Vasara ir ceļojumu laiks. Lai izceļotu aiz valsts robežām, viena no lietām, kam obligāti jābūt līdzi, ir pase. Izrādās, visā pasaulē tās atšķiras pēc krāsas un ne vienmēr dod tiesības ieceļot jebkurā valstī.
◆ Senākā rakstiskā liecība par ceļošanas dokumentiem atrodama Nehemijas grāmatā. Persijas ķēniņa Artakserksa I vārdā izdota vēstule, kurā “valdniekiem otrpus upei” tiek lūgta garantija ceļotājiem nodrošināt persiešu drošu izkļūšanu cauri jūdu zemēm. Līdzīgs valsts valdības aicinājums — ļaut pases turētājam šķērsot valsts robežu — atrodams arī lielākajā daļā mūsdienu pasu.
◆ Pirmā īstā pase izdota Anglijā karaļa Henrija V laikā 15. gadsimtā. Dokumentam bija jāgarantē tā nēsātāja identitātes īstums, šķērsojot robežu. Pat mūsdienās Lielbritānijas pilsoņu pases vēl joprojām tiek izdotas Viņa Majestātes karaļa vai karalienes vārdā. Tieši tādēļ pašam britu monarham pase nav nepieciešama.
◆ Pases drīkst būt sarkanas, zaļas, zilas vai melnas, toni izvēlas pašas valstis. Sarkanā ir izplatītākā pases krāsa pasaulē. Tādas ir visām ES valstīm un tām, kas cer pievienoties ES — Turcijai, Maķedonijai un Albānijai. Arī Šveicei, Krievijai, Ķīnai, Bolīvijai, Kolumbijai, Peru un Ekvadorai ir sarkanas pases. Zaļā krāsa ir pārsvarā musulmaņu valstīm — Saūda Arābijai, Pakistānai, Bangladešai, Indonēzijai u. c. Zilas pases ir ASV, Brazīlijai, Argentīnai un Venecuēlai. Melnā krāsa pasēm ir visretākā — to izmanto vien 10 valstis. Piemēram, Jaunzēlandes pases ir melnas, jo tā ir valsts nacionālā krāsa. Kā norāde uz saikni ar Āfriku melnas pases ir Čadai, Kongo, Zimbabvei, Botsvānai, Trinidadai un Tobago. ◆
