Aizkraukles medicīnas centra mājaslapā ievietota informācija, ka no šī gada 16. augusta te mamogrāfijas izmeklējumus neveic. Zem šī īsā un lietišķā teikuma slēpjas traģisks dzīvesstāsts, kas pāršalcis visu Latviju, un cerams, tagad atbildīgās institūcijas izdarīs secinājumus, pieņems atbilstošus lēmumus, kas palīdzētu turpmāk izvairīties no līdzīgām traģēdijām.
Uztic savu traģisko stāstu
Pēc žurnālistes Māras Libekas publikācijas “Latvijas Avīzes” 13. augusta numurā un portālā “LA.lv”, kur aizkraukliete Ginta Jakubovska (tobrīd sieviete vēl neatklāja savu identitāti, žurnāliste viņu dēvēja par Guntu — aut.) uzticējusi savu ļoti personisko un sāpīgo stāstu par to, kā paviršas radiologu un nolietotas aparatūras dēļ Aizkraukles medicīnas centrā viņai tika ielaists ļaundabīgs audzējs un viņa zaudēja krūti, ir pagājis teju mēnesis. Vērojot, kā uz notikušo reaģējusi veselības ministre Anda Čakša, Nacionālā veselības dienesta vadība, Latvijas Radiologu asociācija, Aizkraukles medicīnas centra (AMC) vadība un citi šīs jomas eksperti, šķiet, neviens nebija īsti gatavs Gintas drosmei un atklātībai par notikušo runāt publiski. Pretī statistikai (kas nav nemaz tik slikta), skaitļiem, nākotnes vīzijām, attīstības plāniem, kas sniedz vispārīgu ieskatu veselības jomā un to, ka ar katru gadu kļūst tikai labāk — pēkšņi stājas viens cilvēks ar savu salauzto likteni un traģēdiju. Viens ir daudz vai maz? Tas, manuprāt, ir pats svarīgākais jautājums, uz ko jāatbild ne tikai atbildīgajām iestādēm, ministrei, bet arī mums, sabiedrībai, kopumā. Vai par to, ka ir salauzta viena cilvēka dzīve, atbildēs kāds konkrēti vai turpinās tāpat strādāt un vainu neuzņemties?
Atsaucas nekavējoties
“Kad Guntai apritēja piecdesmit gadu, viņa saņēma uzaicinājumu no NVD ar mudinājumu veikt mamogrāfiju (MG). Vēstulē bija norādītas visas iestādes, kur Gunta šo pakalpojumu var saņemt par valsts naudu. “Nekavējoties atsaucos aicinājumam un apmeklēju dzīvesvietai tuvāko ārstniecības iestādi — Aizkraukles medicīnas centru, lai 2016. gada sākumā veiktu vēstulē norādīto skrīninga izmeklējumu. Nepagāja ilgs laiks, kad no radiologa Ivara Dreimaņa saņēmu iepriecinošu ziņu, kas vēstīja, ka esmu vesela. To apliecināja izmeklējuma rezultāts R2 jeb radioloģiski labdabīga atradne. Gada otrajā pusē atkal devos uz ikgadējo veselības pārbaudi pie savas ginekoloģes turpat Aizkrauklē — dakteres Violas Milleres, kura vienmēr veic arī kārtējo ultrasonogrāfiju. Viņa tad arī bija pirmā, kurai radās aizdomas, ka man krūtī ir izveidojies audzējs. Daktere nekavējoties sazvanīja ķirurgu Latvijas Onkoloģijas centrā, un pēc piecām dienām ar ģimenes ārsta norīkojumu es jau atrados šajā ārstniecības iestādē, kur man veica visus nepieciešamos izmeklējumus un novirzīja uz operāciju, jo labajā krūtī tika atklāts ļaundabīgs audzējs, ko apliecināja biopsijas materiāla citoloģiskais izmeklējums,” raksta “Latvijas Avīze”.
Pārcieš astoņus ķīmijterapijas
un 25 staru terapijas kursus
Ginta tagad ir otrās grupas invalīde, viņai tika atklāts labās krūts dziedzera invazīvs vadu vēzis trešajā stadijā. “Pēc operācijas pārciesti astoņi ķīmijterapijas un 25 staru terapijas kursi, kas atstājuši nepatīkamas sekas uz viņas veselību. Viņa turpina cīnīties ar blaknēm, apmeklējot podologu, imunologu, neirologu, regulāri veicot limfodrenāžas, un sadzīvo ar limfostāzi. Viņai cietušas arī kāju pēdas un kļuvuši nejutīgi roku pirksti, ir traucēta līdzsvara sajūta un koordinācija,” raksta “Latvijas Avīze”.
