Turpinām mūsu lasītājus iepazīstināt ar 13. Saeimas deputātu kandidātiem, kas startē vēlēšanās Zemgales vēlēšanu apgabalā no Aizkraukles reģiona, kā arī vērtēt partiju programmas. Šoreiz tuvplānā Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” — “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” un partiju apvienību “Jaunā Vienotība” deputātu kandidāti.
Nacionālo apvienību “Visu Latvijai!” — “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” 13. Saeimas vēlēšanās no Aizkraukles reģiona pārstāv divi kandidāti. Viens no pieredzējušākajiem starp viņiem ir Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks. Iepriekš viņš jau vairākas reizes kandidējis Saeimā no dažādiem politiskajiem spēkiem — 6. Saeimas vēlēšanās kā Latvijas Tautas frontes pārstāvis, 7. Saeimā jau no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, tāpat kā 9. Saeimā, bet uz 10. Saeimu startēja no partijas “Vienotība”, bet tā arī ne reizi nebija ievēlēts. Tagad viņš pārstāv nacionāļu partijas sarakstu, un šim politiskajam spēkam atkal pievienojies šogad pavasarī, pametot “Vienotību”.
Pēc izglītības Libeka kungs ir ārsts, 1982. gadā beidzis Rīgas Medicīnas institūtu, bet jau vairākus gadus ārstniecību nomainījis pret darbu pašvaldībā. Vispirms darbojies Aizkraukles rajona padomē un tagad jau otro sasaukumu vada Jaunjelgavas novada domi. Pēc ziņām deklarācijā, viņam ir zemes īpašumi Pļaviņu novada Klintaines pagastā, vairāki Koknesē, viens Jaunjelgavas novada Secē un Līvānu novada Turku pagastā, bet no transportlīdzekļiem — 1994. gada izlaiduma Audi. Viņa dzīvesvieta norādīta Kokneses novadā.
Guntis Libeks ir Latvijas Pašvaldību savienības Veselības un sociālo jautājumu komitejas vadītājs, kā arī viens no tiem Zemgales pašvaldību vadītājiem, kurš nebaidās publiski paust atšķirīgus un nereti pārdrošus uzskatus. Viņa vadītā dome oficiālā vēstulē paudusi atbalstu Katalonijas brīvības centieniem, par ko saņēma daudz kritikas, arī no valdības.
— Kāpēc atkal kandidējat uz Saeimu?
— Ņemot vērā manu dzīves un darba pieredzi, domāju, varu būt vērtīgs Saeimas darbā. Turklāt man ir ambīcijas, ko vēlētos izdarīt.
— Ko konkrēti?
— Galvenokārt jau tā ir lauku attīstība, kas saistīta ar izglītības jomu, ceļiem, uzņēmējdarbību. Jādomā, kā piesaistīt jaunus cilvēkus laukiem, tāpēc jāveido un jāievieš programmas, lai viņus atbalstītu vispirms jau ar tiem resursiem, kas mums ir, piemēram, piešķirot zemi vai radot izdevīgākus nosacījumus būvniecībai. Vēl viens būtisks jautājums ir demogrāfija, kas principā ir visas attīstības pamatu pamats, jo citādi visām pārējām reformām nav jēgas. Tā gan ir problēma visā valstī, tāpēc jārisina kompleksi. Vēl viena sāpīga tēma joprojām ir ceļi, kas vietām ir katastrofāli, bet pie tiem taču dzīvo cilvēki.
— Vai ir pavērtēts, kā cilvēku ikdienu vai novada attīstību ietekmējis pārbūvētais ceļš no Aizkraukles uz Jēkabpili? Ir kaut kas mainījies?
