Jaunjelgavā, pie pārceltuves piestātnes, trīs vietējie zēni Reinis, Bruno un Kristers, nirstot Daugavā, pāris metru no krasta atrada no koka un metāla veidotu stūresratu. Jaunjelgavieši domā, ka stūre varētu būt no kādreiz starp Jaunjelgavu un Skrīveriem kursējošā kuģīša “Gulbis”.
Viens no nirējiem — Reinis — stāsta, ka peldēšana ir visu trīs draugu aizraušanās. Šovasar, kad Ķeguma HES remonta dēļ Daugavā bija pazemināts ūdens līmenis, nirstot atklājās tādas upes gultnes vietas, kuras agrāk palika nepamanītas. Aptuveni četrus metrus no krasta, pretī pontonam, pirmais stūri pamanījis Kristers. Tā līdz pusei bija ierakta gultnē, bet, par brīnumu, stāvējusi vertikāli. Kopīgi to izcēluši no dūņām un aizvilkuši līdz krastam. Vēlāk atgriezušies un pārskatījuši upes gultni. Atklājies, ka tur ir daudz dažādu metāla priekšmetu — cirvji, āmuri, naži, patronas, ieroču daļas, gludas metāla plāksnes, kā arī liektām malām, lielu caurumu vidū un atgādina kuģa lūkas ar vietu stiklam. Vai šāds atradums puišiem raisījis interesi par vēsturi? Reinis teic, ka ir redzējis bildes ar vēsturisko “Gulbi” un par kuģīti stāstījusi arī viņa mamma, kas ikdienā izmantojusi to, lai nokļūtu Daugavas otrā krastā. Tomēr vēstures izzināšanas vietā viņš labprātāk izpētītu dziļākās Daugavas vietas, kur, ļoti iespējams, slēpjas vēl daudz kas interesants.
Kuģīšu bija daudz
Jaunjelgavietes Ilgas Bruņenieces jaunajā grāmatā “Jaunjelgava” rakstīts: “20. gadsimta laikā un līdz pat 2012. gadam pārceltuvē bija daudz kuģīšu un laivu. Gan Jaunjelgavas, gan Skrīveru iedzīvotājiem šāda pārceltuve bija izdevīga. Vieniem tas bija īsākais ceļš uz darbu, citam — ērtāka satiksme ar Rīgu, vēl citam — ciemošanās, iepirkšanās vai ekskursija. 20. gados cilvēkus pāri Daugavai cēla plosts un divi kuģīši. Jānis Jaunsudrabiņš, atceroties ceļojumu uz Jaunjelgavu, raksta, ka vislabāk patikusi “Daugava ar mazo kuģīti, kas vilka upei šķērsām plostu, uz kura varēja novietoties astoņi pajūgi”. Stāsta, ka 30. gados šajā vietā pāri Daugavai cēluši divi lielākie Latvijas prāmji.” Pēc Ķeguma HES atklāšanas upes straume vairs nebija tik izteikta un prāmja vietā pārceltuvē darbojās kuģīši. Zināms, ka kursēja “Patents”, “Draugs”, “Lāčplēsis”, “Partizāns”, “Salaca”, kurš vēlāk pārdēvēts par “Jaunjelgavu”. Grāmatā arī teikts, ka pārceltuves priekšnieks bijis kāds Stivriņš. Vēlāk, 1965. gadā, no Jēkabpils uz Jaunjelgavu pasažierus nogādāja kuģītis “Gulbis”, kas savas funkcijas pildīja līdz 1994. gadam. Tas bija būvēts 1913. gadā Pēterburgā ar 65 pasažieru ietilpību. Pārceltuve darbojās no maija līdz vēlam rudenim — pirmajam ledum. Kuģītis kursēja ik pēc pusstundas no pulksten 6 rītā līdz 11 vakarā.
Kuģīša kapteiņi bija Vilis Mackevičs, A. Jakāns, Viktors Rošāns u. c.
Laikraksts “Cīņa” 1980. gada 26. augustā rakstīja: “…vēl arvien saglabājas pārceltuve pie Jaunjelgavas. Pārcēlāja pienākumus te jau 15 gadus pilda Nikolajs Klečikovs. Tas ir viņa mūža darbs, ko viņš dara, kā rāda attēls, ar gaišu smaidu. M. Martinsona foto ar viņa vadīto kuģīti, ko sauc par “Gulbi””.
Pēc 1994. gada dažādi citi peldlīdzekļi pārceltuvē darbojās līdz 2012. gadam. Tad bija četru gadu pauze, līdz 2017. gadā satiksmi starp krastiem atjaunoja kuģītis “Balta kaza”. ◆
