Ministru kabinets augustā apstiprinājis Veselības ministrijas izstrādāto noteikumu projektu, kas paredz precizēt noteiktās uztura normas un kvalitātes prasības ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanai, tostarp ļaujot veģetāras maltītes skolās. Pārskatītas enerģētiskās vērtības un uzturvielu normas, palielināts atsevišķu pārtikas produktu, piemēram, augļu, dārzeņu, piena un piena produktu daudzums nedēļas ēdienkartē, kā arī paredzēta iespēja izglītības un ārstniecības iestādēs, ilgstošās sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās piedāvāt veģetāru ēdienkarti.
Vai šāds lēmums “atraisīs rokas” ēdināšanas pakalpojuma nodrošinātājiem vai arī pretēji — radīs konfliktu starp bērnu vecākiem un skolas vadību? Varbūt aizraušanās ar veģetārismu ir tikai gadsimta kārtējā modes tendence?
Ieva Klauža
no SIA “Vējkalni-Miki”, nodrošina ēdināšanas pakalpojumu Aizkraukles novada vidusskolā
— Arī līdz šim esam gatavojuši speciālus ēdienus, gan veģetārus, gan, piemēram, bērniem, kuri slimo ar celiakiju, tā ka šāds lēmums nav nekas jauns un galvassāpes ēdinātājiem nevajadzētu sagādāt. Vakar ar skolas vadību pārrunājām šo jautājumu. Turpmāk vecākiem, kuri vēlēsies, lai viņu bērnam skolā būtu nodrošināts veģetārs uzturs, skolas vadībai jāiesniedz rakstisks iesniegums. Attiecīgi ēdienreizēs virtuve nodrošinās nepieciešamo porciju skaitu. Tomēr, ja bērns skolā izteiks vēlēšanos ēst arī gaļas ēdienus, aizliegt to nevaram. No pieredzes zinu, ka ir arī pretēji gadījumi, kad vecāko klašu meitenes vēlas notievēt un veģetāro uzturu izvēlas mērķa sasniegšanai. Nereti vecāki iebilst šādam bērnu lēmumam. ◆
Zigurds Zariņš,
Rīgas Stradiņa universitātes profesors,
docētājs Sporta un uztura katedrā
— Tautai kopumā veģetārais uzturs ir tīri labi, jo mēs par daudz rijam — taukus, gaļu. Tomēr veģetārisms skolniekiem diez vai nāk par labu, jo, tikai šauri skatoties, mesties uz vitamīniem, gremošanu, aizmirstam, ka skolnieciņam ir jāaug. Viņam vajag muskulīšus, vajag stiepties garākam un izskatīties dikti smukam. Tāpēc nepieciešamas olbaltumvielas, un vispilnvērtīgākie ir tieši dzīvnieku valsts olbaltumi. Tāpēc katru dienu uzturā jālieto kaut kas no biezpiena, siera, gaļas, zivīm, olām. Ja bērns vienu reizi dienā, piemēram, skolā ēd veģetāri, bet mājās kaut ko arī no iepriekš nosauktajiem produktiem, tad ir labi. Orientēt bērnus tikai uz veģetāru uzturu, manuprāt, ir aplami.
Man ir divi mazdēliņi, un iedomājos viņus skolā kā veģetāriešus. Kā divus baltos zvirbuļus, kuri citu vidū izleks. Apkārt visi čaļi ēd gaļu, viņi atteiksies? Te jau nāktos saskarties ne tikai ar ēdināšanas, bet arī bērnu psiholoģijas jautājumiem. Ja ģimene orientējas uz veģetāro, lai mājās šķin iekšā kāpostus, burkānus, bet individuāli ļoti jāvērtē, vai tas nepieciešams arī skolā. Ja tāpēc viņš skolas biedru vidū nejūtas atstumts, nav apsmiets, var mēģināt. ◆
Laima Grebska,
Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas direktore
— Par šo jautājumu nākamajā nedēļā aprunāšos ar skolas kolektīvu, ēdināšanas uzņēmumu. Šobrīd varu teikt — ja no vecākiem būs vēlmes par veģetāru pusdienu nodrošināšanu, neredzu problēmu to darīt. Līdz šim rēķinājāmies ar bērniem, kuri uzturā nedrīkst lietot konkrētus produktus. Neesmu dzirdējusi, ka no audzēkņiem kāds būtu izteikts veģetārietis. Arī līdz šim esam atsaucīgi, un, piemēram, ja mazākajās klasēs bērni nevēlas ēst mērces, tās nelejam uz porcijas, bet noliekam kopējā traukā uz galda. Piekrītu tiem, kas saka, ka bērniem nevajag uzspiest veģetāru uzturu. Dzīvojam Latvijā, un šajā klimatiskajā zonā jālieto atbilstošs uzturs. Citās klimatiskajās joslās, piemēram, Gruzijā, ir citas tradīcijas, tur arī mazi bērni dzer vīnu. ◆