— Protams, attīstība notiek, un iedzīvotājiem tas kļuvis ērts ikdienas gaitās. Nav jau arī tā, ka valstī ceļu uzlabošanā nekas nenotiek. Lēnām un pamazām viss sakārtojas, bet ir vietas, kur tas nepieciešams nekavējoties. Šobrīd mums ļoti sāpīgs jautājums ir Viesītes ceļš uz Sunāksti. Pagaidām gan šķiet, ka tas bezcerīgi nolikts malā. Ir vēl tādas vietējas un lokālas lietas, ko gribētu iekustināt. Visam jābūt kopumā — nebūs labu ceļu, cilvēkiem konkrētā vieta vairs nešķitīs pievilcīga, un tā pamazām izzudīs ar visu to, kas tur vēl palicis, ieskaitot skolu. Domāju, valstī nav jādomā tikai par lielākiem attīstības centriem, bet jāļauj dzīvot arī laukiem, mazpilsētām un pagastiem. Tam jābūt konkrētai programmai un mērķtiecīgam darbam.
— Ko jums devusi politiskā spēka maiņa?
— Savulaik paliela grupa aizgājām no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Tas bija pārdomāts lēmums, jo jutām, ka dažu personīgās intereses stāvēja augstāk par kopīgajiem darbiem un mērķiem. Atšķirīgais viedoklis vispār netika ņemts vērā. Tagad nostāja organizācijā ir pavisam citādāka. Tā ir demokrātiska organizācija, citi cilvēki un cits mikroklimats. Turklāt apvienības vadība nav atrauta no pārējiem biedriem, kā tas bija “Vienotībā”, kur, esot mazākumā, bija divas iespējas — stāvēt malā vai iet projām. “Vienotībā” es biju mazākumā, īpaši jautājumā par izglītību, tāpēc nevarēju tur palikt. Man šī joma ir svarīga, un ir vēlme šajā jautājumā mainīt uzstādījumus gan apvienības programmā, gan citu biedru uzskatos. Ceru, ka man tas izdosies, jo domubiedri ir.
Esošie nespēj mainīt lietu kārtību
Otrs apvienības “Visu Latvijai!” — “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” saraksta kandidāts Zemgalē ir Jānis Krūmiņš — zemnieks no Kokneses novada un šīs pašvaldības deputāts jau otro sasaukumu. Nepilnus 40 gadus vecs, ieguvis vidējo izglītību lauksaimniecības uzņēmējdarbībā Vecbebru tehnikumā un vada zemnieku saimniecību “Lejasvēži”. Saimniecību Jānis Krūmiņš pārņēmis no tēva un nodarbojas ar graudkopību. Viņš ieguvis atzinības rakstu “Senču aicinājums 2011” par veiksmīgu un radošu saimniekošanu laukos un konkursa “Sējējs 2009” diplomu par saimniekošanu augkopības nozarē.
Pēc sniegtajiem datiem, deputāta kandidātam pieder zeme un ēkas Kokneses novada Bebru pagastā, kā arī motocikls Honda.
Uz jautājumu, kāpēc viņš kandidē Saeimai, Jānis Krūmiņš atbild, ka politikā jāienāk arī jauniem pārstāvjiem.
— Ko tieši vēlētos izdarīt?
— Pabeigt iesākto, par ko cīnījos jau pavasarī — obligātās iepirkumu komponentes jeb mums zināmās OIK atcelšanu. Vēl ļoti neapmierina nodokļu sistēma attiecībā uz ceļiem un to uzturēšanu.
— Reģionu pārstāvji var kaut ko ietekmēt lēmumu pieņemšanā vai Rīga tomēr ir nomācošā pārsvarā?
— Neapšaubāmi tā “šņorīte” vairāk tiek vilkta uz Rīgas pusi. Tāpēc ir svarīgi, ja Saeimā ir arī pietiekami daudz reģiona cilvēku. Tad ir lielāks spēks kaut ko panākt. Viens jau nekad nav karotājs, un jāmeklē domubiedri. Man ir pieredze pašvaldības deputāta darbā, un zinu, ka arī Saeimā tikšu galā. Visu var iemācīties, ir tikai jādara. Arī pirmo reizi kļūstot par pašvaldības deputātu, neko no tā nezināju, bet ar laiku viss saprasts un esmu iestrādājies. Tas nav darbs, ko var darīt naudas pēc, bet tikai ar domu par novada attīstību. Dažkārt tas ir izdevies, citreiz nē, bet tāpēc nevar palikt malā. Ir jāiet un jādara.
— Kā vērtējat esošās Saeimas darbību?
