Pļaviņu novada kultūras centrā notika grāmatas “Jānis Zvaigzne. Pārnākšana” atvēršanas svētki. Viņa piemiņai bija arī koncerts, kurā skanēja savulaik nepelnīti aizmirstā skolotāja, hronista, mūziķa, diriģenta, komponista un trompetista Jāņa Zvaigznes kora dziesmas un kompozīcijas pūšamo instrumentu orķestrim.
Katra iecere nereti sākas ar nejaušībām. Jāņa Zvaigznes bijušajam skolēnam Jānim Ivaram Padedzim, ar kura atbalstu tapušas arī citas grāmatas par Pļaviņu, tās apkārtnes vēsturi un cilvēkiem, tas bija informācijas mazumiņš par šo klintainieti. Tas viss ieinteresēja un lika meklēt materiālus par šo personību un viņa atstāto garīgo mantojumu. Idejai pievienojās arī bijusī Kokneses vidusskolas skolotāja un kādreizējā Zvaigznes kolēģe Māra Citko, Pļaviņu pašvaldība, Klintaines bibliotēka un citi atbalstītāji, lai kopīgiem spēkiem veidotu grāmatu, kas nu piedzīvojusi atklāšanas svētkus.
— Lielu daļu no Latvijas simtgades mēs esam nodzīvojuši padomju laikā, bet pēdējie 30 gadi pagājuši, atgūstoties no izpostītās tautsaimniecības un citām jomām. Šie gadi ir arī necerētu pārnākšanu laiks, kad uzzinām par cilvēkiem, kuri bijuši aizmirsti, bet atstājuši tik nozīmīgu darbu. Viens no viņiem ir Jānis Zvaigzne, kurš pārstāvēja šīs apkaimes rosīgākos, radošākos un apņēmīgākos ļaudis, — teica viens no pasākuma vadītājiem Dainis Īvāns.
Viņa paša tikšanās ar Jāni Zvaigzni notika 1988. gadā, kad, strādājot žurnālā “Skola un Ģimene”, meklējis cilvēkus, kuri redzējuši vēl seno Daugavu dzīvu un brīvu. Toreiz Klintaines pagasta “Kastaiņos”, kur mūziķis rimti dzīvojis pēdējo laiku līdz aiziešanai mūžībā 1990. gadā, viņi runājuši par visu kaut ko, arī viņa rakstītajiem nelielajiem literārajiem darbiem, kas nekur nebija publicēti, un komponētajām melodijām, kas daudzas nebija izskanējušas plašākai publikai. Tagad tas nodots plašākam vērtējumam.
Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, kurš piedalījās šajā pasākumā, atzina, ka mēs daudz ko nezinām par savu vēsturi un ne vienmēr pasakām paldies saviem līdzcilvēkiem.
Īsteno sapni
Šis pasākums ir viena no tādām nozīmīgām lietām. Turklāt Jānim Zvaigznem ir liels devums kā mūziķim bruņoto spēku orķestros. Spēlēt tajā savulaik bija viņa sapnis, kas arī īstenojās. Tagad Nacionālo bruņoto spēku štāba orķestris pulkvežleitnanta Daiņa Vuškāna vadībā atskaņoja viņa komponētās melodijas, kas atkal bija celtas gaismā.
Zvaigznes kā komponista devumu varēja novērtēt arī Ogres novada kultūras centra sieviešu kora “Rasa” dziedātajās dziesmās. Īpašais notikums bija Jāņa Zvaigznes komponētā dziesma “Stepē”, kas tikai tagad piedzīvoja pirmatskaņojumu, jo savulaik aizliegta tekstā pieminēto dievu dēļ. Atkal skanēja viņa “Plostnieka dziesma”, kas pirmo reizi publikai izdziedāta 1948. gadā un 1954. gadā skanējusi Pļaviņu rajona dziesmu svētkos Oliņkalnā. Ar saviļņojumu to atceras pļaviņiete Sarmīte Stakle, kura pati tolaik bija Vietalvas dziedātāju rindās, bet tēvs orķestra dalībnieks. Viņa labi atminas Jāni Zvaigzni kā svētku diriģentu. Kā atzina kora “Rasa” diriģente Aira Birziņa, šajā pūrā vēl ir daudz skaistu melodiju, tāpat kā no Pļaviņu novada nākošā Kārļa Martinovska veikums.
