Svētais tēvs pāvests Francisks no 22. līdz 25. septembrim apustuliskajā vizītē apmeklēs Baltijas valstis un Latvijā ieradīsies 24. septembrī. Tās laikā viņš plāno piedalīties ekumeniskajā dievkalpojumā Rīgas Doma baznīcā un Svētajā misē Aglonas bazilikā, kā arī tikties ar Valsts prezidentu, Latvijas augstākajām amatpersonām un sabiedrības pārstāvjiem, piedalīties svinīgā ziedu nolikšanas ceremonijā pie Brīvības pieminekļa. Pāvesta vizīte ir gan ļoti gaidīta, gan kritizēta saistībā ar lielajām izmaksām. Cik nozīmīga tā ir Latvijai, katoļticīgajiem un kristiešiem kopumā?
Māris Ozoliņš, Aizkraukles Sv. Terēzes no Bērna Jēzus draudzes prāvests
— Tas ir ļoti nozīmīgs notikums, galvenais, ko sagaidām no šīs vizītes, ir viņa vēstījums Latvijai. Turklāt katoļiem ir būtiski satikt pašu pāvestu, jo viņš ir Kristus ieceltais pēctecis uz šīs zemes, un tas ir liels garīgs notikums. Tā ir arī baznīcas kopības izjūta un pieredze, jo pāvesta vizītes Latvijā nav biežas. Tas ir kā simtgades notikums, ko cilvēki grib izjust un piedzīvot. Pats savulaik dzīvē esmu redzējis pāvestu no lielāka attāluma, un tikties personīgi nav iznācis, arī esot vizītēs Romā. Tā ka man arī ir liela motivācija doties uz Aglonu, lai gan nedomāju, ka visi varēs tikties ar viņu tuvāk.
Kopumā cilvēku interese par šo vizīti ir liela. Zinu, ka no Aizkraukles ieejas kartes uz pāvesta vadīto Svēto misi Aglonā izņēmuši ap 350 cilvēku. No draudzes organizējam transportu nokļūšanai uz turieni, ko dara arī citu draudžu pārstāvji. Tikšanās ar pāvestu būs arī Rīgā, bet lielākā daļa dosies tieši uz Aglonu, kas katoļiem ir ļoti nozīmīga svētvieta. Savukārt Lietuvā paredzēta jauniešu tikšanās ar pāvestu, ko arī apmeklēs vairāki Latvijas pārstāvji. ◆
Ilona Bartkeviča, seciete
— Tāpat kā citiem katoļticīgajiem, arī man tas ir liels notikums. Tas ir gods valstij, lai gan izskan kritika par lielajiem iztērētajiem līdzekļiem vizītes nodrošināšanai. Tomēr ne jau pāvests to prasa, bet tā ir valsts izvēle, cik daudz tērēt. Tā ka šajā gadījumā tā varētu būt lieka izrādīšanās, kas nebūt nav vajadzīga. Lai arī katoļu baznīcas, iespējams, ir greznākas nekā citas, ticīgie netiecas pēc liekas greznības, jo jācenšas dzīvot pieticībā. Svarīgākais tajā visā un arī šajā vizītē ir garīgais vēstījums.
Pati uz Aglonu noteikti nedošos, pāvesta vizīti vērošu televīzijā, jo nesaista lieli masu pasākumi. ◆
Rūdolfs Kroičs, baptistu draudzes mācītājs
— Sekojam līdzi informācijai par šo vizīti, jo arī mums ir svarīga konfesiju sadraudzība. Ja šis notikums stiprina kristietību un sadarbību, tas ir tikai labi. Neviena konfesija nevar dzīvot izolēti cita no citas. Ir lietas, kur mums ir atšķirīgi viedokļi, bet vairāk tomēr ir vienojošā, un tā ir ticība. Grūti pateikt, cik nozīmīga ir šī vizīte katram no mums, bet katoļiem neapšaubāmi tas ir ļoti liels notikums. Var jau kritizēt, cik daudz naudas tērēs vizītei, tomēr maz ticams, ka šie līdzekļi kaut ko būtisku mainītu citā jomā. Katrā ziņā iedzīvotāji to tāpat neizjutīs. Plašsaziņas līdzekļos par šo tēmu izskan daudz kritikas, kas ir diezgan tendencioza un diemžēl no viena skatupunkta, un izskan kā pārmetums visai kristietībai, neko nešķirojot un nevērtējot. Tomēr jāatceras, ka pāvests nav tikai vienas konfesijas pārstāvis, bet nozīmīgs cilvēks, kurš daudz laba paveicis pasaulē. Turklāt viņš nav tikai reliģisks līderis, bet arī nozīmīga politiska persona pasaulē. Viņa vārdos ieklausās arī valstu vadītāji, un, iespējams, tas kaut kādā veidā varētu ietekmēt arī Latvijas virzību, jo viņš taču tiksies arī ar valsts vadītājiem. Tā ka nevar uz šo vizīti raudzīties šaurā nozīmē. ◆
