Krustpils novada “Līčos” aizvadīts pasākums “Kopā ar zirgiem”. Sadarbībā ar Krustpils novada un pagasta pašvaldību, kā arī daudziem atbalstītājiem svētkus rīkoja šīs vietas saimniece Zanda Bojere. Kā dalībnieki un apmeklētāji tajos piedalījās arī Aizkraukles reģiona iedzīvotāji, bet jo īpaši tuvākie kaimiņi — pļaviņieši, jo abi novadi ir vien Aiviekstes upes platuma attālumā.
Pasākumu “auklē” divus gadus
Zanda Bojere atzīst, ka ideja par šo pasākumu briedusi vismaz divus gadus. Zirgi ir viņas un ģimenes sirdslieta. Arī Zanda pati savulaik nodarbojās ar jāšanas sportu un piedalījās sacensībās. Tagad viņas saimniecībā ir septiņi zirgi, un prasmi ar viņiem sadarboties krustpiliete māca jaunajiem. Zanda ar pārliecību atzīst, ka Latvijā bijuši un ir izcili zirgi, ko arī gribējies pulcēt vienkopus un parādīt citiem. Pasākumam bija pieteikušies dalībnieki ar vismaz 70 zirgiem, un interesantā tikšanās ar šiem cēlajiem dzīvniekiem, viņu saimniekiem, treneriem un jātniekiem izvērtās visas dienas garumā.
Pēc svētku atklāšanas pirmie sacensības sāka iesācēji vadības maršrutā, un tās bija pārbaudījums gan jaunajiem jātniekiem, gan zirgiem. Viņiem bija svarīgi iejusties šajā sacensību atmosfērā. Par uzcītību un neatlaidību balvas saņēma visi šīs grupas dalībnieki. Dalībnieku vidū bija arī pļaviņiete Līna Džeriņa, kura trenējas nedaudz tālāk esošajā saimniecībā “Vecpūķi” pie Guntas Celmiņas. Līnas mamma Līga stāsta, ka meitene ar to nodarbojas apmēram gadu un viņai tas patīk. Sacīkstes bija interesantas, un Līna tajās startēja godam.
Vēlāk svētki turpinājās ar sacensībām “Krustpils novada kauss 2018” šķēršļu pārvarēšanā 60 līdz 120 centimetru augstumā, kurās jau startēja pieredzējušāki sportisti. Ar astoņiem zirgiem uz šo pasākumu bija ieradušies septiņi Skrīveru sportisti ar treneri Sarmīti Strazdiņu.
Viena no svētkos satiktajām Sarmītes audzēknēm Ance Riekstiņa pastāstīja, ka ar jāšanas sportu nodarbojas trīs gadus. Sākusi ar poniju un vēlāk jau ar lielākiem zirgiem. Šajā laikā viņa uztrenējusi savu meistarību, lai startētu sacensībās ar metru augstiem šķēršļiem. Tas noteikti esot viņai tuvs sporta veids un vaļasprieks, jo tie nav tikai treniņi, bet arī sadarbība ar zirgu, kurš prasa uzmanību katru dienu. Ances mamma Sandra stāsta, ka sākumā bija satraukums par šo meitas nodarbi. Bijuši arī kritieni, bet Ance tam visam veiksmīgi tikusi pāri, un ģimene viņu turpina atbalstīt. Šajās sacensībās viņa startēja vairākās grupās — 2B grupā, kurā dalībnieki sacentās bez ierobežojuma, izcīnīta piektā vieta, bet 80 centimetru šķēršļu trasē viņai otrā vieta, vēl vienai skrīverietei Jogitai Baltmanei piektā vieta, bet Kristiāns Nikolajevs saņēma simpātiju balvu. Savukārt 2A grupā, kurā startē jaunie jātnieki un zirgi, otro vietu ieguva Ksenija Riekstiņa, piekto — Denīze Truksne.
Pļaviņiete Karīna Davidova trenējas jau apmēram sešus gadus gadus. Sākusi pie treneres Guntas “Vecpūķos” un tagad turpina pie Zandas. Zirgi ir viņas sirdslieta, kam jauniete velta savu brīvo laiku. Sadarbība ir veiksmīga arī sacensībās, un arī šajās viņa ieguva pirmo vietu 2A grupā 60 centimetru šķēršļu maršrutā. Tajā panākumi arī sunākstietei Simonai Jeluškinai, kura ieguva trešo vietu. Savukārt Katrīnai Vīgupei no Kokneses 2B grupā šajā maršrutā ceturtā vieta.
