Ārija ĀRE
***
Ar dāliju ziediem,
gaišiem un maigiem,
es turu vēl vasaru plaukstā,
bet rudens tik tuvu
ir pienācis klāt,
ka nav jau sevi ko maldināt.
Jau rudens pieskāries likteņa stīgām
un spēlē ardievas vasaras rītam.
Tas zeltīto krāsu apkārt sāk dāvāt,
mums vasaru, vasaru nenosargāt.
Ar dāliju ziedlapām, raibi raibām,
es turu vēl vasaru plaukstās.
Bet vējš ziedlapas iemāca lidot —
lidot, lidot un aizlidot…
Es raugos ziedlapās, klusībā cerot,
ka kāda jau paliks,
kāda paliks varbūt.
