Nedēļas nogalē Koknesē notika vērienīgs pasākums — koncerts, kas bija veltīts 10. gadskārtai, kopš sākta Likteņdārza idejas fiziska īstenošana. Pasākumā piedalījās valsts visaugstākās amatpersonas, kā arī pirmo reizi Likteņdārzu pats skatīja tā idejas autors, japāņu ainavu arhitekts Šunmio Masuno.
Koncertā kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri bija arī pianists Vestards Šimkus, dziedātājs Daumants Kalniņš un Rīgas Doma zēnu koris. Koncertā izskanēja Imanta Kalniņa un Raimonda Paula tautā iemīļoti skaņdarbi, latviešu simfoniskās mūzikas klasika un īpaši šim koncertam rakstīti jaundarbi, ko komponējuši Vestards Šimkus un Raimonds Tiguls. Koncertu vadīja ilggadējie Likteņdārza draugi — Latvijas Televīzijas žurnālisti Aija Kinca un Jānis Geste.
“Esam gandarīti par desmit gados paveikto. Pateicoties visiem, kuri ziedo, piedalās, atbalsta, Likteņdārzs top soli pa solim. Tā ir kā dāvana no visiem kopā,” stāsta nodibinājuma “Kokneses fonds” valdes priekšsēdētāja Valda Auziņa. “Nākamajām paaudzēm mēs atstāsim Likteņdārzu gan kā dāvanu, gan kā pienākumu, lai rūpētos par to.”
Lai arī nav viena konkrēta datuma, kuru varētu saukt par šī projekta dzimšanas dienu, Valda Auziņa stāsta, ka augusts, konkrēti 2008. gada, ir izvēlēts par atskaites punktu, no kura sākt skaitīt laiku Likteņdārza tapšanā. Pirms desmit gadiem kopā ar Latvijas Televīziju rīkoja pirmo akciju — koncertu, kura laikā vāca ziedojumus dārza veidošanai. Šogad desmitgades svinībās gan netika rīkota akcija.
Desmito gadu “Kokneses fondā” darbojas arī Valda Auziņa. Tolaik, darbus sākot, bija vēlme dārzu pabeigt Latvijas simtajā gadā, tomēr daži objekti, piemēram, sabiedriskā ēka, joprojām ir tapšanas procesā. Fonda valdes priekšsēdētāja gan saka: “Tam nav nekādas nozīmes, jo būtiskākais ir cilvēku iesaistīšanās šajā projektā. Tas ir unikāls gadījums, kad, liekot centu pie centa, esam tikuši tik tālu. Šī projekta unikalitāti novērtējis dārza idejas autors Šunmio Masuno un teicis, ka šāda objekta izveide ir nebeidzams process.”
Sabiedriskajai ēkai gatavs ir karkass, pabeigts pamata posms un šobrīd ražošanā ir stikla fasāde. Ēkai vēl jāierīko mūsdienu prasībām atbilstoši sanitārie mezgli, jāveic iekšdarbi.
Par koncertu Valda Auziņa saka — izdevās lielisks, un to apliecināja arī daudzie pateicības vārdi no skatītājiem. Neraugoties uz lietu, Valda optimistiski teic — laikapstākļi mūs žēloja, nebija vēja, un lietus varēja līt straumēm.
Tā kā pasākumā bija ieradies Likteņdārza idejas autors, japāņu vides arhitekts Šunmio Masuno, vaicāju Valdai Auziņai, vai šī bija pirmā reize, kad autors savu darbu, kas veltīts Latvijai, tās tautai, redz pirmo reizi? Viņa atbild apstiprinoši. Masuno mērojis tālo ceļu no Japānas, lai piedalītos, būtu kopā šajā zīmīgajā dienā. Iepriekš šeit viņš bijis 2005. un 2006. gadā, kad te sākās pirmie būvniecības darbi. Līdz šim tapšanas procesu bija redzējis tikai fotogrāfijās, tāpēc pirms koncerta bija ieplānots laiks, kurā izbraukāt, izstaigāt, redzēt, apjaust padarītā darba apjomu. Japāņu arhitekts atzinis, ka tik liela valsts mēroga publicitāte līdz šim nav bijusi nevienam viņa projektam. Likteņdārzam veltītas ziedojumu akcijas, izdota pastmarka, piemiņas monēta, un tik liels gods kā šajā koncerta dienā būt kopā ar valsts vadītājiem — par visiem šiem faktiem Šunmio Masuno bijis sajūsmā.
Tā kā Šunmio Masuno ir visā pasaulē zināms ainavu arhitekts, šogad ASV plāno izdot viņa darbiem un dzīvei veltītu grāmatu. Viņš arī lūdzis “Kokneses fondu” grāmatai atlasīt un nosūtīt vairāk attēlu no dārza tapšanas pirmsākumiem. ◆
Uzziņa
◆ Kopš 2005. gada, kad sākts Likteņdārza projekts, ar Latvijā un ārvalstīs dzīvojošo tautiešu un uzņēmumu atbalstu šajā vietā ir ieguldīti gandrīz 2,5 miljoni eiro. Ik gadu Likteņdārzu apmeklē gandrīz 100 000 cilvēku.
◆ Aptuveni aplēstā summa, kas nepieciešama projekta realizācijai, ir ap 10 miljoniem eiro, ko 10 gadu laikā ir paredzēts piesaistīt ar ziedojumiem, brīvprātīgo darbu un citiem finansējuma avotiem. Projekta realizācija sadalīta desmit kārtās, un tā īstenošanas darbi sākti 2008. gadā.