Pēc notikušā veselības ministre Anda Čakša no 17. augusta uz laiku likusi Nacionālajam veselības dienestam apturēt mamogrāfijas pakalpojumu apmaksu Aizkrauklē. Tagad zināms, ka jaunu aparatūru Aizkraukles medicīnas centrs saņems tikai nākamā gada sākumā un tikai tad sievietēm te atkal varēs veikt mamogrāfijas izmeklējumus. Pagaidām pacientēm vien norādīts virziens uz tuvākajām ārstniecības iestādēm — Jelgavas poliklīnikā, Bauskas slimnīcā, Dobeles un apkārtnes slimnīcā, kā arī Ogres rajona slimnīcā, kur nodrošina valsts apmaksātu izmeklējumu.
Neveic vispusīgu
izmeklēšanu
Gintas uzticētais stāsts redakcijai atklājis vēl daudz nepilnību, ar ko droši vien mēs dzīvotu līdz kādai citai traģēdijai, proti, NVD speciālisti nebrauc un nepārbauda aparatūru uz vietas slimnīcās un medicīnas centros, pretendentam vien jāatbilst visos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Ārstniecības iestāde norāda visu nepieciešamo informāciju, un, ja tā atbilst tehniskajai specifikācijai, tad nav nekādu šaubu, ka varētu kaut kas nebūt kārtībā. Radioloģisko iekārtu licencēšanu veic Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs, un šīs iestādes licenču un reģistru daļas vadītājs Edmunds Pakers apstiprināja “Latvijas Avīzei”, ka eksperti neredz savām acīm iekārtas pirms licences izsniegšanas. Ja dokumenti ir kārtībā, tad licence ir rokā!
“Veselības inspekcija (VI) neveica vispusīgu izmeklēšanu, uz kā pamata NVD varētu pieņemt lēmumu, ļaujot Ārstniecības riska fondam izmaksāt šai sievietei samērīgu naudas summu par ārstu nolaidības dēļ sabojātu dzīvi. Tā vietā tika darīts viss, lai attaisnotu notikušās paviršības un par sakropļotu veselību izmaksātu iespējami mazāku kompensāciju. Gunta saņēma tikai 13% no maksimāli iespējamās naudas summas,” raksta “Latvijas Avīze”.
Atklājas daudz
paviršību
Tikai pēc šīs publikācijas vien atklājās daudz nepilnību, paviršību mediķu darbā, kā tagad izrādās, ne tikai Aizkraukles medicīnas centrā, arī citviet. Sākotnējā informācija “Latvijas Avīzē” bija, ka Aizkraukles medicīnas centrā speciālisti sievietes izmeklē ar 1991. gadā ražotu mamogrāfu, savukārt LTV7 30. augusta raidījumā “Točki nad i” “Bezmaksas medicīnas kvalitāte un cena” AMC valdes locekles Lūcija Akermane sacīja, ka mamogrāfs ražots 2000. gadā. Raidījuma diskusijā piedalījās visu iesaistīto iestāžu pārstāvji — veselī-
bas ministre Anda Čakša, NVD, VI —, un secinājums bija: nav tik traģiski, ka aparatūra ir veca, svarīgākais, vai ar to ir iespējams uzņemt kvalitatīvu attēlu, lai speciālistam nerastos šaubas, ka var vai nevar kaut ko saskatīt. Svarīgi ir apzināties, ka brīdī, kad mediķim radušās šaubas par to, ka attēls nav skaidri saredzams, viņš nevis to paraksta ar domu “gan jau, ka tur nekā nav”, bet reaģē, liek pacientei izmeklējumu veikt atkārtoti vai vēršas pie vadības, sakot, ka nevar strādāt ar šādu aparatūru. Raidījumā noskaidroja, ka vienam mamogrāfijas izmeklējumam valsts atvēl 20 eiro, lai sievietes to varētu veikt bez maksas. AMC gadā šo izmeklējumu veic ap 1200 sievietēm, tātad aptuveni 24 000 eiro iztērēts izmeklējumiem, par kuriem, kā tagad redzams, nav garantijas, ka tie ir objektīvi. Veselības ministre nevarēja atbildēt uz žurnālista jautājumu — kas un kad atmaksās valsts budžetā šos iztērētos 24 000 eiro.
Plašākus komentārus sola pēc atzinuma saņemšanas
Šobrīd AMC vadība gaida Veselības inspekcijas pārbaudes atzinumu, lai sniegtu plašāku komentāru par to, kā tālāk rīkosies. AMC valdes priekšsēdētāja Dzintra Krišjāne “Staburagam” teic, ka tikai pēc pārbaudes atzinuma varēs sniegt plašāku komentāru. Viņa apstiprināja, ka notikušais ir pārrunāts ar radiologiem, mediķi šobrīd turpina darbu tāpat kā līdz šim. Par to, vai šajā jomā kas mainīsies, arī spriedīs pēc ekspertu atzinuma saņemšanas.
