Plīvojot Latvijas Kalēju brālības karogam, Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā “Kalna Ziedos” jau trešo reizi ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu notika Kalēju diena. Kopīgiem spēkiem kalēji izkala jaunus vides objektus — divus metāla režģus — un pēc savas iniciatīvas tos izdaiļoja ar dažādiem metāla kukaiņiem. Tos plāno uzstādīt nākamnedēļ.
Atved sauli un mēnesi
“Pie muzeja aug skaista krūmroze, kurai ir koka sēta. Bet metāla rožu turētājs būs skaistāks,” stāsta muzeja direktore Dzintra Cepure. “Vēlējāmies, lai kalēji režģi izrotā, un viņi izdomāja, ka tie būs metāla kukaiņi.”
“Vasarā režģis aizaug ar rozēm, kukaiņus tik labi nevarēs redzēt. Gribējām, lai arī ziemā ir kas skaists un interesants,” stāsta kalējs Kārlis Zvans no Dundagas novada.
Visus pasākuma dalībniekus viņš sauc pa kalēja aroda entuziastiem — dažs ir meistars, citi — mācekļi un palīgi. Tradicionāli visus kopā pulcēja aizkrauklietis metālmākslinieks Ants Brimerbergs. Rīdzinieks Mārtiņš Daksis piedalījās jau trešo reizi. Muzeja dārzā apmeklētājus iepriecināja viņa darinātie vides objekti — saule un mēness. Pāvels Teļicins un Toms Kondratovičs no Rīgas uz Kalēju dienu bija atbraukuši pirmo reizi, muzeja dārzā strādāja arī aizkrauklietis Mārtiņš Zariņš un palīgs Ivars Vaivads.
“Šogad skaitliski esam mazāk, bet strādājam vairāk,” teic Kārlis Zvans, kurš bija atbraucis kopā ar kuplo ģimeni — sievu Mārīti un septiņiem bērniem. Viņš strādāja kopā ar dēliem Jēkabu un Fēliksu, bet meita Emīlija apmeklētājiem piedāvāja izkalt dažādas monētas. Iepriekšējā dienā savās mājās Emīlija bija izkalusi prāvu metāla zirnekli, kas turpmāk rotās muzeja rožu sētu.
Muzeja dārzā vējš šūpoja skaistus zīda gleznojumus metāla ietvarā — meitas Marijas veikumu, bet Kārlis Zvans ir metāla ietvaru autors. Maigais zīds ar it kā raupjo metālu sadzīvo ļoti labi.
Izkaļ metāla spāri
Paši pirmie kalēji sāka strādāt jau no rīta, citi pievienojās vēlāk. Dienā kalšanu varēja izmēģināt arī apmeklētāji, un dažs zēns ar lielu entuziasmu sāka kalt nazīti vai ko citu, taču pietrūka spēka un apņēmības iesākto pabeigt līdz galam. Meistarīgākie izkala nazīti jūraszirdziņa formā. Spēkus izmēģināja arī pieaugušie, un dažs priecājās, ka izdevies izkalt firmas “Nike” emblēmu.
Vēl vēlu vakarā muzeja dārzā dega uguns, skanēja kalēju āmuru klaudzieni, un tie, kas darbu bija pabeiguši, labprāt ļāvās ilgākām sarunām. Izrādās, ne visiem kalšana ir maizes darbs. Pāvels Teļicins ikdienā strādā par atslēdznieku motociklu servisā. “Sākumā biju kalēja māceklis, četrus gadus mācījos pie meistara Edgara Vronska, nokārtoju eksāmenu, un tagad esmu kalējzellis,” viņš stāsta. “Kādu laiku strādāju metāldarbnīcā par kalēju, taisīju kāpņu margas. Kad biju māceklis, vasarās katru nedēļu vai katru otro nedēļu braucām uz dažādiem festivāliem un pilsētu svētkiem. Tagad vismaz reizi gadā cenšos piedalīties dažādos pasākumos, kur kopā pulcējas kalēji un rāda savu amata prasmi.”
Pāvels Teļicins Aizkrauklē nokļuva pavisam nejauši. “Man piezvanīja nepazīstams cilvēks un teica — dzirdēju, ka jūs esat kalējs, varbūt varu pie jums mācīties? Atteicu un zvanīju Mārtiņam Daksim — varbūt gribi pie sevis ņemt mācekli? Bet Mārtiņš sarunas nobeigumā ieminējās — starp citu, Aizkrauklē būs kalēju plenērs, varbūt gribi piedalīties? Par šo Kalēju dienu Aizkrauklē esmu ļoti gandarīts, te man patika. Visu dienu kalu spāri, un te tā ir. Biologs teica, ka tā ir uztaisīta ļoti labi — viņš jau zina labāk.”
Kopdarbā arī biologa radīts gliemezis
Biologs Toms Kondratovičs ikdienā ir Salaspilī esošā Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” zinātniskais asistents augu fizioloģijas laboratorijā, un kalšana ir viņa vaļasprieks. “Kalt mācījos pie meistara Viļņa Vincēviča Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Mērsraga smēdē un tautas lietišķās mākslas metālkalēju studijā “Auseklis”, kur darbojos joprojām,” viņš stāsta. “Kaļu dažādus etnogrāfiskus priekšmetus. Man ikdienā patīk dažādība, un kalšana to dod. Interese par kalšanu sākās pavisam nejauši pirms astoņiem gadiem — kursabiedrs mani uzaicināja sev līdzi, sakot — vai tu gribi kādu sakarīgu hobiju, labi pavadīt brīvo laiku? Un man iepatikās. Aizkrauklē esmu pirmo reizi, mani uzaicināja Mārtiņš Daksis. Te izkalu gliemezi.”
Metālmākslinieks Ants Brimerbergs teic, ka izkalis kukaini, un arī citi kalēji radījuši dažādus kukaiņus. Viens kalējs sākotnēji bija iecerējis izveidot ērci, tomēr nobeigumā to pārdēvēja par stilizētu kukaini, jo veidojums tam līdzinājās vairāk nekā ērcei.
“Kopumā ideāli,” tā Kalēju dienu vērtē Ants. “Satikāmies, iepazinām jaunos kalējus. Kopā strādājot, uzzini dažādus trikus, niķus un stiķus. Kopdarbs man jāpabeidz līdz galam, un tad to varēs skatīt arī muzeja apmeklētāji.” ◆