— Domāju, īsti veiksmīga tā nav, jo turpinās vienam otra piesegšana. Ceļi valstī nav uzlabojušies, nodokļi tikai paaugstinās. Tas pats attiecībā par elektrības maksājumiem — visi redz problēmu, bet vainīgo nav un tiek domātas jaunas shēmas, lai mēs tikai turpinātu maksāt. Ekonomikas ministrs Arvils Ašaradens solīja līdz 1. jūlijam visu labot ar OIK, bet tas nav izdarīts. Tāpēc domāju, Saeimā ir jānāk citiem politiķiem, jo esošie acīmredzot nespēj mainīt lietu kārtību.
Par reģionu attīstību jādomā pašiem
Partiju apvienību “Jaunā Vienotība” Zemgalē no Aizkraukles reģiona pārstāvēs trīs kandidāti. Debija Saeimas vēlēšanās ir Mārtiņam Daģim. Šobrīd viņš ir Pļaviņu novada domes deputāts un šajā darbā turpina tēva Jāņa Daģa pieredzi, kurš bijis gan Klintaines pagasta deputāts un vadītājs, gan Pļaviņu novada domes deputāts.
Mārtiņš Daģis Rīgas Amatniecības vidusskolā apguvis stila mēbeļu galdnieka amatu, bet pēc tam Latvijas Universitātē beidzis Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāti. Šobrīd gan viņš ir tālu no pedagoģijas,
jo nodarbojas ar lauksaimniecību un izveidojis savu uzņēmumu “Ecos” Aiviekstes pagastā, kas nodarbojas ar alus “Burch” ražošanu. Viņam ir īpašumā zeme Aiviekstes pagastā un kopīpašumā Rīgā, kā arī palielas parādsaistības — 162 616 eiro.
— Kāpēc nolēmāt kandidēt?
— Iemesls ir līdzīgs kā citiem — strādāt par labāku Latviju. Mani uzrunāja piedalīties vēlēšanās, kam piekritu un tagad cenšos aktīvi iesaistīties šajā procesā.
— Kas ir jūsu stiprās puses?
— Noteikti ir palīdzējis darbs pašvaldībā, kas devis zināšanas un pieredzi par procesu virzību, lēmumprojektu sagatavošanu un likumiem. Tas vieš pārliecību, ka varu turpināt šo darbu.
— Vai nebaida sabiedrības attieksme, kas pret dažāda līmeņa deputātiem ne vienmēr ir pozitīva?
— Nē, vismaz pagaidām neesmu jutis neko negatīvu, arī pret esošo Pļaviņu novada pašvaldību. Vienmēr strādāju godīgi, tāpēc esmu pārliecināts par sevi. Stereotipus gan grūti lauzt, un attieksme pret iepriekšējo atsaucas arī uz tagadējo. Ar to jārēķinās, bet ir jāturpina strādāt, īpaši pret tādiem kā OIK un līdzīgiem darījumiem, kur valsts nauda aizplūst tikai dažu privātpersonu kabatās. Tomēr kopumā pozitīvi vērtēju tagadējās Saeimas paveikto algu pieaugumā izglītībā, finansējuma palielināšanā veselības nozarē un pensijām. Šāda attīstība jāturpina.
— Vai pašam ir jau kādi konkrēti mērķi?
— Šobrīd grūti formulēt kādu darbības virzienu, bet viens no tiem varētu būt infrastruktūras uzlabošana, kas reģionos un arī daudzviet Pļaviņu novadā ir sliktā kārtībā. Tomēr lielas ilūzijas ar drīzu reģionu uzplaukumu neloloju. Viena no problēmām, ar ko pats arī esmu saskāries, ir darbinieku trūkums. Man ir neliels uzņēmums ar attīstības iespējām kaut vai tūrisma jomā. Tomēr zinu, ka viena no problēmām būtu atrast darbiniekus, un tas nav tikai atalgojuma dēļ. Diemžēl nebūtu, kas strādā, lai cik maksātu. Īpaši problemātiski tas jūtams celtniecībā. Arī Pļaviņās var sastapt viesstrādniekus, jo vietējo speciālistu nav. Samaksas jautājums ir svarīgs, bet ne vienmēr tas visu atrisina. Var darbiniekam piedāvāt tādu vai lielāku atalgojumu kā Rīgā, bet cilvēkus no galvaspilsētas uz reģioniem atvilināt tik un tā grūti. Tas ir kā apburtais loks, ko šobrīd grūti pārraut. Turklāt cilvēku Latvijā paliek arī arvien mazāk, un tas jārisina valsts līmenī.
