Simts dienas pirms Latvijas valsts 100. dzimšanas dienas — 11. augustā — visā Latvijā tiks rīkotas zaļumballes ar lauku kapelām, orķestru muzikantiem, ziņģētājiem un tautas mūzikas ansambļiem. Kājas tajās izlocīt varēs arī vairākās Aizkraukles reģiona novadu estrādēs.
Jūlija beigās Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā ar svinīgu pasākumu un skaistiem ceļavārdiem tās iniciatori deva simbolisku startu 153 zaļumballēm, kas notiks visā Latvijā un arī ārpus valsts robežām.
Kultūras ministre Dace Melbārde, stāstot par šo ideju, akcentēja, ka zaļumballes Latvijā vienmēr bijušas īpaši notikumi, jo tie devuši iespēju satikties, aprunāties un veidot kopienas.
Katrā vietā citā laikā
Zaļumballes no ierastā dzīves ritma izraus arī mūsu novadu ļaudis. Dažos novados šis notikums teju vai visu dienu tiks svinēts, dažos — tikai pāris stundu. Lielākoties zaļumballes būs bez maksas, bet dažos novados par tām būs jāmaksā.
Pļaviņās pulksten 21 Zviedru skanstu estrādē Simtgades zaļumballi atklās kapela “Klintaine”. Pļaviņu novadā zaļumballēm ir sava vēsture un īpaša nozīme novada kultūras dzīvē. Zaļumballes dažādās novada vietās notikušas kopš neatminamiem laikiem, vēl nesen tās saistījušās ar Bārukalna kapusvētkiem, kur balle dabā bija neatņems vakara noslēgums tā sauktajā “Salmiņu līcī”. Arī Zviedru skanstu estrāde jau izsenis bijusi iecienīta zaļumbaļļu vieta, te pulcējās cilvēki arī Līgo vakarā. Arī Simtgades zaļumballe tiks izdejota un izspēlēta tieši šeit iecienītās kapelas “Klintaine”, kas pastāv kopš 1981. gada, pavadījumā.
Pirms balles — sportiskas
aktivitātes
Pamatīga un interesanta zaļumballes diena būs Skrīveros. Svētku noskaņa te valdīs jau no pulksten 12. To radīs pūtēju orķestris, sportiskās aktivitātes un grupa “Remershof”. No pulksten 12 līdz 18 Daugavas dabas parkā (Palātu pļavu peldvietā) izaicinājumi gaisā un ūdenī — mobilajā virvju trasē, supošanā. Pulksten 21 A. Upīša muzeja dārzā ar Skrīveru pūtēju orķestra “Skrīveru taurētājs” sniegumu sāksies Olgas dienas Simtgades zaļumballe kopā ar grupu “Remershof”.
Jaunjelgavā zaļumballe “100 dienas pirms…” sāksies pulksten 22 Liepu parka estrādē. Spēlēs grupa “Liepavots”, dziedās solists Māris Tālbergs.
Ieejas biļetes cena — 3 eiro.
Aicina veidot izstādi
Neretā zaļumballe arī sāksies pulksten 22. Tā notiks Dzirnavu saliņas estrādē, un tajā spēlēs grupa “Unknown Artist.” Lai šo dienu padarītu atmiņā paliekošāku, nenogurstošā novada entuziaste Lidija Ozoliņa iecerējusi Neretas novada novadpētniecības muzejā Mazajā skolā sarīkot izstādi par zaļumballēm pagājušajā gadsimtā, aicinot neretiešus atnest vecās fotogrāfijas. Lidija gan teic, ka diemžēl pagaidām atsaucība ļoti maza.
Aizkrauklē, laukumā pie kultūras nama Simtgades zaļumballe sāksies pulksten 22, spēlēs grupa “Piloti” no Ogres, solists Emīls Mangulis.