Jāņa Zvaigznes dzīvē liela nozīme bija rakstniekiem un māksliniekiem Kārlim Štrālam un Jānim Jaunsudrabiņam. Viņš pats arī izmēģinājis roku literārajā darbībā, lūdzot padomu abiem pazīstamajiem rakstniekiem, bet savus dokumentālās prozas darbus tā arī neieraudzīja publicējam. Neliels gabaliņš publicēts vien žurnālā “Skola un Ģimene”. Tomēr izcilo personību draudzība savas pēdas atstājusi viņu darbos, un to, cik tā bijusi svarīga, apliecināja Kārļa Štrāla mazmeita Kamena Kaidaka.
Jāceļ saulītē
Par Jāņa Zvaigznes dzīvi un daiļradi “Staburags” daudz rakstīja pagājušā gada novembrī, un nelielu ieskatu tajā varēja gūt arī grāmatas atvēršanas pasākuma apmeklētāji. Viņu vidū bija daudzi, kas atceras viņu kā skolotāju. Arī Velta Pētersone (Davidova), kura todien ceļu uz Pļaviņām mēroja no Ogres. Viņa stāsta, ka skolotājs bija jauks, ar savām prasībām. Viņš mācījis spēlēt klavieres un aktīvi rīkojis dažādus sarīkojumus. Vienā no tiem Veltai bija jādzied solo, kas bijis satraucoši.
Vēl viens klintainietis, kura vārds celts saulītē un izskanējis aiz novada robežām, par ko liels gandarījums Klintaines pagasta bibliotēkas vadītājai Alitai Klušai. Arī Pļaviņu novada domes priekšsēdētājs Aigars Lukss izteica pateicību cilvēkiem, kuri paveikuši šo darbu, un atsaucās pašvaldības atbalstītajam un līdzfinansētajam konkursam, kurā īstenots projekts “Lai izskan Pļaviņu vārds Latvijā! Jānis Zvaigzne. Zemgaļu atgriešanās”. Tādējādi godināts izcils novadnieks, izzināti ļoti nozīmīgi vēsturiski fakti.
Grāmata vēl smaržo pēc tipogrāfijas, un lasītāji to tikai sāk iepazīt. Jānis Ivars Padedzis atzina, ka nedaudz bažījies, vai tā nebūs līdzīga pirms gada iznākušajai par mūziķi Ēvaldu Stērstiņu, tomēr tas ir cits stāsts, ne mazāk interesants ar plašu faktu materiālu.
Grāmatu iespiestā veidolā pirmo reizi rokās turēja arī Jāņa Zvaigznes meita Inese. Tās ievadā viņa raksta: “Es zinu, cik ļoti Tu gribēji redzēt savus darbus iespiestus un apkopotus vienuviet. Tu nebiji ne tā laika galma komponists, ne galma rakstnieks, un ceļš uz izdevniecību plāniem Tev bija skatāms vien sapņos. Bet nu šis publicēšanas brīnums ir noticis, lai Tava mūža darbu atstātu nākotnei.
Tagad, atkal pārlasot Tavus darbus, lepojos, ka man ir bijis tāds tēvs kā Tu. Tas veikums nav mazs, par spīti tam, ka visu mūžu dažādos laikos Tev bija sevi jāpierāda un savas spējas jāapliecina arvien no jauna. Tavs mūžs ir atspīdējis pie Lielā Visuma velves ar spožu gaismu, kas arvien no jauna uzplaiksnī katram, kurš to vēlēsies un sapratīs bez noilguma laikā un telpā.”
Zvaigznes radošā gaisma ir pārnākusi. ◆
