Pļaviņās, Koknesē un arī Aizkrauklē šajā nedēļā piestāja Daugavas ūdenstūrisma maršruta izpētes ekspedīcija “DaugavAbasMalas”. Ekspedīcijas ceļā Pļaviņu HES bija pirmais nopietnais šķērslis.
Ekspedīcijā ar plostiem pa Daugavu devusies piecu vides ekspertu komanda un 10 brīvprātīgie palīgi. Ceļojuma starts bija 23. jūlijā Daugavas augštecē Piedrujas pagastā, bet finišs paredzēts 5. augustā pie Mangaļsalas bākas Rīgā. Ar plostiem pa upi tiks veikti 352 kilometri. Nonākot Aizkraukles reģionā, ekspedīcija Pļaviņās tikās ar ar domes pārstāvjiem, tajā skaitā priekšsēdētāju Aigaru Luksu. Koknesē vīrus sagaidīja tūrisma informācijas centra pārstāves.
Ekspedīcijas vadītājs ir Guntis Zilberts. Viņš ir hidrotehnisko būvju inženieris un pārzina ūdenslīdēju darbus. “Staburagam” Guntis stāsta, ka šī ceļojuma laikā dalībnieku uzdevums ir “uz savas ādas” izbaudīt, ko ūdenstūristam nozīmē ceļot pa Daugavu, apzināt un novērtējot piestātņu vietas, tuvējās degvielas uzpildes stacijas, jo plosti aprīkoti ar laivu dzinējiem, naktsmītņu iespējas, kultūrvēsturisko objektu apskatīšanas iespējas. Savāktā informācija vēlāk būs apskatāma mājaslapas daugavabasmalas.lv interaktīvajā kartē. Vēlāk Daugavas krastos izvietos speciālas informācijas zīmes, kas informēs ūdenstūristus par tuvumā esošajiem objektiem, naktsmītnēm, veikaliem.
Stāstot par ekspedīcijas idejas pamatu, Guntis Zilberts teic, ka sākumā bijusi entuziastu grupa, kura vasarā šo ceļojumu gribēja veikt sava prieka pēc. Komandai pievienojās vides eksperti un citi profesionāļi, realizējot savu mērķi, — ceļā sastapto objektu apskati, izvērtēšanu un informācijas apkopošanu. Peldējumā piedalās trīs plosti. Tie būvēti ar aprēķinu, lai nepieciešamības gadījumā būtu viegli izjaucami, saliekami, un šie darbi prasa aptuveni četras stundas.
Peldējuma gaitā nemainīgs ir pamatplosta sastāvs — pieci vīri, bet divu pārējo plostu komandā ik pa laikam pievienojas vai izstājas kāds dalībnieks. Papildus strādā arī sešu palīgu komanda krastā, kas ceļotājus pavada, regulāri apkopo informāciju, no kuras daļu atspoguļo mājaslapā internetā, un komunicē ar medijiem.
Stāstot par novērotajām problēmām, nepilnībām, kuras līdz maršruta pilnīgai izstrādei būtu vēlams novērst, ekspedīcijas vadītājs nosauc aizaugušos krastus. Tie traucē pietauvoties, kā arī izkāpt krastā, tādēļ nākas veikt lieku ceļu, meklējot piemērotu vietu, kuru ne vienmēr ātri izdodas atrast. Ar to Guntis grib vērst pašvaldību uzmanību uz vides objektu apskates iespēju nodrošināšanas nepieciešamību ne tikai pa ierastajiem autoceļiem, bet parūpēties arī par peldlīdzekļu lietotājiem. Bieži vien neiespējami nokļūt krastā ir vietās, kur tuvu upei uzcelta privātmāja.
Jautāts par ķibelēm, ar kurām līdz šim nācies saskarties, Guntis teic, ka nekas nopietns līdz šim nav atgadījies, vien ‘‘noslīcināts’’ mobilais telefons.
Ekspedīcijas dalībnieki saka paldies par palīdzību Zemessardzes 55. kājnieku bataljona, kas bāzējas Aizkrauklē, kareivjiem.
Peldējums no Latvijas—Baltkrievijas robežas līdz Daugavas ietekai Rīgas jūras līcī norit, biedrībai “Publisko un privāto partnerattiecību biedrība “Zied Zeme”” piedaloties projektā “Daugavas upes baseina ekonomiskā potenciāla attīstība” (DaugavAbasMalas), un tiek īstenots Latvijas Lauku attīstības programmas pasākumā “Starpteritoriālā un starpvalstu sadarbība”. ◆