Tā kā Koknese palikusi bez estrādes, Vislatvijas zaļumballe pulksten 22 sāksies pie kultūras nama. Spēlēs grupa “Dvinskas muzikanti” (nelabvēlīgos laika apstākļos balle notiks kultūras namā).
Vecumnieku novada balle sāksies pulksten 19 Stelpes estrādē, kurā spēlēs Auces, Bauskas un Skaistkalnes pūtēju orķestri un lauku kapela “Savējie’’.
Viss par zaļumballēm
Novērtējot zaļumballes fenomenu Latvijā un citviet pasaulē, pētnieku grupa “Serde” izveidojusi īpašu zaļumballes tradīciju burtnīcu, kurā apkopotas dažādas zaļumbaļļu tradīcijas, notikumi un cilvēku pieredzes stāsti. Burtnīcas un citus materiālus par zaļumballēm var izlasīt www.100.lv .
Vienā no burtnīcas sadaļām šā gada aprīlī jēkabpilieši Valdis Leicis (1945.), Romāns Kielbickis (1941.), Harijs Zdanovskis (1955.), Aivars Pugačs (1956.), Andrejs Mihalovskis (1938.), Valerjans Strapcāns (1957.) atminas zaļumballes notikumus, kuri saistīti arī ar Aizkraukles reģiona novadiem.
Visīstākās balles Staburagā
Andrejs: “Zaļumballēs ir būts daudz. Visīstākās balles, kuras esmu izjutis no kultūras, masas, vietas, vērtības, bija Staburagā. Tur balles notika pēc Dziesmu svētkiem, koncertiem. Kas spēlēja? Tie, kam tur jāspēlē, pūtēji spēlēja! Tur bija tās īstās zaļumballes.
Protams, tur bija automašīna ar tirgošanos, bufete bija. Es atceros — zaļumballe notiek, tas bija 1956. gadā pēc izlaiduma. Pamostos zem krūma, viegla rasiņa — snaužu turpat pie estrādes! (Smejas.) Meitenes nāk un ceļ augšā. Tās manā ieskatā bija īstas zaļumballes — dejot pa to zemes laukumu, ka putekļi griežas! Kāds puteklītis, dublītis. Turpat aizej, paguli mauriņā.”
Kautiņi
Andrejs: “Un kautiņi! Tur viss bija atkarīgs no iegansta. Pļaviņās dzīvoja svarcēlāja Bergmaņa tēvs Oļģerts. Kad Gostiņos bija balles un arī kādi kašķi sākās, tad Oļģerts paņēma garo beņķi, uz kā visi sēdēja, pagrieza vidū un visus izvicināja. Vienreiz gadījās tā — ballē jauna meitene, neredzēta. Es ar viņu dejoju, viņa mani uzlūdz. Tā un tā, forša meitene. Tagad — izejam ārā, pabučojamies, papļāpājam. Atnākam atpakaļ, turpinām dejot — pēkšņi zibsnīgs sitiens pa degunu! Vietējās meitenes mani aizveda uz meiteņu tualeti, apmazgāja. Degunu izsita. Kas tad bija? Tas bija kaut kāds iebraucējs no Pļaviņām vai Gostiņiem, un viņš redzēja, ka viņa paziņas meitene jau sāk veidot romānu. Pēc tam viņa apprecējās ar Oļģertu, piedzima dēls Raimonds. (Smejas.)
Parasti jau nevarēja saprast, par ko tu dabū pa degunu. Cita lieta bija, ka grupām kāvās! Zaļumballēs jau kaušanās notika pa grupām.”
Aivars: “Cīnījās grupējumi. Tajā (Jēkabpils) pusē — Arlovski, Benzokolonka, tad Šanhaja, kas saucās, tiem savs. Ja pilsētnieki Salā (Krustpilī) parādījās, tos arī trieca visus prom. Pagasti dzina laukā pilsētniekus.”
Andrejs: “Es mācījos 4. klasē, kad mēs, jēkabpilieši, ar krustpiliešiem kāvāmies. Tas ir raksturīgs visiem puikām, tas ir gēnos.”