Ir, ar ko lepoties
Zanda atzīst, ka viņai rūp Latvijas zirgu šķirņu genofonda saglabāšana, jo mūsu dzīvnieki izcilības ziņā neatpaliek no citās valstīs audzētājiem. Daļa gājusi mazumā, bet mums esot, ar ko lepoties, un to varēja redzēt parādē “Latvijas vēsturisko zirgu šķirnes. Latvijai — 100”. Tajā varēja vērot Latvijas rikšotājus no Rēzeknes novada, arī tradicionālajā šī novada aizjūgā — simts gadus vecā droškā, savulaik populāro Zemgales zemes rūķi — Latvijas ardeni, ko vēl audzē Ozolnieku novadā, par Latvijas simtgades ķēvi dēvēto Latvijas braucamā tipa zirgu Puma no Pārgaujas, sportiskās Flagmaņa pēcteces no pašas Zandas Bojeres saimniecības, selekcijas ķēves no Krustpils un Skrīveru novadiem, braucamā tipa vaislas ērzeli no Preiļiem un citus šīs šķirnes zirgus no Ilūkstes un no Krāslavas novada saimniecības “Klajumi”, kuras jātnieki sajūsmināja skatītājus ar skaistu priekšnesumu un tērpiem. Krāšņā parāde apliecināja, ka Latvijas zirgkopju darbs nav zudis dažādos novados.
Latvijas Šķirnes zirgu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Rozītis atzina, ka šobrīd zirgkopība balstās galvenokārt uz entuziastiem, kuru netrūkst visā Latvijā.
— Zirgkopība mūsu valstī ir sena. Ja agrāk šos dzīvniekus galvenokārt audzēja darbam, tad vēlāk attīstījās arī sporta tipa. Pļaviņu novadā pagājušā gadsimta 50. gados bija šķirņu zirgu treniņa punkts, bet vēlāk viss tika likvidēts. Tomēr, zūdot kaut kam vienā vietā, ar laiku attīstās citā. Tāpēc prieks par cilvēkiem, kuriem šī joma tuva joprojām, lai saglabātu un uzturētu zirgu šķirņu daudzveidību, un latviešiem būtu, ko parādīt arī nākamajām paaudzēm, — teica Rozīša kungs.
Svētkos piedalījās arī Pļaviņu novada zirgkope Mārīte Baltābola. Viens no viņas zirgiem startēja sacensībās ar jātnieci Karīnu, un tās viņam bija kā pārbaudījums, kas izturēts godam. Pārējie vizināja interesentus jāšus vai droškā. Mārīte atzīst, ka tas bija ļoti labs pasākums ar tik daudziem zirgiem. Svētku organizēšanā iesaistījās arī Mārītes dēls Inguss. Arī citu novadu pārstāvji palīdzēja ar savu darbu un padomu.
Zanda teic, ka šie svētki bija domāti ne tikai zirgu mīļotājiem, bet visiem interesentiem, lai ģimenes ar bērniem var labi pavadīt laiku. Visi varēja darboties Pļaviņu Mākslas skolas, biedrības “Daugavas Pārupieši” un “Silta sirds” vadībā, kā arī iesaistīties citās aktivitātēs, samīļot Vietalvas pagasta saimniecības “Karlīnas” atvestos trušus, iepirkties mājražotāju un amatnieku darinājumu tirdziņā un aplūkot izstādi “Kad zirgs bija cilvēka spārni”, baudīt dažādu pašdarbības kolektīvu koncertu. Protams, arī samīļot un pavizināties ar zirgiem un poniju, kā arī izbraukt ar kanoe laivu pa Aiviekstes upi.
— Grūti, bet labi! Tagad saņemu tik daudz labu atsauksmju par pasākumu, ka saprotu — bija vērts, jo tas patiesi ir ļoti liels darbs. Tas ir gandarījums, — jau pēc pasākuma atzina Zanda. Arī Krustpils novada un pagasta vadība ir priecīga, ka vietējie uzņēmēji rosina un veido šādus svētkus, kas varētu kļūt par tradīciju.