Aizkraukles medicīnas centram ir aizrādījums arī par to, ka slimnīcā mamogrāfija veikta bez divu neatkarīgu radiologu izmeklējuma rezultāta izvērtējuma, kas nav pieļaujams. NVD lūdzis Aizkraukles slimnīcu nekavējoties sniegt informāciju par darbībām, kas tiks veiktas ārstniecības iestādē, lai turpmāk nepieļautu līdzīgu gadījumu atkārtošanos un nodrošinātu mamogrāfijas pakalpojumu sniegšanu atbilstoši stratēģiskajā iepirkumā izvirzītajām prasībām, tostarp prasībai, ka mamogrāfijas izmeklējumu neatkarīgi izvērtē divi radiologi. Slimnīcai lūgts iesniegt procesa aprakstu un norādīt darbības, kas tiks veiktas kontroles pasākumu īstenošanai un pakalpojumu sniegšanas kvalitātes nodrošināšanai.
Lems par pārbaudēm pārējās ārstniecības iestādēs
Aizkraukles slimnīcā pārbaude tika veikta 27. augustā, eksperti pārbaudīja slimnīcas un NVD līguma par mamogrāfijas pakalpojumu sniegšanas noteikto nosacījumu izpildi, atbilstību ambulatoro mamogrāfijas pakalpojumu sniedzēju atlases procedūras nolikuma kritērijiem un obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām. Tāpat tika vērtēta mamogrāfijas iekārtas lietošana, tostarp iekārtas atbilstība kvalitatīva attēla iegūšanai un citi aspekti. Klīniskai izvērtēšanai tika izņemti Aizkraukles slimnīcā veiktie mamogrāfijas uzņēmumi, kas veikti laikā no 2016. līdz 2018. gadam. Pārbaudē piedalījās ne tikai Veselības inspekcijas un NVD pārstāvji, bet arī Latvijas Radiologu asociācijas un Radiācijas drošības centra eksperti. Darba grupas saskaņoto ziņojumu par skrīninga un diagnostisko mamogrāfijas pakalpojumu sniegšanas kvalitātes nodrošināšanu Aizkraukles slimnīcā plānots iesniegt NVD līdz šodienai, 7. septembrim.
Savukārt darba grupas lēmumu par pārbaudēm pārējās ārstniecības iestādēs, kurās veic valsts apmaksātus mamogrāfijas izmeklējumus, plānots pieņemt divu nedēļu laikā pēc ziņojuma iesniegšanas NVD. ◆
Viedoklis
Ginta Jakubovska, meita, sieva, māte, vecmāmiņa, sieviete
— Šo lietu risināt sāku pagājušā gada 20. jūnijā ar iesniegumu Veselības inspekcijā. Līdz tam no 2016. gada 27. oktobra — šoks, asaras, bezspēcība, izmisums saistībā ar diagnozi vēzis. Tad — operācija, astoņi ķīmijterapijas kursi ar neciešamām blaknēm, neskaitāmi ārstu apmeklējumi. Atkal asaras, bezspēcība, jo mātes instinkts ar bērnu invalīdu un viņa likteni, kad kas tik traģisks ir noticis, liek domāt par risinājuma meklējumiem, kurus neatrast…
Bet galvenais — stāsts jau ir par iemesliem, kas šīs sāpes un bezcerību “izauklēja”. Konkrēti — par Aizkraukles medicīnas centru. Agrāk biju no tām, kas “stāvēja un krita” par to, lai saglabātu slimnīcas un speciālistus lauku reģionos. Tagad nezinu, vai tik skaļi un droši par to pastāvētu. Mani šokēja AMC valdes locekles Lūcijas Akermanes paustā informācija, kas nesaskan ar oficiāli sniegto NVD informāciju par mamogrāfijas aparāta ražojuma gadu — nevis 1991., bet pēc viņas sacītā — 2000. gads.
Prieks, ka šis jautājums ir iekustināts un tik daudzos radījis ieinteresētību. Tagad, pazīstot ļoti daudzas sievietes Latvijā, kuras sirgst ar krūts vēzi, zinu, ka ar līdzīgām problēmām saskārušās vairākas no viņām, tikai nav pieticis spēka un uzņēmības cīnīties, kā arī pietrūcis apstiprinošu un pierādošu dokumentu. Šo cīņu iesāku un turpināšu arī viņu vārdā, jo man nav, ko slēpt. Lai slēpjas tie, kuri ir pārkāpuši ārsta ētikas kodeksu, kas ir melojuši. Mums pašiem ir jābūt atvērtiem, jārunā par to, jo, ticiet man, nevienam nebūs vieglāk, ja mūsu sāpe paliks uz viņu sirdsapziņas (ja viņiem tāda ir).