Aivars: “Praktiski starp pagastiem kāvās.”
Balle beidzās sešos, septiņos no rīta
Aivars: Agrāk balles nebija kā tagad — līdz trijiem, četriem. Seši, septiņi rītā, tad beidzās. Tas bija obligāti. Nekad agrāk nebeidzās. Viesītē, kad mēs spēlējām, beidzās tad, kad visiem bija jāiet uz fermu vai darbu. Parasti balles sākās astoņos, deviņos vakarā. Tur agrāk nevarēja beigt, nebija iespējams. Publika pieprasīja — aplaudēja un dejoja. Dejoja ļoti daudz un rādot drausmīgāko izturību! Es pat nezinu, kurš šodien tā varētu nodancot. Bija tādi, kas dejo visu nakti un katru deju. Katru dziesmu vēl atkārtojām divas reizes!”
Harijs: “Aplaudē un tad atkārto. Šodien tā jau vairs nav pieņemts.”
Aivars: “Tas bija 70.—80. gados.
Harijs: “Kādreiz bija bērnības svētki, pilngadības svētki — zaļumballe bija.”
Valerjans: “Agrāk katru otro sestdienu bija zaļumballes pēc svētkiem. Katrā pagastā bija pa pūtēju orķestrim. Tagad viss izzudis!”
Aivars: “Vēl pagastu svētki notiek, pilsētas svētki notiek, tad arī zaļumballes notiek. Pēterdienu Kurmenē mēs (kapela “Kreicburgas ziķeri”) katru gadu braucam spēlēt. Zaļumballes pēc kapusvētkiem šai pusē vairs tik daudz nenotiek.”
Aivars: “Disko ēra 80. gados izjauca visu dabisko zaļumbaļļu tradīciju — izjuka kapelas, estrādes ansambļi, pūtēji.”
Inspektori un aizrestes telpas
Valerjans: “Kas vēl bija obligāti? Kad es jau biju priekšnieks un pirms priekšnieka laikos, tas bija nerakstīts likums, ka ballē bija jābūt vietējā iecirkņa inspektoram. Varbūt ne obligāti formā, bet tāds noteikums bija. Ja bija kādas problēmas pēc tam un tu nebiji bijis klāt, tad varēja dabūt no priekšnieka kapitāli pa kaklu. Tādā ziņā ļoti stingri bija. Pašreiz es to neredzu, viss pašplūsmā palaists kopš reģionu izveides. Uz katru lielāku balli, Jāņiem obligāti bija norīkojums, kuru es akceptēju. Bija arī patruļgrupa, kas ieviesa kārtību. Teikšu godīgi, Jēkabpilī bija mierīgāk nekā Pļaviņās. Tur no laika gala bija tā iegājies, ka grupējums pret grupējumu. Ja viņi nav izplūkušies, tad viņi nav mierīgi. Policijas uzdevums nekad nav bijis biļetes kontrolēt, tas rīkotāju ziņā, galvenais, ko skatās, lai nav kautiņu. Ieteikums arī bija, lai ar alkoholu neiet. Bet kurš tad to izkontrolēs! Limonādes pudelēs salej šņabi un iet iekšā! Ka kādu vajag izolēt, tas ļoti bieži bija. Katrā policijas mašīnā bija saucamā aizrestes telpa. Saucamajā “melnajā bertā” bija — cik jau varēja sabāzt! (Smejas.) “Bobikā” divus cilvēkus vismaz aiz restēm varēja ielikt. Nu un, kad vadoņus ieliec, uzreiz mierīgāk viss paliek. Kas vadīja patruļu, tam bija jāskatās — ne jau visi tos kautiņus sāka. Ir gailēni — iniciatori, kas visu izraisa. Kā tādus izolē, tā pārējie mierīgi paliek. Kāds atsēž ‘‘sutkas’’, padomju laikos vēl matus noskuva “uz nullīti”.” (Smejas.) ◆
