No 20. augusta līdz 2. septembrim visā Latvijā notiek līdz šim lielākās militārās mācības “Namejs 2018”, kurās aktīvi piedalījušies vairāk nekā 200 Zemessardzes 55. kājnieku bataljona zemessargu. Bijušās Zalves pamatskolas ēkā zemessargiem bija ierīkots štābs, savukārt Pilskalnes pagastā un Viesītes novada Rites pagastā bija kaujas imitācijas vietas.
Pārbauda sadarbību
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš pauž, ka mācības “Namejs 2018” nekādas lielas problēmas nav izgaismojušas, vien atgādinājušas, ka NBS jāturpina bruņojuma un infrastruktūras attīstīšana, kas nav tieši saistīts ar karavīru prasmēm.
Zemessardzes 55. kājnieku bataljons militārajās mācībās piedalījās septiņas dienas, aktīvā fāze bija no 24. līdz 26. augustam, kad izspēlēja arī aizkavēšanas operāciju.
“To, ka noslēdzas četru gadu darbošanās cikls un būs šādas mācības, zinājām sen un tām gatavojāmies. Mācībās bijām sastāvdaļa no kopējā scenārija, mums bija skaidri definēts uzdevumus, kas jāizpilda, konkrēta teritorija, kas jāaizsargā no nosacītā pretinieka — 3. Latgales brigādes karavīru un zemessargu pulkā Viesītes novada Rites pagastā veicām aizkavēšanas operāciju. Būtiskākā atšķirība starp šīm mācībām un ikdienas treniņiem ir tā, ka “Namejs 2018” vienkopus pulcējis un dažādās operācijās iesaistījis lielu skaitu dalībnieku, savukārt galvenais uzdevums — pārbaudīt, ko pa četriem gadiem esam iemācījušies, un pārliecināties, ka esam gatavi aizsargāt savu valsti,” stāsta Zemessardzes 55. kājnieku bataljona komandieris Ingus Manfelds.
Izspēlē aizkavēšanas operāciju
Bataljona komandieris teic, ka pēc militārajām mācībām guvis vēl lielāku pārliecību par to, ka Zemessardzes 55. kājnieku bataljons tam ir gatavs: “Šīs mācības strukturēju vairākās daļās — pārbaudījām NBS gatavību pildīt valsts aizsardzības uzdevumus un spēju darboties ar sabiedrotajiem. Pārbaudījām aizsardzības nozares un civilo institūciju sadarbību, kā arī prasmi vajadzības gadījumā piesaistīt rezervistus un rezerves karavīrus. Mācības atspoguļoja NBS komandieru un štābu spēju plānot, pieņemt lēmumus un vadīt padotās vienības. Vēl — mācību laikā varējām pārliecināties, kādu atbalstu varam gaidīt no civilajiem resursiem, kad uzņēmumu resursi tiek mobilizēti, lai nodrošinātu kaujas uzdevumu izpildi — valsts aizsardzību.”
Trenējas sniegt pirmo palīdzību
Mācības Zemessardzes bataljonam ilga septiņas dienas, un uzdevums bija aizkavēšanas kaujas, papildus tam trenēja spēju vadīt savas vienības, nodrošinājumu, apgādāt savas vienības un izglābt ievainotos karavīrus, lai tie no gūtajiem ievainojumiem neiet bojā kaujas laukā. Ar nosacīto pretinieku — Polijas bruņoto spēku karavīriem ar deviņām kājnieku kaujas mašīnām “Rosomak” — izspēlēta aizkavēšanas operācija, savukārt mediķi trenējās sniegt palīdzību cietušajiem. Ievainotajam uz lauka sniedza pirmo palīdzību, aizgādāja nosacīti drošā vietā un sagatavoja viņu transportēšanai uz civilo medicīnisko iestādi vai augstāka līmeņa hospitāli. No Zemessardzes 55. kājnieku bataljona militārajās mācībās piedalījās vairāk nekā 200 zemessargu un karavīru, piektā daļa no viņiem bija sievietes.
Nav noraidošas
attieksmes
Šīs mācības bija arī pārbaudījums darba devēju un darbinieku darba attiecībām. “Uzrunājām darba devējus, aicinājām ļaut saviem darbiniekiem piedalīties vismaz mācību aktīvajā fāzē, ja citādi nav iespējams. Lielākoties visi bija saprotoši, taču bija arī gadījumi, ka zemnieku saimniecībās jāvāc raža, jā-
strādā uz lauka un darbaspēks ir vajadzīgs, cilvēks nespēj tikt,” teic Ingus Manfelds.
