Šodien, 17. augustā, dzimšanas dienu svin mazzalviete Gita Vegnere. Tās priekšvakarā Gita teic: “Man patīk praktiskas lietas un dāvanas. Kad precējāmies, ielūgumos rakstījām, lai ziedu vietā viesi dāvina ābelītes. Dārgās rozes un puķu pušķi nereti jau otrā rītā ir novītuši. Man gribas, lai lietas kalpo pēc iespējas ilgāk, tāpēc priecājos, kad ābelītes zied, rudenī vācot ražu, vienmēr varam atcerēties, kas mums kociņu uzdāvinājis, gaišas atmiņas dzīvo līdz ar mums daudzus gadus.”
Darba piedāvājums — jauns izaicinājums
Mazzalves pagastā Gitas ģimene — vīrs Valdis, meitiņa Aija (3) un dēls Emīls (14) — draudzīgi zem viena jumta sadzīvo ar Gitas vecākiem. Kopīgiem spēkiem atjaunota māja, tāpat laukos darāmā nekad netrūkst — arvien jāparušina kāda puķudobe un jāsakopj apkārtne.
Kopš pagājušā gada oktobra Gita Vegnere Neretas novada pašvaldībā strādā par juriskonsulti. “Lai gan pieredze pašvaldības darbā man bija, jo strādāju par dzimtsarakstu nodaļas vadītājas vietnieci, taču šis darba piedāvājums bija kā izaicinājums. Daudz domāju, līdz to pieņēmu, taču tagad nenožēloju. Tūlīt būs pagājis jau gads, taču pašai liekas, nupat tikai sāku te strādāt!” stāsta jubilāre. Gita vairākus gadus nostrādājusi VSAC “Latgale” par personāldaļas vadītāju, un tad pienācis laiks, kad radusies vēlme dzīvē kaut ko mainīt, tāpēc pieņēmusi šo izaicinājumu.
Pārdomu brīdis automašīnā
Gita atklāj, ka darbs viņai patīk, katru dienu ir kaut kas jauns, nemitīgi jāmācās, daudz jālasa, jāseko līdzi aktualitātēm un grozījumiem likumos. “Pašvaldības darbā jāpārzina visas jomas, darba apjoms ir ļoti liels, tāpēc manas darbdienas līdz šim ir aizskrējušas ļoti ātri, reizēm nepamanu, kā laiks pagājis, ka jau jādodas mājās. Nav rutīnas, nav garlaicības — ir ļoti interesanti! Katru dienu uz Neretu mēroju ceļu no Mazzalves, tāpēc ļoti daudz sniedz iespēja braukt automašīnā — tas ir laiks, kad “atslēdzos” no darba, tas ir laiks, kad pārdomāju dienu, vai reizēm, tieši braucot, rodas vislabākās idejas,” stāsta Gita. Pirms kāda laika Gita dejojusi Mazzalves netradicionālo deju kopā “Mozaīka”, jo darba rutīnā gribējās kaut kā aizmirsties un darīt kaut ko citu, taču patlaban pietiek ar darbu, iespējams, pēc kāda laika meklēs iespēju kaut kur piedalīties un iesaistīties sabiedriskajā dzīvē.
Ģimenes tempu nosaka bērni
Mazzalviete piekrīt, ka mazi bērni (un bērni vispār) nosaka ģimenes dzīves tempu, nereti pieaugušajiem savas vēlmes jāpielāgo vai pat jāpakļauj bērnu vēlmēm: “Domājot par ģimenes kopā būšanu, kopīgu ceļojumu, protams, jārēķinās, ko bērni gribēs redzēt vai negribēs, lai viņiem ir interesanti un lai kopīgs pasākums nenogurdina ne bērnus, ne pieaugušos. Cenšamies ceļojuma maršrutu saplānot pēc iespējas sīkāk, izrunājam, ko vēlamies apskatīt, cik daudz laika pavadīt vienā vietā, un pie šī sava plāna diezgan cieši pieturamies. Pretējā gadījumā — pa šoseju var braukt simtiem kilometru, taču, nepārzinot apkārtni, nereti skaistākajām vietām var pabraukt garām.”
Ģimene ir arī pasākuma “Muzeju nakts” atbalstītāja, šajā dienā izmanto iespēju un apmeklē iestādes, kas vērušas savas durvis apmeklētājiem. Piemēram, gida pavadībā izstaigājuši Psihoneiroloģiskās slimnīcas teritoriju Rīgā, Tvaika ielā, viesojušies alus darītavā “Aldaris”, Ķeguma hidroelektrostacijā, pabijuši arī Viesītē un Jēkabpilī.
Tagad pati var nopirkt
Runājot par jubileju svinēšanu, Gita atklāj, ka agrāk ļoti gaidījusi, kad apritēs 18, tad arī dzimšanas dienas svinēja plašākā draugu lokā, bet pēc 25. dzimšanas dienas vairs īpaši tās negaida, gadus neskaita — šķiet, pie 25. arī apstājusies. “Lielu dzimšanas dienas svinību nebūs, droši vien svētku vakariņas ģimenes lokā. Tā kā pēc nedēļas meitiņai ir trešā dzimšanas diena, tad mazliet plašāk nosvinēsim kopā. Laiks ir pateicīgs, jo svētkus vēl var svinēt zaļumos,” teic jubilāre. Domājot par dzimšanas dienas dāvanām un sveicieniem, Gita smaidot teic, ka daudzas lietas, ko kāro, tagad jau pati var nopirkt, tāpēc tādu īpašu “pasūtījumu” neesot: “Tas noteikti bija bērnībā un pusaudža gados, kad iekāro kādu mantu un gribi, lai uzdāvina, taču tagad lielākais prieks ir par to, ka tevi atceras. Ir patīkami saņemt sveicienus un labus vārdus no draugiem, radiem, arī sev pavisam tuvajiem cilvēkiem.” ◆
