotais ceļš no Aizkraukles līdz Jēkabpilij. Tagad pat aizmirsies, cik slikts tas bija. Ikdienas gaitās sēlpilieši gan vairāk raugās Jēkabpils virzienā. Tomēr Sēlija bijusi, ir un būs!
Domājot par nākotni, no kongresa klausītājiem izskanēja ierosinājums — visiem Sēlijas novadiem apvienoties vienā projektā un uzbūvēt, piemēram, kopīgu veloceliņu, kas palīdzētu attīstīt lauku rajonos tik nozīmīgo tūrismu un uzņēmējdarbību.
Uzziņa
Sēlijas novadu apvienība ir brīvprātīga pašvaldību apvienība kopīgu mērķu un uzdevumu sasniegšanai, kas dibināta 2012. gada 14. decembrī. Tajā apvienojušies septiņi Sēlijas novadi — Aknīstes, Ilūkstes, Jaunjelgavas, Jēkabpils, Neretas, Salas un Viesītes. Apvienības priekšsēdētāja ir Salas novada domes vadītāja Irēna Sproģe, vietnieks — Neretas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kviesis.