“Nekaunīgā” deputāte
Gita Rūtiņa “Vienotības” sarakstā startējusi arī 12. Saeimas vēlēšanās, un tagad to darīs kā “Jaunās Vienotības” saraksta kandidāte Zemgalē.
Gita Rūtiņa ir Kokneses novada domes deputāte ar pieredzi, jo šo darbu veic no 2009. gada. Viņa ieguvusi jurista specialitāti Latvijas Valsts universitātē, bijusi Vides veselības departamenta direktore un Sabiedrības veselības departamenta direktora vietniece Labklājības ministrijā, pasniedzēja Rīgas Stradiņa universitātē. Tagad viņa ir vienīgi Kokneses novada domes deputāte. Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā deklarācijā par pagājušo gadu norādīts, ka Gitai Rūtiņai pieder dzīvoklis un kopīpašumā zeme, ēka un būve Rīgā.
— Kāpēc izlēmāt kandidēt?
— Man vienmēr paticis darbs valsts un sabiedrības labā. Šis ir viens no veidiem, kur es to varētu darīt pietiekami labā līmenī. Man ir liela pieredze darbā valsts pārvaldē, arī kā pašvaldības deputātei. Pēc izglītības esmu juriste, un ir daudz strādāts, sagatavojot dokumentus, kā arī risinot dažādus jautājumus. Tā ka ir gan pieredze, gan zināšanas un vēlēšanās turpināt iesākto kā Saeimas deputātei. Ir pilnīgi vienalga, kādus jautājumus vajadzētu risināt, jo saprotu, ka šis spektrs deputātiem ir plašs. Mana pieredze lielāka ir tieši par likumprojektu sagatavošanu un priekšlikumiem valsts pārvaldes darba uzlabošanā. Tie varētu būt mani pamata darbības virzieni.
— No jūsu līdzšinējās pašvaldības darba pieredzes raugoties, cik darbīgs un efektīvs deputāta darbs?
— Pašvaldībā kā deputāte esmu no saraksta, kas bijis opozīcijā, tāpēc viegli tas nav. Tomēr vienmēr esmu bijusi “nekaunīga” deputāte, kura daudz ierosina, runā un cenšas kaut ko panākt. Tādējādi daudz arī ir izdevies. Ar neatlaidīgu darbu visu par panākt, nav tikai jāsēž un jānoskatās, kā pozīcija darbojas.
— Vai nebaida sabiedrības attieksme?
— Iepriekš kā ierēdne esmu strādājusi valsts pārvaldē un arī ministrijā, tā ka tas viss ir jau pieredzēts un mani nebaida. Protams, žēl, ka sabiedrība nereti nenovērtē deputātu vai ierēdņu paveikto, bet tā ir realitāte, ko pieņemu.
— Ar ko “Jaunā Vienotība” atšķiras no iepriekšējās?
— Domāju, intrigu līmenis pilnīgi noteikti ir samazinājies, arī augstprātība komunikācijā. Izzust pavisam tas, visticamāk, nevar, bet principā daudz kas mainījies. Arī jautājumi tiek risināti lietišķāk, un gaisotne kopumā ir labāka. Kas aizgājuši, tie ir aizgājuši, bet tie, kuri palikuši, cenšas konstruktīvi strādāt tālāk.
Nepieciešams ilgāks laiks
Vēl viens šīs apvienības kandidāts ir Ansis Saliņš — zemnieku saimniecības “Iesalnieki-1” vadītājs no Vietalvas pagasta. Latvijas Lauksaimniecības universitātē viņš ieguvis doktora grādu lauksaimniecības inženierzinātnē. Viņš ir arī Latvijas Jauno zemnieku kluba biedrs. Ansim Saliņam pieder vairākas zemes vienības Pļaviņu novada Aiviekstes un Vietalvas pagastā, automašīna Volkswagen, kapitāla daļas SIA “AnSal tehnik”. Viņš ir aktīvs aizdevējs, un aizdevuma summa sasniedz nedaudz vairāk kā 80 000 eiro.
