Noteikti piekrītu viedoklim, ka vasara šogad Latvijā ir ideāla, ja vien nenodarbojies ar lauksaimniecību. Brīžiem ir par karstu, bet var peldēties un sauļoties pēc sirds patikas. Tomēr zemniekiem šādi laika apstākļi ir jauns izaicinājums pēc pagājušā gada ilgstošajām lietavām. Zemkopības ministrija jau izsludinājusi valsts mēroga dabas katastrofu lauksaimniecībā un šobrīd apkopo informāciju par sausuma radītajām sekām. Par graudkopjiem ziņu jau ir pietiekami, tāpēc Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs uzņēmās savākt tās no lopkopības un dārzeņkopības saimniecībām, kas līdz šim bija atstātas novārtā — cik daudz sagatavota barība, vai tā būs jāpiepērk papildus, vai radušos grūtību dēļ būs jālikvidē daļa lopu. Līdzīgi arī dārzeņkopībā — kāda ir ražas prognoze, cik daudz cietuši augļukoki. Pamatojoties uz šīm ziņām, varēs pieprasīt Eiropas Savienības atbalstu. Visā Latvijā aptaujāts ap 300 lopkopības un vismaz 100 dārzeņkopības saimniecību, un rezultāti būs tuvākajā laikā.
Lopkopjiem šovasar patiesi neklājas viegli, jo zāles izaudzis krietni mazāk. Nevar daudz cerēt arī uz atāliem. Savā saimniecībā pļavas nopļāvām jau divreiz, bet paredzams, ka trešais atāls papildus neko daudz nedos. Arī ganības ir lielākoties izkaltušas, tāpēc lopiem regulāri jādod papildbarība. Tomēr nepieciešamo barības daudzumu ziemai lopiem būsim savākuši. Mums gan ir neliela saimniecība ar astoņām slaucamajām govīm un jaunlopiem, bet lielākām klājas grūtāk.
Graudkopjiem turpinās ražas novākšana, un arī Vietalvas pusē viens no zemniekiem jau nokūlis rudzus. Šogad šis darbs notiek krietni agrāk. Piemēram, Kurzemē ir saimnieki, kuri jau novākuši visus vasarājus un ziemājus. Kaut kas tāds līdz šim nebija piedzīvots, kad augusta sākumā viss jau nokults. Raža šogad, visticamāk, ir mazāka, jo sausuma dēļ graudi ir sīkāki. Tomēr, neraugoties uz sausumu, dārzos viss ir pietiekami izaudzis, ko atzīst arī citi. Kartupeļu raža solās būt laba, un šādos laika apstākļos neveidojas arī izplatītā lakstu puve. Cilvēki daudz nesūrojas un maz jautā arī par kaitēkļu apkarošanu. Ja laista, gurķu raža ir laba, kā arī izaugs citi dārzeņi.
Tā kā šobrīd lauksaimniekiem ir karstākais darba laiks, konsultācijas viņi apmeklē mazāk. Kopumā par apmeklētāju trūkumu nevar sūdzēties, jo cilvēki labprāt izmanto iespēju klātienē noskaidrot dažādus ar lauksaimniecību saistītus jautājumus. Ir labi, ka uz Vietalvu reizi mēnesī atbrauc arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra konsultante Līga Ničiporuka un lopkopji var nokārtot daudzus jautājumus, kā arī saņemt informāciju. Zemnieki aktīvi interesējas par piena izslaukuma paaugstināšanu un noturēšanu.
Politikai daudz necenšos sekot līdzi, jo apzinos, ka iedzīvotāji tajā neko daudz nevar ietekmēt. Politiķu savstarpējie ķīviņi arī nav tas, kas saista. Tuvojas Saeimas vēlēšanas, un partijas jau iesniegušas kandidātu sarakstus, tāpēc, visticamāk, šādu strīdu būs vēl vairāk.
Balsojot vēlēšanās, cenšos izvēlēties mazāko no ļaunumiem. Gribas, lai Saeimas deputātu vidū būtu arī kāds no mūsu novada. Kad 10. Saeimā darbojās vietalvietis Ansis Saliņš, to noteikti izjutām. Tad ir arī lielāka interese sekot līdzi, vai deputāts piedalās kādās debatēs, kādu viedokli izsaka, par ko balso. Ceram, ka nākamajā Saeimas deputātu sastāvā būs kāds mūsējais.
Nav gan pieņemami, ja deputāti “staigā” no vienas partijas uz citu. Arī politisko spēku mums ir diezgan daudz. Tādi gan latvieši ir, tāpēc arī tāda sadrumstalotība uzskatos. Krievvalodīgie lielākoties atbalsta vienu sarakstu, un tas ir lielāks spēks. Tas ir kā salīdzinājumā ar žagaru slotu — pa žagariņam vien pārlauzt vieglāk nekā veselu.
Latvijā sācies kapusvētku laiks, un aizvadītajās brīvdienās tie bija arī Vietalvas kapsētā. Šī tradīcija arī mūsu pagastā ir ļoti spēcīga. No savas bērnības atceros, ka šajā dienā aktivitātes kā sākās dienas vidū, tā turpinājās līdz balles beigām vēlu naktī. Tagad tas viss ir mazākā apmērā, bet tik un tā pulcē daudzus cilvēkus no tuvienes un tālienes. Tā ir iespēja satikt sen neredzētus vietalviešus, skatīt, kā izauguši viņu bērni. Visi tiekas pie kapu kopiņām, un tad šķiet, ka arī aizgājēji ir līdzās. Jūlijā mūžībā aizgāja abi vīra vecāki, un viņu piemiņai šie bija pirmie kapusvētki.
Pateicoties pagasta pārvaldes vadībai un pārzinei, kapi mums ir ļoti sakopti, un par to ir gandarījums, jo šī kultūra mums ir ļoti spēcīga. Kārtībā uzturētas arī kapavietas, kurām vairs nav piederīgo, kas sakopj. Esot citviet, ir līdzīgi, un Latgalē šī tradīcija šķiet vēl spēcīgāka.
Vietalva gan ir viena no tām vietām, kur pēc kapusvētkiem ir arī koncerts un balle, kad kopā var atpūsties.
Katru gadu šajā dienā Vietalvā Brāļu kapos notiek arī piemiņas pasākums kara veterāniem. Cilvēki atbrauc no tālienes, un tā visiem ir iespēja tikties, daudz ko atcerēties.
Vasara ir atvaļinājumu laiks, un arī pati šobrīd to baudu. Ja ir iespēja, apmeklēju kādu ar lauksaimniecību saistītu izstādi vai lauku dienas. Tur var daudz ko uzzināt, apvienojot patīkamo ar lietderīgo. Savulaik, kad dēli bija mazāki, braucām visi kopā, jauki pavadot dienu. Tagad bērni jau izauguši, un abi tomēr izvēlējās savu dzīvi saistīt ar laukiem. Viens tikko beidza un otrs sāka studēt Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Tā ka lauki dēliem joprojām svarīgi. Darbs zināms, jo jau no mazotnes viņi to veikuši kopā ar mums. Apzinos, ka tā nav viegla joma, bet katram jādara tas, kas tuvs. Vismaz ārzemju virzienā neskatās.
