Māris Aizkrauklē
— Par ko balsošu, šobrīd ir puslīdz skaidrs — par 80%. Manu izvēli nosaka prognozējamība — tā partija, cilvēki, kuriem tici, kuri ir prognozējami savā rīcībā. Katrā ziņā ne par galējībām — ne kreisajiem, ne galēji labējiem. Ja vēlēšanas būtu rīt, izvēli izdarīt nebūtu grūti. Neiedziļinos reitingos un nebalsošu par kādiem tikai tāpēc, ka viņu iekļūšana Saeimā ir vairāk iespējama. Citiem gatavu “recepti” gan nedošu, lai katrs pats domā.
Inguna, skrīveriete
— Īsti jau nav, no kā izvēlēties. Ja būtu zināma partiju koalīcija, kura arī uzņemtos atbildību, tad citādi. Latvijā ir pārāk daudz partiju, atbildību neviens nevēlas uzņemties, un vēlāk, kad tiek jautāts, kāpēc dotie solījumi nav izpildīti, aizbildinoties saka — mums nepiederēja kontrolpakete.
Šobrīd valstī nav viena kārtīga līdera, kuram tauta ticētu. Manu izvēli noteiks sarakstos pazīstamās personas, kā arī noteikti jāskatās jauno deputātu kandidātu virzienā, jānotic viņiem. Valstī visās jomās nepieciešamas lielas, nopietnas pārmaiņas.
Dagnija no Aizkraukles
— Šīs būs manas pirmās vēlēšanas. Izvēli par labu konkrētai partijai ietekmē gan reklāmas sociālajos tīklos, gan cilvēku diskusijas. Ja agrāk domāju, ka vēlēšanās nepiedalīšos, tagad saku — gribu pamēģināt, kā tas ir — nobalsot par kādu.◆