Ansis Saliņš no partijas “Vienotība” bijis ievēlēts bēdīgi slavenajā 10. Saeimā, kuru pēc septiņu mēnešu darba atlaida ar toreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera rīkojumu. Šajā laikā piecas reizes piedalījies debatēs, galvenokārt jautājumos, kas bijuši saistīti ar meža, lauksaimniecības politiku, zemes privatizāciju. Startējis arī 11. un 12. Saeimas vēlēšanās, bet netika ievēlēts. Iepriekšējā sasaukumā bijis arī Pļaviņu novada domes deputāts. Joprojām palicis uzticīgs nu jau “Jaunajai Vienotībai”, viņš vēlēšanās startē atkal.
— Tā kā pārzinu lauksaimniecības un ekonomikas jomu, jūtu un saskatu, ka savas zināšanas un pieredzi varētu izmantot un palīdzēt šo nozaru jautājumu risināšanā, tieši likumdošanā.
— Vai pēc iepriekšējās pieredzes Saeimā nav tomēr vilšanās izjūtas?
— Lielākoties tomēr nē, bet ir skaidrāks redzējums par lietu norisi. Esmu sapratis, ka Latvijas politiskajā sistēmā nepieciešams ilgstošs laiks kāda jautājuma virzīšanai un atrisināšanai. Līdz ar to jāsamierinās, ka jebkurai likumdošanas iniciatīvai nepieciešams vismaz gads. Latvijai raksturīgi arī tas, ka likumdošanā ļoti būtisks ir ierēdniecības atbalsts. Tomēr kopumā iepriekšējā pieredze devusi pārliecību, ka darbs jāturpina, un ir vairākas lietas, ko vajadzētu virzīt uz priekšu.
— Kādas konkrēti?
— Viena no tām ir reģionu attīstība. Šobrīd tā ir liela problēma. Ja arī vēlēšanās startē cilvēki no novadiem, lielākoties tie tomēr ir Rīgas pārstāvji, un reģionu sāpi nepārzina. Šobrīd aktuāls jautājums jaunajai Saeimai būs nākamais Eiropas Savienības plānošanas periods fondu līdzekļu apguvei lauksaimniecībā un citās jomas, kam sekos normatīvo aktu un likumu izstrāde. Ļoti būtiski ir Latvijā noturēt eiropeiski demokrātisko ekonomisko politiku, jo šajās vēlēšanās būtisku lomu spēlē populisms un pieaug partiju popularitāte, kuras raugās Austrumu virzienā. Politologs Egils Levits atzinis, ka, iespējams, tagad Latvijai ir svarīgākā izšķiršanās kā jebkad iepriekš. Runas par politisko spēku koalīcijas veidošanu ir dažādas, un tālākā virzība var pavērsties arī citādāk.
— Iedzīvotāji jau ir gandarīti par katru sava novada pārstāvi Saeimā, bet vai viens ir karotājs?
— Tāpēc svarīgi ir meklēt domubiedrus un atbalstu savām idejām, jo viens patiesi neko daudz nevar izdarīt.
— Kas saista “Jaunajā Vienotībā”?
— Tajā apvienojušās vairākas reģionālās partijas, kuras veido pietiekami nozīmīgu balstu. Līdz ar to ir labāk nodrošināta reģionu pārstāvniecība. Mazāks ir arī autoritatīvais un vienpersonīgais vadības stils, jo tā ir vairāku politisko spēku apvienība, ko arī jūt. Kopā arī lielāks spēks, jo, kādai partijai nesasniedzot piecu procentu barjeru vēlēšanas, vēlētāju balsis principā zūd. Tāpēc vēlētājiem ir būtiski izlemt, par ko balsot, lai tā iegūtu lielāku virzību. ◆
Publikācija sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