Arī gatavojoties mācībām, apzinot teritorijas, laukus, ceļus, kurās tās notiks, zemessargi saskārušies tikai ar atsaucību un labas gribas cilvēkiem. “Nesaskāros nevienu reizi ar noraidošu attieksmi — ar zemes īpašniekiem visu izrunājām un vienojāmies bez grūtībām, visi bija atsaucīgi. Saskaņojām zemi, mežus un ceļus, pa kuriem mums vajadzēja pārvietoties, ikdienas mācībās tas nav vajadzīgs, jo pietiek ar “Latvijas Valsts mežu” teritoriju. Tikai tagad sāksim kārtot dokumentus, lai cilvēkiem, kuriem radušies izdevumi saistībā ar mācībām, atmaksātu zaudējumus. Tā ir normāla prakse, kad vispirms iegulda un pēc tam valsts atmaksā radušos zaudējumus, tādā veidā tiek pārbaudīta valsts mobilizācijas sistēmas darbība,” stāsta Ingus Manfelds.
Mežā var dzīvot daudz lielākā komfortā
Pēc militāro mācību “Namejs 2018” noslēgšanās 2. septembrī sāksies nākamais posms, kad vajadzēs analizēt to norisi, izvērtēt pieļautās kļūdas un turpmāk strādāt, lai tās neatkārtotu. “Skaidrs, ka arī turpmāk rīkos šādas militārās mācības, vai tās būs tikpat lielas un visaptverošas, nevaru apgalvot, jo tam vajadzīgi lieli resursi. “Namejs 2018” parādīja, ka četru gadu laikā esam auguši daudzās jomās un ieguldītie līdzekļi ir pilnvērtīgi izmantoti. Mācības apstiprināja, ka ar jauno ekipējumu un sakaru līdzekļiem varam strādāt daudz pilnvērtīgāk un daudz efektīvāk spējam vadīt vienības, sazināties savā starpā. Ar šodienas ekipējumu zemessargs mežā var dzīvot daudz lielākā komfortā, nekā tas bija pirms četriem gadiem. Mums ir jaunas uzkabes, mugursomas, ķiveres, sakaru līdzekļu ir krietni vairāk, un tie ir ērtāk lietojami, ir jauni transportlīdzekļi, kopumā esam uzlabojuši ekipējumu un nodrošinājumu,” atklāj Ingus Manfelds.
Bataljona kodols nemainās
Runājot par nākotni, Ingus Manfelds teic, ka kopumā bataljona kodols nemainās, bet mainās dzīves apstākļi, cilvēki pārceļas dzīvot tuvāk darbavietai, kāds līdz ar to aiziet uz citu bataljonu, kāds aizbrauc uz ārzemēm vai iestājas profesionālajā dienestā: “Dzīvē kā visiem kādu laiku mainās prioritātes un intereses. Ja ģimenē ienāk bērniņš, tad skaidrs, ka tā tobrīd ir cilvēka prioritāte un dienēšana zemessardzē paliek otrajā vai trešajā plānā. Taču viss mainās, un, ja cilvēkam ir svarīgi paust savu nostāju pret valsti, tad viņš atradīs iespēju to darīt, un viena no iespējām — būt zemessargu rindās. Milzīgs paldies visiem zemessargiem, profesionālā dienesta karavīriem un viņu ģimenēm par atbalstu un iespēju piedalīties mācībās! Paldies uzņēmējiem un pašvaldībām, kas mūs atbalstīja, iesaistījās, palīdzēja ar zemi un informatīvajām kampaņām, lai šī mācības būtu veiksmīgas!”
Uzziņa
◆ Latvijas simtgades noskaņā no 20. augusta līdz 2. septembrim visā Latvijā notiek militārās mācības “Namejs 2018”. Pēc četru gadu intensīvas gatavošanās šīs ir lielākās militārās mācības kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Mācībās piedalās vairāk nekā
10 000 dalībnieku — karavīri, zemessargi, rezerves karavīri, Aizsardzības ministrijas darbinieki, brīvprātīgie rezervisti, policisti un robežsargi.
◆ Ar šīm mācībām noslēgs Latvijas bruņoto spēku četru gadu militāro mācību ciklu, un tās parādīs, cik bruņotie spēki un citas valsts struktūras ir gatavas izpildīt valsts aizsardzības uzdevumus.
