Brīvlaiku garuma atšķirībām dažādās valstīs nav racionāla izskaidrojuma, bet pētījumi pierāda, ka nav tiešas saistības starp to, cik ilgu laiku skolēns pavada mācību iestādē, un viņa sekmēm. Kāda teorija vēsta, ka garāki brīvlaiki noteikti tajās valstīs, kur bijusi attīstīta lauksaimniecība — lai bērniem vasarās būtu laiks palīdzēt zemnieku saimniecībās.
Latvijā, Lietuvā un Igaunijā skolēniem vasarā ir viens no visgarākajiem brīvlaikiem Eiropā — 13 nedēļas, kamēr citviet Eiropā bērni atpūšas īsāku laiku. Piemēram, Šveicē brīvlaiku ilgums atšķiras pa kantoniem, kur dažos var baudīt vien piecu nedēļu atpūtu, bet Vācijā brīvlaiks nepārsniedz sešas nedēļas — katrā reģionā savā laikā. Piemēram, Bavārijā viņi sāks atpūsties jūlija beigās, bet brīvlaiks beigsies septembra vidū. Bez Baltijas valstīm vasaras brīvlaiks jūnijā sākas arī Islandē, Norvēģijā, Somijā, Zviedrijā, Slovēnijā, Rumānijā, Portugālē, Ungārijā, Itālijā, Horvātijā un Īrijā, savukārt Bulgārijas skolēniem ir brīva jau pēdējā maija nedēļa. Lihtenšteinā brīvlaiks sākas jūlija pirmajā nedēļā, bet Anglijā un Velsā skolēni turpina mācīties līdz pat jūnija trešajai nedēļai.
Garākais vasaras brīvlaiks — 15 līdz 16 nedēļas — ir Bulgārijā, kur mācības atsākas septembra vidū. Latvija un citas Baltijas valstis ar 13 nedēļām dala otro vietu. Itālijā, Islandē, Portugālē, Spānijā un Īrijā ir 12 nedēļas garš brīvlaiks. Norvēģijā un Polijā skolēniem mācības jāatsāk jau augustā, jo šajās valstīs brīvlaiks ir astoņas nedēļas garš. Vēl mazāk laika atpūtai dots bērniem Lihtenšteinā, kur brīvlaiks ilgst sešas nedēļas, bet vairākos Šveices kantonos tas ir vien piecas nedēļas garš.
Raidorganizācija BBC, kas veikusi pētījumus par vasaras brīvlaikiem Eiropā, vēsta, ka 19. gadsimtā daudzu valstu izglītības sistēmas veidojušās, ņemot vērā galvenokārt pilsētnieku intereses. Piemēram, ASV garākus vasaras brīvlaikus izprasījuši lielpilsētās dzīvojošo vidusšķiras ģimeņu pārstāvji, kuri nav vēlējušies, lai viņu bērniem vasaras svelmē būtu jāuzturas pilsētās, kur gaiss ir ļoti piesārņots.
Secināt par skolēnu zināšanu līmeņa atkarību no brīvlaika ilguma nav iespējams. Lihtenšteinas skolēni, kuriem ir ļoti īss brīvlaiks, patiešām ir labākie matemātikā, taču, piemēram, lasīšanā viņus apsteidz somi un īri, kuri bauda itin garu vasaras brīvlaiku. Pat ņemot vērā stundu skaitu, ko ik gadus skolēns pavada skolas solā, nav iespējams apgalvot, ka tie, kuri mācās vairāk, arī zina vairāk — vēsta BBC.
Tikmēr mācību gada laikā, kas ilgst aptuveni 170 dienu, Latvijā skolēniem ir trīs brīvlaiki — pavasarī, rudenī un ziemā, papildus viena nedēļa — pirmklasniekiem. Mācību gada vidū skolēniem ir vidēji 32 dienu papildus atpūta, neskaitot nedēļu nogales un svētkus. ◆Sagatavoja LIENE ANDERSONE-KOLOSOVA
