Ievijies, ievijies atmiņā manā,
Atvaram pārliecies liepas zars.
Vasaras vakars un vīgriežu vāli
Smaržo pēc laimes
pie Daugavas.
(Ā. Elksne)
15. jūlijs bija mūsu — 1958. gada Pļaviņu 1. vidusskolas absolventu — laimes diena. Tikāmies, lai atzīmētu 60 gadu jubileju, kopš beidzām skolu.
Kā katru gadu, arī šogad pulcēšanās vieta bija pie Pļaviņu dzelzceļa stacijas. Ikviens atbraucējs tika sirsnīgi sagaidīts. Kad visi apzinātie 17 klasesbiedri bija sagaidīti, izvēlējāmies dienas maršrutu: skola, “Kalna Īvāni” un “Juči”.
Uz savas mīļās skolas kāpnītēm, pa kurām tolaik diendienā tika staigāts, tapa mūsu kopbilde.
Skola, mūsu mīļā skola,
Tu biji, esi un būsi mūsu.
Atvadījušies no skolas, tālāk devāmies uz Aiviekstes pagasta “Kalna Īvāniem”. Tur klasesbiedrs Vilnis Mironovs savos lielajos gados apņēmības pilns ceļ dzīvojamo māju. Viņš mūs uzaicināja to aplūkot. Vēju zvaniem skanot, mēs piestājām mājas pagalmā. Bijām sarūpējuši sāli, maizi, medus torti, protams, neizpalika šampanietis. Vārdu sakot, ieradāmies ar sālsmaizi. Vilnis stāstīja, ka vēlējies izpildīt vectēva gribu, un cer, ka savu lielo dzīves jubileju augustā nosvinēs jaunajā mājā. Lai viņam pietiek spēka, lai izdodas! Paciemojāmies “Kalna Īvānu” mājas pagalmā zem kuplajām liepām. Pēc tam braucām pie Pētera uz “Jučiem”.
Ar klusuma brīdi godinājām klasesbiedrus un audzinātājus, kuri mūs vēroja no mākoņa maliņas. Braucot uz saietu, Madonas puses “meitenes” Krievciema kapos nolika ziedus skolotājiem Grīvniekiem.
“Jučos” mūs ar nepacietību gaidīja saimniece Ieva ar saviem lauku labumiem — siltiem kartupeļiem, biezpiena un sviesta bļodām. Pie bagātīgi klātā galda sarunas vedās raiti. Runātāju netrūka, vienīgi ar dziedāšanu tā neveicās, laikam tāpēc, ka nebija dziedošā Viktora — Silvijas vīra.
Arī šogad Aldis mūs iepriecināja ar jauno ķiploku ražu, katram izvēloties sev tīkamāko ķiploku galviņu. Paldies Aldim par to!
Kaut gan gads jau ir pāri pusei, katrs klātesošais saņēma 2018. gada Suņa gada, vēlēšanu gada kalendāru ar ierakstu, pie katra vārda dzimšanas dienas datumu un telefona numuru — lai katram būtu ikviena kontakti.
Bija arī padomāts, lai ikviens atsvaidzina atmiņas par aizvadītajiem skolas gadiem. Pavisam bija pieci jautājumi. Balvās bija lauku labumi, kas ievākti, ražoti, brūvēti Inciemā, Pļaviņās un Kalsnavā. Skolas notikumus atmiņā vislabāk bija saglabājusi Klintaines Maija (Maijas mums bija trīs).
Arī “Juču” mājas pagalmā ceriņu zarā iekārām vēju zvanu, lai tas skanot atgādinātu par mūsu draudzīgo tikšanos.
Dienas gaitā trīs reizes pārsteidza lietus šaltis, bet saimnieki bija iepriekš parūpējušies, kā glābt situāciju. Visi bija sajūsmā par sirsnīgo atkalredzēšanos. Vairums klātesošo izteica vēlmi nākamgad tomēr vēl tikties. Laiks rādīs.
Šos daudzos gadus pulcējot visus kopā, vēlos pateikties ikvienam klasesbiedram par atsaucību. Liels paldies Austrai un Ilgas mazmeitiņai Lindai par skaistajām bildēm. Paldies Ilzei par garšīgo lauku maizi, tortēm. Paldies Klintaines Maijai, Mihailam un Pēterim, kuri mūs ar lielāko prieku ir uzņēmuši savos īpašumos. Paldies Mihaila sievai Guntai, kura mūs pārsteidza ar savu ierašanos, papildinot jau tā bagātīgi klāto galdu ar siltiem pīrāgiem un žāvējumiem. Visu vārdā paldies Pētera sievai Ievai, kura mūs katru reizi sirsnīgi sagaidīja un laika gaitā kļuva par “mūsējo”.
Atvadījāmies ar dziesmas vārdiem:
Draugi, lai draugi mēs esam,
Pazīstamiem būt, tas ir par maz!
Dienas gaitā redzēto, dzirdēto, izjusto apkopoja
Valentīna Glāzniece-Puzāne
