Šomēnes Norvēģijā, Lillehammerē, notika 33. pasaules kokgāzēju čempionāts. Tajā piedalījās četru vīru komanda no Latvijas, starp kuriem arī skrīverietis Anatolijs Seļivanovs.
Kokgāzējs Pēteris Ķepītis šajās sacensībās disciplīnā “kombinētā sagarumošana” U24 grupā izcīnīja zelta medaļu, bet skrīverietis Anatolijs Seļivanovs tajā pašā disciplīnā grupā “Profi” — ceturto vietu. Pēteris Ķepītis U24 grupā iekļuva arī labāko sešniekā disciplīnā “Ķēdes maiņa”. Motorzāģa ķēdi viņš nomainīja 12,28 sekundēs. Anatolijs Seļivanovs visu disciplīnu rezultātu kopsummā ierindojās 26. vietā. Salīdzinājumam jāmin, ka sacensībās piedalījās 118 dalībnieki. Savukārt Latvijas komanda starp 27 dalībvalstīm ieņēma 13. vietu. Pārspētas mežsaimnieciski attīstītās valstis tādas kā Zviedrija un Norvēģija. Tajā skaitā Somijas komanda, kurā ir viens no leģendām kokgāzēju vidū, — Juka Peramaki.
Čempionātā vislabāko rezultātu sasniedza baltkrievi. No viņiem nedaudz atpalika vācieši un austrieši.
Anatolijs Seļivanovs pasaules čempionātā piedalījās devīto reizi. “Staburagam” viņš stāsta, ka lielajā dalībnieku pulkā bija gan juniori, gan šogad pirmo reizi piedalījās arī sievietes. Rezultātā profesionāļu skaits bija ap 80.
Ko nozīmē kombinētā, precīzā sagarumošana? No diviem baļķiem, kas ir ap 35 cm diametrā, jānozāģē no 3 līdz 8 cm bieza ripa. Pirmais zāģējums ir no baļķa apakšas, un, zāģējot no augšas, jācenšas trāpīt pēc iespējas precīzāk apakšējam. Tiesneši vērtē ātrumu, precizitāti — salaiduma vietu, leņķus, kādā zāģējums veikts. Kļūdas mēdz būt, nozāģējot pārāk plānu ripu, kā arī steidzoties, neprecīzi salaižot zāģējumu vietu. Ātrums, ar kādu nozāģē divas ripas, — no 18 līdz pat 30 sekundēm. Startu dod, zāģim esot divu metru attālumā no sacensību dalībnieka. Zāģi pirms starta jau var iedarbināt. Anatolija ātrums bija ap 26 sekundēm.
Sacensību laikā ir liels uztraukums, kā dēļ pieļautas pat muļķīgas kļūdas, un to apliecina somu profesionāļa neveiksme ar divām iezāģētām grīdām.
Čempionātā vairākas disciplīnas veica slēgtā telpā ar mākslīgo apgaismojumu, kas būtiski ietekmēja rezultātus. Ja dienas gaismā ēnas ir izkliedētas, telpā tās ir izteiktas un par to savus komandas biedrus brīdināja Gatis Brencis, kurš startēja pirmais. Rezultātā arī viņš precīzajā zāģēšanā pielaida 3 līdz 6 mm kļūdu.
Kā pietrūka, lai Anatolija rezultāts būtu vislabākais? “Ja godīgi, tad pat nezinu, kāpēc, piemēram, precīzajā koku gāšanas disciplīnā man bija 57 centimetru kļūda. Bija tādi dalībnieki, kuriem novirze bija vien 2 cm. Dramatiskākās kļūdas citiem dalībniekiem bija pat 2 metri.
Disciplīnā “ķēdes maiņa” ieķērās uzgrieznis. Lai gan mājās daudz trenējos, sacensību drudzis dara savu. Pasaules rekords ir 8,38 sekundes. Kad sestdienas vakarā dalībnieki rīkoja šovu, bez tiesnešu klātbūtnes ātrums bija daudz lielāks un labākais rezultāts — 7,33 sekundes. Mans rezultāts šajās sacensībās — 13,59 sekundes.”
Kā noskaņot sevi pirms sacensībām, lai mazinātu uztraukumu? Anatolijs saka — aizeju malā, tālāk no pārējiem, lai pabūtu viens. Citi uzliek ķiveri, austiņas un tā ieiet sevī. Vēl citi īsu brīdi paguļ, bet otri, tieši pretēji, piemēram, pirms atzarošanas disciplīnas skrien, vingro, lai ķermeni iesildītu. Fiziska slodze rada mazu nogurumu un mazina uztraukumu. “Pirms tam visu atvaļinājuma laiku pavadīju treniņos gan Skrīveru pusē, gan pie kolēģiem Smiltenē — mēģinājām visas disciplīnas,” teic Anatolijs. ◆
Uzziņa
◆ Čempionātā bija piecas disciplīnas — ķēdes maiņa, kombinētā sagarumošana, precīzā sagarumošana, koka gāšana un atzarošana.
◆ Pasaules kokgāzēju čempionātu reizi divos gados rīko Starptautiskā koku gāzēju čempionātu asociācija IALC. Nākamais čempionāts būs 2020. gadā Serbijā. Latvijas nacionālo komandu pārstāv biedrība “Meža sports”.
