(Nobeigums. Sākums laikraksta “Staburags” 27. jūlija numurā.)
Aizkraukles segvārds — Loks
Telpas, kurās dzīvotu un strādātu valdības vīri, atgādina tipisku miniatūru astoņdesmito gadu padomjlaika dzīvokli. Kabinetā, kurā uzturētos Padomju Latvijas kompartijas pirmais sekretārs, pie sienas Brežņeva portrets, bet pa telefonu tiešā līnijā sasniedzama Maskava. Tā nav garākā tiešā līnija pasaulē, piemēram, pēc Kubas krīzes ierīkoja tiešo līniju Vašingtona—Maskava, kas šķērso Atlantijas okeānu.
Telpā, kurā izvietotas īpaši detalizētas kartes, daudzi ekskursanti aizkavējas. Un ir, ko pētīt! Detalizētajās kartēs atzīmētas arī pilsētas un tām dotie segvārdi, lai evakuācijas nepieciešamības gadīju-
mā varētu dot šifrētas pavēles. Rīgas segvārds bija Kvadrāts, Jēkabpils — Dzērvene, Aizkraukles — Loks, Jelgavas — Āpsis, Daugavpils — Kastaņa, Liepājas — Āboliņš, Alūksnes — Delfīns, Balvu —
Zelts, Bauskas — Zeme.
Ārpus galvenā bunkura pa lokveida gaiteni nokļūstam telpā, kurā novietoti divi ģeneratori, te ir tanku motori, kas joprojām darbojas. Viens ģenerators saražotu elektrību bunkuram, sanatorijai un līdzās esošajām dzīvojamajām mājām. Viens no iemesliem, kādēļ ģeneratori ir ārpus galvenā bunkura, ir lielais troksnis, ar kādu iekārtas darbojas. Otrs iemesls ir dīzeļdegvielas rezerves. Ja degvielas rezervuāri sprāgtu, sprādziena vilni apturētu daudzās hermētiski slēgtās durvis un ovālais tunelis, kas mazinātu trieciena vilni. Tunelis ved vēl tālāk, un tā galā ir durvis, kas kara laikā būtu galvenā ieeja, ja māja būtu sabombardēta.
Izstaigājot iespaidīgo būvi, ne vienam vien rodas jautājums: kā tādu var izbūvēt un paturēt slepenībā? Oficiālā informācija liecina, ka bunkuru būvēja Siguldas PMK pārvietojamā brigāde. Gide stāsta, ka būvnieki parakstīja dokumentu par informācijas neizpaušanu, un visu objektu nebūvēja vieni un tie paši cilvēki. Pieņēmums, ne oficiāla informācija par būves tapšanu, vēsta, ka būvnieki nāca no dažādiem Padomju Savienības nostūriem — Armēnijas, Gruzijas, Igaunijas utt. Nereti būvdarbus veica dienestā esošie karavīri. Naktīs armijniekus atveda un aizveda, tumsu izmantoja, lai slēptu ceļu, apkārtni un celtniecības darbu veicēji nezinātu, kur notiek būvniecība. Brigāde pastrādāja divas trīs dienas, vietā nāca nākamā.
Patverties varētu visi
Kara gadījumā “Pansionāts” autonomi spētu sekmīgi darboties trīs mēnešus. Šajā laikposmā 250 cilvēkiem pietiktu gaisa, ūdens, elektrības un ēdiena. Ūdensapgādei bunkuram izveidots 150 metru dziļš urbums, tādēļ radiācijas gadījumā ūdens lielā dziļuma dēļ būtu tīrs un lietojams. Kas notiktu ar pārējiem iedzīvotājiem, ja sāktos atomkarš? Protams, patvertne Līgatnē nebija vienīgā, tā bija labi aprīkota un domāta valdības vajadzībām, bet civiliedzīvotājiem padomjlaikā izbūvēja bunkurus zem sabiedriski nozīmīgām ēkām, slimnīcām, skolām, rūpnīcām, teātriem, dzīvojamajām mājām. Tie nebija tik milzīgi kā “Pansionāts”, taču 1988. gadā no 2,6 miljoniem Latvijas iedzīvotāju 99% būtu iespēja patverties šajos bunkuros, bet 96% būtu katram sava gāzmaska.
Pēc valsts arhīva datiem, Latvijas teritorijā 1989. gadā bija apmēram 1000 civilās aizsardzības aizsargbūvju — pazemes patvertnes atomkara gadījumā. 2002. gadā Rīgas teritorijā bija 256 šādas būves. Pirms 20 gadiem — 1998. gadā — pieņēma lēmumu valstij atteikties no pilnīgi visu Padomju Savienības pazemes bunkuru uzturēšanas. Tā kā militāro apdraudējumu Latvijai tolaik nesaskatīja, valsts atdeva lielu daļu bunkuru privātīpašniekiem, bet daļa pamesta bojāejai. Mūsdienās patvertņu speciālais statuss ir noņemts, tās kalpo kā noliktavas, palīgbūves, bunkuru skaits būtiski samazinājies. Patvertni, kas bija paredzēta bijušās rūpnīcas “Aurora” darbiniekiem, nojauca pirms gadiem desmit, bet cita patvertne, kas atradās kādreizējā “Auto Eiropa Rīga” teritorijā Rīgā, Dārzciema ielā, tika pārbūvēta un tai virsū uzcelta jauna ēka. Akciju sabiedrībā “Grindex” bijušās patvertnes telpās ierīkoja mūsdienīgu ar modernām tehnoloģijām aprīkotu arhīvu dokumentu glabāšanai.
Gaiļezera slimnīcas pagrabā ir pazemes slimnīca, par kuras eksistenci līdz pat 2008. gadam zināja tikai retais. Šis pazemes bunkurs, kas, salīdzinot ar citiem no padomju laikiem mantotajiem bunkuriem, ir labā kārtībā, un tajā darbojas pat tur esošais dīzeļģenerators, slimnīca izmanto arhīva dokumentu glabāšanai. ◆
Noderīgi
◆ Bunkura apskatei nepieciešama aptuveni pusotra stunda.
◆ Ieejas maksa atkarīga no apmeklējuma laika, tā atšķiras skolēniem, pensionāriem. Cenā ietilpst pamatīgs gida stāstījums un maltīte — pelmeņi padomjlaika ēdnīcā.
◆ Ir iespēja fotografēt (izņemot atsevišķas telpas un objektus).
◆ Sīkāka informācija www.visitligatne.lv, www.bunkurs.lv.
◆ Individuālās ekskursijas iespējamas arī krievu un angļu valodā.
