Tā kā Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) viens no virzieniem ir grāmatvedības pakalpojumi, to izmanto ap 100 klientu, tad pagājušās nedēļas svarīgāko notikumu vidū bija pievienotās vērtības nodokļa pārskatu iesniegšana Valsts ieņēmumu dienestā.
Otrs būtiskākais darbs bija ar atbalsta pasākumu konsultāciju pakalpojumu izmantošanā. Tas nozīmē, ka lauksaimnieki un mežsaimnieki var iegūt atbalstu 1500 eiro apjomā individuālajām konsultācijām. Tā ir iespēja saņemt profesionālas konsultācijas augkopībā, lopkopībā, mežsaimniecībā un ekonomikas nozarē. Šāds atbalsts būs iespējams līdz 2019. gada beigām, bet jau šobrīd Aizkraukles birojā reģistrēti vairāk nekā 50 saimniecību pieteikumi, trešā ceturkšņa beigās jau būs ap 70. Pārsvarā šo saimniecību nodarbošanās saistīta ar liellopu audzēšanu. Pakalpojums nozīmē to, ka konsultants novērtē saimniecību, iesaka, ko nepieciešams uzlabot — samazināt, papildināt. Viens no piemēriem konsultantu darbā — pareizas barības devas sagatavošana.
Konsultācijas nav tikai vienas dienas pasākums, speciālisti uz saimniecību brauc vairākkārt, tāpēc braucienu grafiku plānojām nedēļai. Pieņēmām arī jaunus pieteikumus šim pakalpojumam. Kā daudzkārt, arī šajā gadījumā lielu daļu laika aizņem dokumentu aizpildīšana.
Tuvākajā laikā sāksim komplektēt interesentu grupas mācību braucienam lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas pārstrādes jomās. Tie būs gan Latvijā, gan uz ārzemēm, tajā skaitā Vāciju, Itāliju. Aicinu pieteikties interesentus, jo līdzmaksājums dalībai ir tikai 20% Latvijas teritorijā, bet, braucot uz ārzemēm, — 30%. Brauciena galamērķī sagaidīs pieredzējuši saimniecību speciālisti, kuri dalīsies savā pieredzē par konkrētiem jautājumiem. Interesenti šādam braucienam jau tagad var sākt pieteikties.
Lauku teritoriju ekonomiskās aktivitātes veicināšanas programmā 27. septembrī būs interesants brauciens uz zemnieku saimniecību “Bērzi” Neretas novadā. Pasākuma dalībnieki, pārsvarā gaļas lopu audzētāji, pieredzi varēs gūt pie gados jauna gaļas lopu ganāmpulka saimnieka, kuram ir vairāk nekā 100 dzīvnieku liels ganāmpulks. Līdzīgs brauciens vietējo lauksaimniecības pro-
dukcijas ražotāju un pārstrādātāju atbalsta programmas ietvaros būs uz Olaines un Dobeles pusi 3. oktobrī. Tajā varēs apmeklēt ķiploku, gaļas pārstrādes uzņēmumus, parunāt ar vīnogu audzētāju, uzzināt par šitake sēņu audzēšanas specifiku un citām interesantām tēmām.
Birojā strādājām arī pie vienas no lielākajām aktivitātēm tuvākajā nākotnē — atbalsta lauku jauniešiem uzņēmējdarbības veicināšanai. Tam varēs pieteikties jaunieši no 18 līdz pat 40 gadu vecumam un ne tikai lauksaimnieki. Aptuveni sešu dienu laikā speciālisti sniegs teorētiskas un praktiskas zināšanas uzņēmuma veidošanā, stāstīs, kā sākt vai attīstīt savu uzņēmējdarbības ideju laukos, vai īstenot ar uzņēmējdarbību nesaistītu sabiedrisku aktivitāti kādā no Latvijas lauku reģioniem. Dalībniekiem būs iespēja iegūt naudas balvu, ko var izmantot biznesa idejas īstenošanai.
No nedēļas notikumiem nevar nepieminēt Romas pāvesta vizīti Latvijā, kurai gatavošanās sākās labu laiku pirms 24. septembra. Vieni pārmet lielos valsts budžeta līdzekļus, kas tiek atvēlēti, viņuprāt, nevietā. Neesmu pret sadarbību ar Vatikānu, katoļu baznīcu un līdz ar to pret šādu vizīti. Ticīgam cilvēkam viņu satikt nozīmē gandrīz to pašu, ko satikt Dievu. Kā zināms, iepriekš Latviju pāvests apmeklēja pirms 25 gadiem. Bieži šādas vizītes nenotiek.
Pagājušajā nedēļā Neretas novadā atcēla karantīnu saistībā ar Āfrikas cūku mēri. Kā liecina mani novērojumi, mazajām saimniecībām mēris nozīmē likvidēt teju vai pusi no ganāmpulka, līdz ar to ietekme ir būtiska. Lielākās saimniecībās ko tādu pārciest vieglāk.
Tā kā šad tad mēdzu pārsniegt braukšanas ātrumu, tad priecīgu nedara ziņa par pirmo vidējā ātruma radaru izvietošanu nevis kaut kur citur Latvijā, bet tieši Kokneses pusē. Protams, tas ir labs solis un, ņemot vērā lielo satiksmes nelaimes gadījumu skaitu Latvijā, ar radaru palīdzību autovadītājus pamāca, un labi būtu, ja ar šīm iekārtām vēlētos panākt mērķi — mainīt autovadītāju braukšanas ieradumus. Lai gan, aprunājoties ar citiem autovadītājiem, esmu dzirdējusi, ka viņus šādi vidējā ātruma radari tracinot.
Valsts sociālās aprūpes centru darbinieki apsprieda streika ideju, kuru realizēt plāno šonedēļ. Streika iemesls — zemās algas. No savas pieredzes varu teikt, ka, dzīvojot vienam un mēģinot iztikt ar minimālo algu, ir ļoti grūti. Ja tā ir māte, kurai jārūpējas par vienu, diviem bērniem, nespēju iedomāties, kā to izdarīt. Tāpēc jāvērtē kontekstā — kāda ir maza vai liela alga.
Nedēļas nogale pagāja mājās Jelgavā, auklējot savu nepilnus trīs gadus veco mazmeitiņu. Gājām uz parku un lasījām kastaņus un zīles.
