“Kāpēc pie stadiona nozāģēti visi lielie bērzi? Kas deva atļauju? Skaistos bērzus varēja apzāģēt, nevis pavisam nozāģēt. Gar žoga malu tie nevienam netraucēja,” redakcijai satraukts zvanīja kāds aizkrauklietis.
“Visu veco ārda laukā”
“Šos bērzus pats stādīju 1971. gadā, lai tie sportistus aizsargātu no vēja, kas pūš no Daugavas puses. Stādus izrakām mežā. Toreiz rīkojām talkas un iestādījām arī ceriņus un liepas, kas skaisti izauga un aizsargāja no vēja. Citā vietā bērzu saknes traucē stadiona drenāžai, tā aizaug, bet šajā vietā skaistie bērzi nevienam netraucēja! Pie stadiona novāca arī dzelzs vingrošanas rīkus, stabus un žogu, visus solus, tagad nav, kur apsēsties ne bērniem, ne vecākiem, ne sportistiem. Gan jau būs jāgaida viens vai divi gadi, kamēr uzstādīs jaunus solus! Tagad visu veco ārda laukā un taisa pa jaunam par lielu naudu, mēs kādreiz daudz ko bez naudas izdarījām un iekārtojām. Gribētu zināt, kur palika bērzu koksne? Vai papīrmalkā? Un kur palika metāla stabi, tas vēl bija labs metāls!”
Pašvaldībai mazākas izmaksas
Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors Kaspars Sniedzītis skaidro, ka atļauju koku zāģēšanai deva novada būvvalde, pirms tam dabā izvērtējot, kurus kokus nozāģēt, lai ierīkotu piemērotu pamatni āra trenažieru laukuma ierīkošanai. Koku zāģēšanu un aizvešanu, kā arī metāla žoga, soliņu demontēšanu veica SIA “A. Egles” no Aizkraukles.
Saskaņā ar vienošanos un noslēgto līgumu koku un metāla utilizāciju veiks šī firma. Slēdzot līgumu un nosakot darbu izmaksas, bija ņemta vērā kokmateriālu un metāla vērtība, līdz ar to pašvaldībai par veiktajiem darbiem jāmaksā nedaudz mazāk nekā būtu jāmaksā tad, ja kokmateriāli un nolietojušās metāla konstrukcijas paliktu pašvaldības rīcībā. Metāla žogs un konstruk-
cijas bija nolietojušās, tādēļ demontētas. Kaspars Siedzītis sola, ka tiks uzstādīti jauni soliņi. Vecie bija nolietojušies, un to remontā būtu jāiegulda daudz līdzekļu, betona pamatne bija izdrupusi, un arī ainaviski tie vairs nebija pievilcīgi.
Atstāj liepas un kļavas
Aizkraukles novada pašvaldības ģeogrāfiskās informācijas sistēmas speciālists un būvvaldes pārstāvis Didzis Grundulis stāsta, ka pats novērtējis koku veselību un ainavisko vidi. Vērtēšanā piedalījās arī Kaspars Sniedzītis, domes priekšsēdētāja vietnieks Einārs Zēbergs un sporta centra direktors Valdis Padoms. Nocirsti deviņi koki, tajā skaitā seši bērzi, divi vītoli un viena goba. Didzis Grundulis stāsta, ka bērzi bija ar ieplaisājušu mizu, vietām to saknes ārdīja asfalta segumu. Viens nīkulīgs bērzs bija ieaudzis žogā, diez vai tas ir stādīts. Būvvaldē pieņemts lēmums līdz ar bojātajiem, bīstamajiem kokiem nozāģēt arī citus bērzus kā mazvērtīgāku koku sugu, ainavā izceļot pie žoga augošās liepas un kļavas. Lai ainava būtu pievilcīga un skaista, pie žoga atstātas liepas un kļavas. “Bērzi reaģē uz pārmaiņām, ja, veicot būvdarbus, tiek traumētas to saknes, mainās pamatnes līmenis, un sāk kalst. Labāk bērzus bija nozāģēt tagad, nevis pēc gada vai diviem izskatīt jautājumu par to nozāģēšanu,” uzskata Didzis Grundulis.
“Bērzs nav tā koku suga, kuru var apcirpt kā liepu, dendrologi vainaga apgriešanu neatbalsta. Sportistus no vēja aizsargās esošais krūmu un koku žogs. Ja žoga alejā ir kāds atvērums nozāģēto koku dēļ, tas ātri aizaugs un atkal būs zaļa siena.” ◆
