Aizvadītā nedēļa paskrējusi strauji. Darbā darāmā arvien ir tik daudz, ka šķiet, nedēļā ir tikai divas darbdienas — pirmdiena un piektdiena. Veroties pa logu, iepriecina rudens krāsas dabā, vēroju, kā gadalaikiem līdzi mainās un iekrāsojas arī Aizkraukle — tie ir atelpas brīži. Iepriecina šī gada siltais septembris, tāpēc nedēļas nogales, arī pagājušo, kopā ar ģimeni aizvadīju vecāku mājās “Veczvanītājos”, Neretā, kur visi arvien var atrast darāmo svaigā gaisā. Šīs saulainās un kopā pavadītās dienas ir enerģijas lādiņš nākamajam darba cēlienam.
Manu uzmanību pievērsa vairāki notikumi, kas saistīti ar gaidāmajām 13. Saeimas vēlēšanām. Viens no tiem — nedēļas nogalē Latvijas Televīzijā pārraidītā debašu tiešraide no Lielbritānijas, latviešu centra “Straumēni”, kas notikusi pirmo reizi vēsturē. Tiešraides debatēs piedalījās 13 partiju un to apvienību pārstāvji, lielākoties tajās uzmanība tika pievērsta jautājumiem, kas skar diasporu, arī Lielbritānijā dzīvojošie latvieši uzdeva politiķiem sev interesējošus jautājumus. Otrs — laikraksta “Staburags” redakcijā pagājušajā nedēļā saņēmām zvanu. Kāda lasītāja izklāstīja problēmsituāciju, par ko laikrakstā varēs izlasīt, taču, lūk, kas no sarunas man visvairāk lika aizdomāties — meitas ģimene ārzemēs dzīvo vairāk nekā desmit gadu, atpakaļ braukt negrasās, taču jūtas aizvainota, ka Latvijas valdība nedomā par viņiem, nenodrošinot vēlēšanu iecirkni teju katrā pilsētā, lai viņiem nebūtu jātērē visa diena un jāmēro tāls ceļš, lai nobalsotu.
Apzinos, ka politiķi izmantos jebkuru iespēju, lai savāktu pēc iespējas vairāk balsu, viena no tām ir diasporas uzrunāšana. Cilvēki, kas jau daudzus gadus dzīvo ārzemēs, vairs neapjauš patieso situāciju Latvijā, sociālie tīkli, kas nereti ir galvenais informācijas ieguves avots, manuprāt, nav objektīvi, tāpēc šī potenciālā vēlētāju daļa ir viegli uzrunājama ar solījumiem, kuri patiesībā viņiem ir vienaldzīgi. Nesen kādā sarunā paziņa, kuras ģimene Latviju atstājusi pirms daudziem gadiem un kura arī negrasās atgriezties, sacīja — mēs uz ielas Anglijā nerunājam latviski, lai apkārtējie nezinātu, ka neesam vietējie. Kauns no tā, ka esi latvietis?
Jā, mēs gadiem ilgi runājam par to, ka valdība un neveiksmīgā nodokļu sistēma ir vainojama, ka valsti pametuši tūkstoši, taču tā tomēr ir bijusi viņu izvēle. Neviens piespiedu kārtā trimdā nav izsūtīts, katrs ir vairāk domājis par sevi, nevis valsti kopumā. Tāpēc tas, ko es gaidu gan valsts, gan pašvaldību līmenī, ka ir jāgādā par tiem cilvēkiem, kuri Latvijā dzīvo, strādā, audzina bērnus un maksā nodokļus joprojām, nevis vakar vai rīt. Vēlos redzēt priekšvēlēšanu programmu kaut daļēju īstenošanos dzīvē, nevis mistiskus reemigrācijas plānus un projektus, kuros spriedelē, kā panākt, lai ārzemēs dzīvojošie atgrieztos. Patieso situāciju Latvijā atspoguļo LTV raidījums “Tautas Panorāma”, kas apceļo Latvijas novadus un uzklausa iedzīvotāju viedokli. Nedēļas nogalē tas viesojās Skrīveros, kur cilvēki sacīja, ka vēlētos saņemt lielākas pensijas, vairāk par pašreizējiem 260 eiro, lai, nopērkot medikamentus un samaksājot par komunālajiem pakalpojumiem, vēl pietiktu naudas arī pārtikai. Tas taču nav nekāds mistisks un nereāls pieprasījums, vai ne?
Lasīju, ka joprojām vairāk nekā 40 mācību iestādēs Latvijā arvien notiek būvdarbi un ēkas nav atzītas par drošām, lai gan septembris jau pusē. Būvniecības valsts kontroles biroja dati liecina, ka remontdarbi rit gan skolās, gan bērnudārzos, vairākas skolas joprojām pārbūvē. Tas man nav saprotams un pieņemams — vai tiešām jānotiek vēl kādai traģēdijai, lai atbildīgās institūcijas ko tādu nepieļautu? Mācību gads sākas un beidzas konkrētos datumos, kad vajadzētu ieplānot būvdarbus un šajā termiņā arī iekļauties.
Aizvadītajā nedēļā tālākai izvērtēšanai Saeimas Juridiskajā komisijā nodota iedzīvotāju iniciatīva, kas paredz iespēju atsaukt Eiropas Parlamenta, Saeimas un pašvaldību deputātus. Pērn sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” savākti 10 000 parakstu par šo vēl 2011. gadā iesniegto iniciatīvu. Šāda iespēja iedzīvotājiem lemt būtu svarīga gadījumos, kad deputāti pēc ievēlēšanas lauž zvērestu, nepilda dotos solījumus, veic pretvalstisku darbību vai pret viņiem ir ierosinātas krimināllietas. Ieceri atbalstu, taču neticu, ka to atbalstīs paši deputāti.
Eiropas Komisija oficiāli ierosināja jau nākamgad atteikties no pulksteņa rādītāju grozīšanas stundu uz priekšu un atpakaļ pavasaros un rudeņos, kas tiek saskaņoti darīts visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Priekšlikums vēl būs jāapstiprina Eiropas Parlamenta un bloka dalībvalstīm, un katra dalībvalsts varēs izvēlēties, pie kura laika palikt pastāvīgi — vasaras vai ziemas. Eiropas Komisija secinājusi, ka pulksteņa grozīšana divreiz gadā vairs nav attaisnojama, ņemot vērā, ka niecīgie ieguvumi neatsver iedzīvotājiem radītās neērtības. Arī mūsu lasītāji, cik vien esam jautājuši viņu viedokli šajā jautājumā, arvien atbildējuši, ka pulksteņa grozīšanu neatbalsta, lielākoties to saistot ar cilvēka bioloģisko ritmu, kas tiek izjaukts, un pēc tam atkal vajadzīgs ilgs laiks, lai pielāgotos jaunajam ritmam. Es domāju līdzīgi kā mūsu lasītāji.
Lai gan svētdien pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas ar Dzejas maratonu noslēdzās Dzejas dienu festivāls Rīgā, visu septembri varam svinēt Dzejas svētkus — vienatnē vēlreiz izlasot savu iecienītāko dzejoļu krājumu, rakstot dzejoļus uz asfalta vai atrodot savu dzejoļu kladi. Lai mums ir krāsains, dzīvespriecīgs un darbīgs rudens!
